Klāt atkal ir periods, kad valstī oficiāli izsludināta gripas epidēmija. Slimot nevēlas neviens. Bet ja nu tomēr nācies sasirgt, ir svarīgi laikus pazīt simptomus un zināt, vai tā ir parasta saaukstēšanas vai tomēr gripa.
.
Saaukstēšanās ir daudz vieglāka augšējo elpceļu saslimšana nekā gripa, taču arī ar to ir jāpacīnās, lai uzveiktu. Saaukstēšanās parasti noris dažas dienas.
.
Savukārt, slimojot ar gripu, slikta pašsajūta var saglabāties pat vairākas nedēļas. Ir svarīgi pazīt, kura no vīrusu infekcijām piemeklējusi, un atbilstoši rīkoties. Saslimstot ar gripu, nekādā gadījumā nedrīkst izturēties vieglprātīgi un to ielaist, jo sekas var būt ļoti nelāgas. Ielaista gripa ir jāārstē slimnīcā, un var rasties nopietnas komplikācijas, piemēram, plaušu karsonis. Laikus neārstēta gripa var ietekmēt arī hronisku slimību attīstību, piemēram, kādu sirds kaiti.
.
.
SAAUKSTĒŠANĀS
.
Tā ir kakla un deguna vīrusu infekcija, kas visbiežāk rodas ķermeņa vai atsevišķu tā daļu straujas atdzišanas rezultātā. It īpaši, ja ilgu laiku ir salušas kājas. Straujas temperatūras maiņas rezultātā vīrusi un baktērijas aktivizējas un izraisa saslimšanu.
.
Saaukstēties ir iespējams arī tad, ja ķermeņa atdzišana nav notikusi. Saslimšanu veicina pārpūle (gan fiziska, gan garīga), nepietiekams miega daudzums, nogurums, nepietiekams uzturs, kā arī paaugstināti stresa apstākļi.
.
Slimības simptomi ir atkarīgi no organisma reakcijas uz vīrusu infekciju un cilvēka imunitātes. Parasti saaukstēšanās simptomi ir aizlikts deguns, šķavas, sāpes kaklā, klepus, nogurums, iespējama paaugstināta temperatūra un reizēm galvassāpes. Taču katram saaukstēšanās var izpausties citādi. Vienam sāpēs kakls, citam būs temperatūra un iesnas, vēl kāds sirgs ar teju visiem simptomiem.
.
Cilvēki bieži vien saaukstēšanos ignorē, uzskatot to par nieku un turpinot savus ierastos ikdienas darbus. Ārsti brīdina, ka saaukstēšanos neārstējot, tā var izraisīt nevēlamas blakusparādības, piemēram, sirdsdarbības traucējumus. Saaukstēšanās gadījumā vajadzētu atteikties no fiziskajām aktivitātēm, izvairīties no sabiedrisku vietu apmeklēšanas un pārslodzes. Tas ļaus ātrāk izveseļoties.
.
Saaukstēšanās gadījumā vislabāk ir ārstēties ar tējām, piemēram, aveņu, kumelīšu, liepziedu un pelašķu. Atlabt palīdzēs tēja, atpūta un izgulēšanās, reizēm pat var iztikt bez medikamentu lietošanas.
.
Uzturā jānodrošina, lai tiktu uzņemts C vitamīns (citrusaugļi, pētersīļi, paprika), E vitamīns (rieksti, graudaugi), beta karotīns (burkāni, lapu salāti). Jāēd pilnvērtīgi, lai uzturā būtu ogļhidrāti, olbaltumvielas, šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni, kā arī nepieciešamais tauku daudzums.
.
.
GRIPA
.
Tieši tāpat kā saaukstēšanās, arī gripa ir vīrusu infekcija, kas kairina elpošanas sistēmu – degunu, kaklu un plaušas. Gripa izplatās epidēmiju veidā un Latvijā visbiežāk uzliesmo janvārī, februārī, martā. Gripas vīruss izplatās gaisā pilienu veidā. Tas nozīmē, ka gripas vīrusus var ieelpot brīdī, kad vīrusa nēsātājs klepo, šķauda vai runā. Šādā veidā vīruss iekļūst degunā, kaklā, plaušās, sāk vairoties un rada labvēlīgu vidi attīstībai.
.
Tāpat ar gripu iespējams inficēties arī pieskaroties virsmai, kurai iepriekš pieskāries gripas slimnieks. Lai izvairītos no šādu mikrobu iespējamās iekļūšanas organismā, īpaši svarīgi ir bieži mazgāt rokas.
.
Gripai ir raksturīgi parādīties pēkšņi un visizplatītākie pirmie simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, drebuļi, drudzis, galvassāpes, nespēks, sāpes acīs, muskuļos, kaulu laušanas sajūta. Pēc tam parādās kakla sāpes, sauss klepus.
.
Pirmās divas līdz piecas dienas pēc saslimšanas cilvēka organisms ir gripas vīrusa perēklis un bīstams apkārtējiem.
.
Ja slimība noris bez sarežģījumiem, nedēļas līdz desmit dienu laikā cilvēka pašsajūta un veselības stāvoklis jūtami uzlabojas. Jārēķinās ar to, ka pēc gripas izslimošanas vēl pāris nedēļas tomēr var saglabāties šādi simptomi – nervozitāte, nogurums, enerģijas trūkums.
.
Gripas riska grupa ir mazi bērni, grūtnieces un cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem. Gripa ir ļoti lipīga slimība, tāpēc pret to nevajadzētu izturēties vieglprātīgi. Primārais, kas nepieciešams, lai izārstētu gripu – atpūta, miers un daudz miega. Gultas režīms būtu jāievēro trīs līdz piecas dienas. Tas ir īpaši svarīgi, lai gripas infekcija neizraisītu tādas bīstamas sekas kā, piemēram, sirds muskuļa iekaisumu. Jādzer daudz šķidruma, vēlams divi līdz trīs litri dienā – ūdens, tējas, sulas. Vajadzētu ēst ķiplokus un sīpolus, daudz C vitamīna.
.
.
KĀ ATŠĶIRT GRIPU NO SAAUKSTĒŠANĀS?
.
Lai gan daudz simptomu šīm abām slimībām ir līdzīgi, tomēr tās ir viegli atšķiramas.
.
Saaukstēšanās gadījumā drudzis var nebūt vispār. Ja ir, tad neliels un viegls, savukārt gripa parasti plosās ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, pat 39° – 40°C, kas ilgst vairākas dienas.
.
Saaukstējoties var būt nelielas ķermeņa un acu sāpes vai nebūt vispār, bet gripas gadījumā šādas sāpes ir izteiktas un stipras, ķermenis ir noguris, cilvēks jūtas kā salauzts. Slimojot ar gripu, cilvēkam ir izteikts vājums, kas ilgst arī pēc atveseļošanās. Gripas sākuma posmā ir pat pilnīgs spēku izsīkums, savukārt saaukstēšanās gadījumā tas var būt neliels nespēks un tikai slimības pirmajās dienās.
.
Saaukstēšanās laikā izteikti novērojamas iesnas, aizlikts deguns, kakla sāpes, savukārt gripas laikā tas var būt, taču retāk. Saaukstēšanās laikā biežāk ir sauss klepus un viegla diskomforta sajūta krūtīs. Savukārt slimojot ar gripu, ir klepus un diskomforta sajūta krūtīs, kas kļūst arvien stiprāki un izteiktāki. Gripu var pavadīt arī spēcīgas galvassāpes, pat reiboņi.
.
Jebkurā gadījumā, precīzāko diagnozi noteiks ārsts. Dakteris vislabāk zinās, kādus medikamentus lietot un kā ātrāk izveseļoties.
.
Lai nesaslimtu vispār, iepriekš vērts stiprināt savu imunitāti ar vitamīniem un sabalansētu uzturu, lai organismam nemaz vēlāk nebūtu jācīnās par atveseļošanos.
.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Lasītāju viedokļi