Vairāku pašvaldību rīkotajos publiskajos iepirkumos par klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanu nereti uzvar pretendenti, kuri izpilda pakalpojumu, masveidā iemidzinot izķertos dzīvniekus. Tas nav pieļaujams, trauksmi ceļ nodibinājums “dzivniekupolicija.lv”.
Nodibinājums informē, ka ir saņēmis dzīvnieku aizsardzības organizāciju lūgumu iepazīties un skaidrot šo rīcību publisko iepirkumu rezultātā, kā arī izvērtēt, vai tas ir atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma prasībām. Likums patlaban nosaka, ka ikviens noklīdis vai klaiņojošs dzīvnieks jāizķer un patvērumā jāuztur 14 dienas, savukārt 15. dienā patversme var lemt, vai uzturēt dzīvnieku turpmāk par saviem vai ziedotiem līdzekļiem vai veikt eitanāziju. Divu nedēļu uzturēšana patversmēs un eitanāzija tiek apmaksāta no pašvaldību budžetiem.
Nodibinājums par nepieņemamu uzskata situāciju, ja pašvaldība uztic ķērājiem vai dzīvnieku patversmei rūpes par bezsaimnieka dzīvniekiem, taču rezultātā vismaz 50% noķerto dzīvnieku tiek eitanizēti. Iemidzināšanai būtu jābūt kā izņēmuma risinājumam tikai gadījumos, ja dzīvnieks ir neārstējami slims vai traumēts, nevis pakalpojumu sniedzēja papildu ienākumu gūšanas iespēja, iekļaujot šo pozīciju pašvaldības apmaksātos pakalpojumos bez jebkāda ierobežojuma, uzsver “dzivniekupolicija.lv”.
Nodibinājumā arī norāda, ka, izpētot vairāku iepirkumu pretendentiem aizpildāmās finanšu piedāvājuma tabulas, rodas aizdomas par iepirkuma rīkotāju nekompetenci vai arī apzinātu rīcību kāda interesēs, kurš zina, kā piedāvājuma tabula jāaizpilda, lai par pakalpojumiem saņemtu vairāk un pašvaldībai šis piedāvājums – dzīvnieku eitanizācija – faktiski izmaksā dārgāk.
Piemēram, piedāvājot zem viena eiro dzīvnieku uzturēšanas izmaksas patversmē diennaktī, bet uzliekot ievērojamākas eitanāzijas izmaksas katram dzīvniekam, iepirkumā uzvar pretendents ar tabulā norādīto summu virknējuma mazāko cenu, bet pašvaldība par katru dzīvnieku pēc 14 dienu uzturēšanas un eitanāzijas faktiski samaksā dārgāk.
Savukārt viena dzīvnieka faktiskās izmaksas pašvaldībai, slēdzot līgumu ar dzīvnieku aizsardzības organizāciju, kura neeitanizē veselus dzīvniekus, ir 28 eiro par 14 dienu ilgu suņa uzturēšanu (divi eiro dienā) un 21 eiro pat tikpat ilgu kaķa uzturēšanu (1,50 eiro dienā). Faktiskās viena dzīvnieka izmaksas pašvaldībai, slēdzot līgumu ar uzņēmumu, kuram nerūp dzīvnieku aizsardzības princips, ir 37 eiro par 14 dienu ilgu suņa uzturēšanu, ieskaitot 30 eiro par eitanizēšanu, un 24,20 eiro par kaķi, ieskaitot 20 eiro par eitanizēšanu. Ja pašvaldība nav noteikusi kā iepirkuma vērtēšanas kritēriju eitanizācijai paredzēto dzīvnieku procentuālo daudzumu, tā par faktisko izmitināšanu un eitanāziju no budžeta līdzekļiem samaksā vairāk.
Nodibinājums aicina visas pašvaldības sekot līdzi atsevišķu pašvaldību praksei to iepirkumos ieviest vērtēšanas kritērijus, kur patversmē nonākušo dzīvnieku eitanizācijas mazināšanai ievieš procentus, ko ņem vērā, izvērtējot piedāvājumus un pie pretendenta izvēles un līguma noslēgšanas, neapmaksājot dzīvnieku eitanāzijas, kas pārsniedz piedāvājumā norādītos procentus. Šādi tiktu nodrošināts saimnieciski izdevīgākais izpildītājs, jo eitanāzija jāsedz no pašvaldību budžeta, norāda nodibinājums.
Ja jums ir stipri nervi, varat noskatīties šo video:
Avots: Dzīvnieku policija