Bērnu mūsu sabiedrībā kļūst aizvien mazāk, šokējoši daudzi dzīvo smagā ekonomiskā nabadzībā – publicēts jaunākais pētījums par bērniem Latvijā

NILS SAKSS KONSTANTINOVS

Nupat izdoti pēdējie dati no Centrālās Statistikas pārvaldes par bērniem un viņu dzīvi Latvijā. Šeit apkopoju, manuprāt, svarīgāko un interesantāko.

Bez pārsteigumiem – bērnu mūsu sabiedrībā kļūst aizvien mazāk.

Vienā gadā kopējais skaits bērnu samazinās par aptuveni 10 tūkstošiem. Visvairāk bērnu dzīvo Mārupē (30%), vismazāk – Krāslavā (13%).

Bērnu skaits sarūk krietni ātrāk nekā skolu un pedagogu skaits, bet kopumā skolas joprojām ir sieviešu valstība: 87% pedagogu ir sievietes.

Toties grāmatas bērniem izdod tikai aizvien vairāk. Šis gan neattiecas uz mācību literatūru, kuras gan izdod krietni mazāk.

Bērnu veselības aprūpe un stāvoklis kopumā uzlabojas. Ir divi ļoti svarīgi izņēmumi: zobu stāvoklis paliek aizvien sliktāks. Un pieaug jauno cukura diabēta slimnieku skaits. Tas varētu būt saistīts ar mazkustīgumu un svara problēmām. Aptuveni katram piektajam ir paaugstināts svars (ko vecāki bieži nepamana). Un lielākā daļa mazo bērnu kustībās pavada tikai aptuveni 20 minūtes dienā!

Ar sportu nodarbojas tikai 1 no 5 bērniem un pusaudžiem – tie ir kritiski cipari.

Labas ziņas: pusaudžu grūtniecības un aborti ir pavisam neliels skaits – izskatās, ka visā Latvijā ir ap 60 šāda riska pusaudzes (tās visas tātad var viegli aizsniegt personiski). Joprojām gan nesamērīgi liels ir kopējais abortu skaits valstī – katru dienu tiek veikti 7 mākslīgie aborti.

Pusaudžu pašnāvības ir nemainīgas – katru gadu tie diemžēl ir ap pieciem pusaudžiem, kurus mēs šādi zaudējam (pārsvarā zēnus). Bet vismaz šis skaits nemainās. Liels pieaugums ir pusaudžu paškaitējumam, kā tas šobrīd ir arī citviet pasaulē (pārsvarā starp meitenēm).

Kopējais traumatisms ir nemainīgs vai samazinās. Bet nesamērīgs skaits bērnu tiek traumēti ceļu satiksmes negadījumos. Šeit bojāgājušo un traumēto skaits tikai turpina pieaugt. Ja nu kur gribētos redzēt kādu reakciju vai risinājumu no politiķiem, tad noteikti šeit.

Visbeidzot svarīgākais: no nelielā bērnu skaita, kas mums ir, 18 868 bērnu un pusaudžu dzīvo smagā ekonomiskā nabadzībā.

Vēl katram piektajam mājās tek jumts vai pūst sienas, bet 14 240 bērnu mājās nav iespējas pat nomazgāties.

Ja prezidentam un premjerei ir iespēja atrast laiku pievērsties narkotiku dekriminalizācijai pusaudžiem, tad cerams – šai problēmai, kas pa īstam iznīcina tūkstošiem bērnu dzīvju, viņi arī varēs pievērst savu skatu!

Pētījums pieejams ŠEIT.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.