30 labākās filmas “par to”

Laika prognoze brīvdienām un nākamajai nedēļai nav saulaina, toties kā radīta vakariem divvientulībā. Ja izvēlaties laiku pavadīt gultā, piedāvājam noskatīties kādu no trīsdesmit labākajām filmām “par to”, nu jūs jau paši saprotat, par ko…

„Pēdējais tango Parīzē” („Last Tango in Paris”)

Šo filmu var raksturot kā skandalozu. Filma „Pēdējais tango Parīzē” tika uzņemta 1972. gadā, tās režisors bija tolaik 32 gadus vecais Bernardo Bertoluči . Filma ilgu laiku daudzviet bija aizliegta, Itālijā, piemēram, līdz pat 1986. gadam.

Stāsts ir par 45 gadus veca atraitņa un jaunas svešinieces, kuru viņš nejauši saticis brīdī, kad sieviete atnākusi apskatīties nolūkoto dzīvokli, attiecībām. Tālāk – kaisle un sekss bez pienākumiem. Pāris turpina tikties tajā pašā dzīvoklī, kurā nav vietas vārdiem un romantiskām sarunām. Pēc sievas nāves vīrietis jūtas apjucis, viņš ir nikns, tiecas pazemot un pakļaut. Viņa pagaidām vēl ir pārāk nepieredzējusi un alkst piedzīvojumu. Notikumi risinās lēni, kāpinot spriedzi.

Kā stāsta galvenās lomas atveidotājs Marlons Brando, režisors uzstājis uz to, lai aktieri kadrā ar seksu nodarbotos pa īstam, bet aktrise Marija Šneidere, kura atveido galveno sieviešu lomu, atklājusi, ka cietsirdīgākajā seksa ainā viņas asaras bijušas īstas – režisors, nepasakot viņai, bija mainījis scenāriju un rezultātā, atrodoties šoka stāvoklī, aktrise raudājusi no pazemojuma.

„Rūgtais mēness” („Bitter Moon”)

Režisora Romāna Polaņska filma „Rūgtais mēness”, kas uzņemta pēc Paskāla Bruknera romāna 1992. gadā, atklāj rakstnieka Oskara un oficiantes, francūzietes Mimī stāstu.

Ballītes laikā uz kuģa Oskars jauniepazītajam draugam anglim Naidželam, kura lomā filmējies jaunais Hjū Grants, visos sīkumos atklāj savu seksuālo dzīvi ar Mimī. Viņš stāsta tik kaislīgi un aizrautīgi, ka Naidžels pats iemīlas sievietē, kas šķiet pilnīgs pretstats viņa garlaicīgajai jaunajai sievai.

Filma ir pretrunīga, strīdīga, bet nenoliedzami aizraujoša, kā jebkura cita Polaņska filma. Seksuālo spēlīšu, fetišu, erotikas un viegla sadomazohisma faniem tā noteikti ir jāredz!

„Šova meičas” („Showgirls”)

Filmas „Pamatinstinkts” režisora Pola Verhovena filma „Šova meičas” stāsta par Lasvegasas striptīzkluba dejotājas Naomi dzīvi, kad viņa nolemj izmēģināt spēkus megapopulārā šovā uz lielās skatuves.

Galvenā varone, kuru tēlo Elizabete Bērklija, ir jauna un ambicioza, bet šovbiznesa pasaule ir izvirtusi un ļoti cietsirdīga. Turklāt primadonna Kristela, kuru tēlo Džīna Geršona, Naomi saredz sāncensi un mēģina traucēt viņas panākumiem. Interesanti, ka Naomi lomu vēlējās iegūt Šarlīze Terona, bet uz Kristelas lomu pretendēja Šārona Stouna. Pēc režisora ieceres, Geršonai bija jāatkārto „Pamatinstinkta” slavenais kadrs ar kāju sakrustošanu, taču viņa atteicās to darīt.

Jāatzīmē, ka galveno vīriešu lomu atveido Kails Maklahlans, bet neticami seksuālā erotiskā aina baseinā ir viena no skaistākajām un atmiņā paliekošajām.

„Skaida” („Silver”)

Pirms filmas „Pamatinstinkts” iznākšanai uz lielajiem ekrāniem, Šārona Stouna plašākai publikai nebija zināma. Tomēr pēc tam vai ikviens režisors vēlējās viņu redzēt savā filmā, jo īpaši, ja tai bija erotisks raksturs. „Skaida” ir cienījams piemērs aizraujošam erotiskajam trillerim.

Filmas sižeta centrā ir izdevniecības darbiniece, kura pēc šķiršanās pārceļas uz jaunu, skaidai līdzīgu māju Manhetenā. Tur viņa kļūst uzreiz par divu iemītnieku uzmanības objektu, bet pēc tam, kad namā notiek sērijveida slepkavības, galvenā varone saprot – slepkava ir viens no viņas pielūdzējiem.

Atšķirībā no „Pamatinstinkta” Šārona Stouna šajā filmā neiemieso sevī agresīvi seksuālo tēlu, šeit viņa pati ir upuris. Bet juteklisku ainu ar viņas piedalīšanos netrūkst. Režisors viens no pirmajiem filmā aizskar seksuālā vuajerisma (lūriķu) tēmu, bet kaislīgā aina restorānā, kad Stounas varone tikšanās laikā zem galda novelk biksītes un pasniedz to savam sarunu biedram, ir tiešām atmiņā paliekoša.

„Iedzimtais grēks” („Original Sin”)

2001. gadā pirmizrādi piedzīvoja franču un amerikāņu kopražojuma filma par to, kā bagāts kubietis Luiss Antonio Vragass gatavojas precēties ar amerikānieti, kuru nekad nav redzējis. Viņš līgavu iztēlojas kā pieticīgu, labi audzinātu un nevainīgu meiteni, taču vīrieša dzīvē ielaužas pati Andželīna Džolija. Viņš jūtas satriekts, bet kļūst apsēsts ar sievieti. Bet viņa flirtē, spēlējas kā kaķis ar peli, perinot neģēlīgu plānu.

Skaisti tērpi, skaistas gultas ainas, skaisti aktieri, Andželīna Džolija un Antonio Banderass galvenajās lomās – „Iedzimtais grēks” visos aspektos ir ļoti skaista filma. To novērtēs visi kaislīgu, piesātinātu mīlas skatu cienītāji.

„Savvaļas orhideja” („Wild Orchid”)

Visticamāk, erotisko filmu cienītāji šo kinolenti būs redzējuši, taču tas nav iemesls neskatīties vēlreiz. Režisors Zālmans Kings, bet galvenajā lomā Mikijs Rurks.

Filmas darbība risinās Riodežaneiro karnevālā. Garlaikots skaistulis – miljonārs iepazīstas ar jauno Emīliju, kuru Brazīlijā gaida perspektīvs darbs. Visas filmas laikā galvenais varonis – par sevi pārliecināts vīrietis, kurš nav pieradis, ka sievietes no viņa bēg vai viņu ignorē – visos iespējamos veidos mēģina savaldzināt jauno sievieti. Taču drīz viņu lomas mainās.

Interesanti, ka filma turpinājās arī dzīvē – abi galveno lomu atveidotāji iestūrēja laulības ostā. Fotomodele Karē Otisa filmā debitēja kā aktrise, bet rezultātā kļuva par Rurka sievu.

„Lolita” („Lolita”)

Ir vairākas slavenā Vladimira Nabokova romāna ekranizācijas, bet šoreiz iesakām 1997. gada režisora Adriana Leina filmu, kurš ir zināms kā erotisko trilleru un melodrāmu meistars.

Filmēšanas laikā Lolitas atveidotājai aktrisei Dominikai Sveinai bija 17 gadi, un kopīgajās ainās ar Džeremiju Aironu, kurš filmā atveido Humbertu, starp viņiem vienmēr tika likts spilvens. Leina „Lolita” nav pārsātināta ar seksuāla rakstura ainām, tomēr filma viennozīmīgi ir erotiska. Mīlas tēma starp novecot sākušo rakstnieku un pusaudzi tik un tā izrādījās pārāk skandaloza un tika aizliegta Amerikā. ASV to parādīja tikai pēc divarpus gadiem, savukārt Austrālijā sākotnēji baidījās demonstrēt filmas pedofilijas tēmas dēļ.

Mūzikas cienītāji noteikti ievēros burvīgo Enio Morikones mūziku. Turklāt interesanti, ka Lolitas lomu varēja atveidot arī Natālija Portmane, kurai projektā diemžēl aizliedza piedalīties vecāki.

„Sekretāre” („Secretary”)

Aizraujošā, vietām ironiskā Stīvena Šainberga 2001. gadā tapusī filma Sandensas neatkarīgā kino festivālā ieguva balvu par oriģinalitāti. Filmas sižets nudien nav triviāls.

Jauna meitene Lī Holoja cieš no psihiskiem traucējumiem: viņai patīk sev sagādāt sāpes, turklāt tās viņai sagādā baudu. Neskatoties uz šo īpatnību, par kuru viņa nevienam nestāsta, Lī sāk strādāt par sekretāri pie kāda advokāta, kuram arī piemīt dažas dīvainības. Un ja sākotnēji viņa tik tiešām vāra kafiju un atbild uz telefona zvaniem, tad beigu beigās kopā ar savu bosu, kuram, kā izrādās, patīk dominēt, izveido pārsteidzoši harmonisku sado-mazo tandēmu.

Filmu slavēja kritiķi, savukārt aktieri Džeims Speiders un Megija Džilenhola lieliski parādīja, ka mīlestība var būt dažāda.

„Bīstamie sakari” („Dangerous Liaisons”)

Filma žilbina ar aktieru sastāvu – Glena Klouza, Džons Malkovičs, Mišela Feifere, Uma Tūrmane, Kianu Rīvss.

Klasisks stāsts par to kā franču augstākajās aprindās burvīgā marķīze un vikonts, ciniski un cietsirdīgi garlaicības mākti, spēlē bīstamu spēli, salaužot sirdis un ieraujot savās intrigās daudz nevainīgu cilvēku. Malkoviča tēlotajam Valmontam piemīt pārsteidzošs seksuāla pievilcība, viņa galvenā bauda ir sieviešu savaldzināšana. Savukārt Klouzas varone laiku pa laikam iedveš bailes ar savām mīlas manipulācijām un cietsirdību.

Filma ieguvusi septiņas „Oskara” nominācijas un pasaules kinematogrāfā noteica melodrāmu vēsturisko kostīmu modi.

„Sapņotāji” („The Dreamers”)

Vēl viena leģendārā Bernardo Bertoluči filma. Darbība norisinās Parīzē 1968. gada maijā, kad ielās izgājuši simtiem studentu protestantu. Jaunais amerikānis Metjū ierodas mīlestības pilsētā, kur iepazīstas ar brāli un māsu Teo un Izabellu, kuri mīl kino un viens otru. Izabella un Teo piedāvā Metjū padzīvot viņu dzīvoklī – un tas ir sākums sarežģītām, samezglotām attiecībām trīs jauniem cilvēkiem. „Sapņotāji” – tas ir stāsts par mīlestību trijatā, drāma, kas gaismā izceļ aizliegto incesta tēmu.

Interesanti, ka Metjū lomā, kuru atveido Maikls Pits, varēja būt Leonardo di Kaprio, kurš tolaik bija aizņemts citā projektā. Savukārt Džeiks Džilenhols atteicās no lomas atklāto ainu dēļ. Evai Grīnai loma „Sapņotājos” bija kino debija.

„Naktis bugi stilā” („Boogie Nights”)

27 gadus jaunais režisors Pols Tomass Andersons uz filmas „Naktis bugi stilā” galveno lomu bija nolēmis aicināt Leonardo di Kaprio, tomēr viņu “nocēla” Džeims Kamerons savai filmai „Titāniks”. Rezultātā lomu ieguva tolaik ar seksapīlām „Calvin Klein” apakšveļas reklāmām slavu ieguvušais Marks Valbergs.

Lai „Naktis bugi stilā” jūs nemaldina ar savu nosaukumu – filma nebūt nestāsta par disko laiku, bet gan par galvenā varoņa Dirka Diglera kļūšanu par porno industrijas zvaigzni. Nejauša satikšanās ar porno filmu režisoru – un, lūk, viņš jau ir skaļas mūzikas un košu burziņu virpulī, bet filmēšanas laukumā viņa partnere ir režisora sieva, skaistule Džuliana Mūra.

Filmā režisors lieliski atklājis sarežģītās attiecības ar vecākiem, pieaugšanu, zvaigžņu slimību.

„Dublieris” („Body Double”)

Režisors Braiens de Palma ir slavens ar saviem darbiem, starp kuriem ir gan „Kerija”, gan „Seja ar rētu”. Ļoti bieži, uzskaitot viņa veikumu, daudzi aizmirst pieminēt trilleri „Dublieris”, filmu ar atklāti erotisku zemtekstu.

Detektīvfilmas sižets ieintriģē ar pirmajiem kadriem – vientuļš kinoaktieris Džeiks vakaros izklaidējas, tālskatī vērojot meiteni pretējā mājā, kura ik vakaru pie neaizvērtiem aizkariem sarīko „striptīza seansu”. Vienā šādā vakarā ierastās izklaides vietā varonis redz, kā notiek meitenes slepkavība uz seksuāla pamata. Cik gan ļoti pārsteigts bija Džeiks, kad ievēroja – viņa „pornozvaigzni” nomaina ar citu meiteni, lai viņa turpinātu savus priekšnesumus. Mēģinot pats veikt savu izmeklēšanu, Džeiks arvien dziļāk iegrimst samudžinātajā sižetā.

Kritiķi bieži šajā filmā saredz daudz mūsdienīgāko Hičkoka filmas „Logs uz pagalmu” versiju – iespējams, tādēļ tā tika sagaidīta gana vēsi. Bet to ir vērts redzēt kaut vai tādēļ, lai apjūsmotu jauno Melāniju Grifitu.

„Neuzticīgā” („Unfaithful”)

Un atkal jau erotikas meistara Adriana Leina darbs – šoreiz krimināldrāma „Neuzticīgā”. Filma vēsta par laulātu pāri Edvardu un Koniju, kuri audzina astoņgadīgu dēlu un šķiet absolūti laimīgi laulībā. Viss sagrūst mirklī, kad Konija iepazīstas ar kādu skaistuli un, zaudējusi galvu, metas viņa skavās. Konija aizmirst par visu pasaulē, bet vīrs uzzina par sievas neuzticību un tas diemžēl noved pie visai traģiskām sekām.

Laulāto pāri atvaido Ričards Gīrs un Daiena Leina, bet galvenās varones mīļāko – Olivjē Martiness. Vērojot pārsteidzoši skaistās Daienas un Olivjē varoņu mīlas ainas, ir viegli noticēt, ka galvenā varone ir zaudējusi galvu pēc 11 laulībā pavadītiem gadiem.

„Nepiedienīgs piedāvājums” („Indecent Proposal”)

Ko darītu jūs, ja miljardieris, kuru apbūrusi jūsu sieva, par vienu nakti kopā ar viņu piedāvātu miljons dolāru? Tieši ar šādu morāles dilemmu saskaras Adriana Leina filmas „Nepiedienīgs piedāvājums” galvenais varonis.

Daiena, kuras lomā filmējusies Demija Mūra, savas un vīra kopīgas nākotnes vārdā piekrīt miljardiera piedāvājumam. Un drīz vien vīrs, kura lomā ir apburošais Vudijs Harelsons saprot, ka sieva pret bagāto pielūdzēju nav vienaldzīga. Kuru no vīriešiem izvēlēsies sieviete?

„Kauns” („Shame”)

Katrs tukšumu aizpilda pēc saviem ieskatiem. Maikla Fasbendera varonis Brendons darbā skatās porno, iepazīstas bāros un uz ielas, kā arī izsauc uz mājām vieglas uzvedības meitenes.

Reiz dzīvoklī iemaldās viņa māsa Sisī, kuru tēlo Kerija Maligana. Sākotnēji viņa pieķer brāli masturbējot, pēc tam atrod viņa datorā pornogrāfiju. Pēc tam Brendons izmet gan datoru, gan žurnālus – viņam kļūst kauns, bet skatītājs saprot, ka brāļa un māsas attiecībās ne viss ir tik vienkārši.

Režisora Stīva Makvīna drāma par seksaholiķa Brendona dzīvi ir smags kino. No sākuma līdz pat beigu titriem skatītājs vēro ne tikai cilvēka, kurš ir apsēsts ar seksu, ciešanas, bet tāda cilvēka dzīvi, pār kuru valda dzīvnieciski instinkti. Galvenā varoņa bēda – vientulība, bet viņa slimība – mīlestība pret paša māsu, problemātisku meitenei ar suicīdām tieksmēm, ar kuru jau tā ir sarežģītas attiecības.

Interesanti, ka 2011. gada Venēcijas kinofestivālā Maikls Fasbenders saņēma balvu par labāko vīrieša lomu.

„Klavierskolotāja” („The Piano Teacher”)

Austriešu rakstnieces Elfrīdas Jalinekas romāna „Klavierskolotāja” ekranizācija jau sākotnēji tika dēvēta par pornogrāfiju. Savukārt daudzi piekrīt filmas režisoram Mihaelam Hānekem, kurš teica, ka vēlējies uzņemt vienkārši nepieklājīgu filmu.

40 gadus vecā Vīnes konservatorijas klavierskolotāja Ērika, kuras lomā franču aktrise Izabella Ipēra, pa dienu māca studentiem mūziku, bet vakaros apgūst seksa veikalu piedāvājumu. Viņu gadiem nomākusi autoritatīvā māte, savā dvēselē Ērika glabā noslēpumu, bet zem gultas – koferīti ar sadomazo rotaļlietām. Reiz Ērikā iemīlas viens no viņas studentiem, un Ērika ļauj vaļu savām izvirtušajām vēlmēm ieraudzīt dienasgaismu.

Iespējams, daudzas ainas liks riebumā novērsties, dažas raisīs žēlumu. Viennozīmīgi var teikt tikai to – filma ierauj un ilgi neatlaiž. Un labākais apliecinājums tam – trīs godalgas 2001. gada Kannu kinofestivālā: lielā žūrijas balva, Sudraba balva par labāko vīrieša lomu un Sudraba balva par labāko sieviešu lomu.

„Antikrists” („Antichrist”)

Neskatoties uz mazo budžetu, Larsa fon Trīra filmas vienmēr izceļas ar savu sarežģītību un dziļumu. „Antikirists” nav izņēmums. Filma ir daudzslāņaina un to grūti saprast pēc pirmās noskatīšanās reizes.

Skatītājiem tiek piedāvāts ielūkoties pāra, kuri negaidot zaudējuši savu bērniņu, dzīvē. Pēc notikušā sieva cieš no baiļu un panikas lēkmēm. Vīrs, būdams psihiatrs, nolemj palīdzēt sievai cīnīties ar šīm lēkmēm un aizved viņu uz klusu, nomaļu vietu, kur pāris iemitinās kādā vientuļā mājā un tur satiek savus dēmonus aci pret aci.

Filmas pamatmotīvs nav seksuālas ainas, tomēr tās ir ļoti atklātas un daži kritiķi pat nodēvēja tās par pornogrāfiju. Tiesa, filmēšanas laikā aktierus Viljamu Defo un slavenā Serža Geinsbūra meitu aktrisi Šarloti Geinsbūru dublēja īsti pornoaktieri.

„Striptīzs („Striptease”)

Filmēšanas laikā „Striptīza” zvaigzne Demija Mūra lielākai ticamībai pat profesionāli apguva striptīzu. Gala rezultātā viņas striptīzs filmā ir perfekts.

Neraugoties uz to, ka filmapat tika atzīta par desmitgades sliktāko filmu, mēs joprojām atceramies, kā tā satrauca tālaika puišeļu prātus.

Filma vēsta par skaistas sievietes Ērinas Grīnas smago dzīvi. Viņai ir jāpamet līdzšinējais darbs un jāiet strādāt par striptīzdejotāju, lai nopelnītu naudu un atgūtu savu meitu, kura pēc šķiršanās no vīra dzīvo kopā ar viņu.
Īpaši skaista ir Demijas deja kongresmeņiem, skanot slavenajai kompozīcijai „Sweet Dreams”.

„Baseins” („Swimming Pool”)

Šis saraksts nebūtu pilnīgs, ja tajā nebūtu viena no franču kulta režisora Fransuā Ozona filmām. Izvēlējāmies filmu „Baseins” ar Šarloti Remplingu un Ludvenu Sanjē galvenajās lomās.

Darbība sākas brīdī, kad slavena angļu rakstniece Sāra Mortona, kura atrodas savdabīgā radošās krīzes stāvoklī, pārceļas uz sava izdevēja villu, lai tur vienatnē pastrādātu. Tomēr viņas plānus izjauc izdevēja meita – jaunā, seksuālā un atbrīvotā Džūlija, kura nedaudz atgādina Lolitu. Džūlija to vien dara, kā ved uz mājām dažāda vecuma kavalierus, kas sākotnēji tikai satrauc novecojošās dāmas fantāziju, bet kādā jaukā dienā noved pie sāncensības ar nebūt ne nevainīgām sekām.

Kritiķi filmu uzņēma labvēlīgi, bet Šarlote Remplinga 2003. gadā saņēma Eiropas kinoakadēmijas balvu par labāko sieviešu lomu.

„Atklājums” („Disclosure”)

Reti kuram zināma amerikāņu filma „Atklājums” ar Maiklu Duglasu un Demiju Mūru galvenajās lomās 1994. gadā pamatīgi nopelnīja. Sauklis „Sekss – tas ir virzītājspēks” uzreiz norāda, kas „virzīs” filmu.

Melodramatiskā erotiskā trillera sižets sasaucas ar filmu „Liktenīgais valdzinājums”, jo Maikla Duglasa varonis atkal pret sevi jūt sievietes seksuālo iekāri. Toms – liela uzņēmuma darbinieks un priekšzīmīgs vīrs un ģimenes cilvēks. Meredita, Mūras varone, viņa jaunā priekšniece, mēģina pakļaut Tomu ne tikai darbā un gala rezultātā apvaino viņu par seksuālu uzmākšanos. Toms savukārt apvaino viņu un tas noved pie tiesas sēdes, kuras laikā erotisko ainu iztrūkums pilnībā tiek kompensēts ar atklātajiem dialogiem.

„Istaba Romā” („Room in Rome”)

Spāņu erotiskā melodrāma „Istaba Romā”, kas uz ekrāniem nonāca 2009. gadā, stāsta par visai neparastu divu sieviešu – krievietes Natašas un spānietes Albas mīlestību. Galvenajās lomās ukraiņu aktrise Nataša Jarovenko un filmas „Āda, kurā es dzīvoju” zvaigzne Elena Anaja.

Pēdējā dienā Romā Nataša iepazīstas ar spāņu meiteni, kura piedāvā viņai pavadīt kopā nakti viesnīcas numuriņā. Meitenes nav lesbietes, vismaz viena no viņām noteikti, bet tieši sekss viņas atklāj vienu otrai. Filmā ir pat pārāk daudz gultas ainu, bet tā patiks ne tikai vīriešiem – visa filma ir apvīta ar jutekliskumu un mīlestību.

„Pamatinstinkts” („Basic Instinct”)

Slavenais režisora Pola Verhovena erotiskais trilleris dienasgaismu ieraudzīja 1992. gadā. Uz galveno seksīgās rakstnieces Ketrīnas Tremelas lomu pretendēja vairāk nekā 14 aktrises, tostarp Kima Beisingere, Džūlija Robertsa un Mega Raiena. Lomu galu galā ieguva Šārona Stouna, kura pēc filmas iznākšanas uz lielajiem ekrāniem ieguva mega popularitāti.

Zīmīgi, ka slaveno nopratināšanas ainu Šērona ieraudzīja tikai pēc filmas montāžas – līdz tam viņa nezināja, ka kamera filmēšanas laikā atradās īpašā leņķī, lai skatītājs varētu redzēt, ka zem sniegbaltās mini kleitiņas nekā nav…

Ievērības cienīga ir īpašā jūtu ķīmija starp Maikla Duglasa varoni un burvīgo, aukstasinīgo Šāronas Stounas varoni. Tāpat kā Hičkoka šedevri, arī „Pamatinstinkts” pārsteidz ar fantastiski skaistām ainām un skatītāju uzmanību spēj noturēt līdz pat filmas beigām, liekot minēt, kurš ir slepkava.

„Acis plaši aizvērtas” („Eyes Wide Shut”)

Stenlija Kubrika filma 1999. gadā radīja lielu troksni. Līdzās tam, ka filma bija pēdējā pasaules kinematogrāfa metra darbs (viņš nomira tikai dažas nedēļas pirms pirmizrādes), laulātā pāra – Bila un Alises Harfordu lomās filmējās tolaik precētais pāris – Toms Krūzs un Nikola Kidmena. Bils un Alise pārdzīvo attiecību krīzi un Ziemassvētkos Alise izstāsta, kā savās erotiskajās fantāzijās krāpj viņu ar citu vīrieti. Tas liek Bilam doties piedzīvojumu meklējumos, kas pārpilni erotikas un dažkārt nelīdzinās realitātei. Atklātas sarunas, aktieru emocionālā spēle un seksuāla rakstura ainas ar mistikas piegaršu šo filmu padara neaizmirstamu.

„Liktenīgais valdzinājums” („Fatal Attraction”)

Neraugoties uz pieticīgo 14 miljonu dolāru budžetu, filma „Liktenīgais valdzinājums” 1987. gadā pasaulē nopelnīja vairāk nekā 300 miljonus un līdz pat šim brīdim ir viena no pelnošākajām filmām visā kino vēsturē.

Filmēšanas laikā britu režisora Adriana Leina kontā jau bija „9 ½ nedēļas”. Uz galveno vīriešu lomu tika uzaicināts Maikls Duglass, kurš pēc filmas ieguva pasaules slavu, bet filma kļuva par hītu.

Glenai Klouzai tika sarežģītā mīļākās loma. Sieviete ir maniakāli apsēsta ar precētu vīrieti, kuram īslaicīgais romāns un sievas krāpšana rezultējas šausminošās sekās. Seksuāla rakstura ainas filmā nav īpaši atklātas un to nav daudz, tomēr erotiskais zemteksts, atmosfēra un dinamika skatītāju pie ekrāna tur līdz pēdējai minūtei.

„Sadursme” („Crash”)

Filmas sižets risinās Kanādā. Galvenā varoņa, kura lomā filmējies Džeimss Speiders, spēkrats saduras ar automašīnu, pie kuras stūres sēž burvīgā svešiniece Helēna. Viņi iepazīstas slimnīcā un kopīgi pārdzīvotā autoavārija modina abos kaisli, bet ātrums, briesmas uz ceļa un automašīnas kļūst par viņu seksuālo fetišu.

Šī 1996. gada filma ir viena no vispretrunīgākajām, kādu nācies redzēt. Deivida Kronenberga darbs raisīja pretrunīgas kritiķu atsauksmes, tomēr gala rezultātā Kannu kinofestivālā tā guva žūrijas specbalvu. Riskantais projekts, kas viens no pirmajiem aizskāra seksa un vardarbības tēmu, režisora Kronenberga karjeru nepazudināja, bet tas bija kā starta punkts jaunam kinematogrāfa virzienam.

„Liktenīgā sieviete” („Femme Fatale”)

Afēriste Lora veikli zog briljantus un slēpjas ar kādas sev līdzīgas meitenes personību, kura izdarījusi pašnāvību. Pēc septiņiem gadiem kriminālā pasaule atkal ielaužas Loras, kura mierīgi bauda dzīvi, slēpjoties zem sveša vārda, dzīvē.

Antonio Banderasa piedalīšanās jebkurai filmai piešķir seksualitāti. Bet kāds būs gala rezultāts, ja viņa partnere ir blondā skaistule Rebeka Romeina? Braiena De Palmas filma daudziem atgādina leģendāro „Pamatinstinktu”, tomēr filmas „Liktenīgā sieviete” atmosfēra ir daudz eiropeiskāka.

Īpaši gribas izcelt erotisko ainu starp Rebekas varoni un dāņu modeli Rī Ramusenu, kura pazīstama pēc Lika Besona filmas „Eņģelis A”, un kurai loma „Liktenīgajā sievietē” bija kino debija.

„Galīgā diagnoze” („Final Analysis”)

Šis aizraujošais trilleris ar samudžināto sižetu, pateicoties lieliskajam aktieru ansamblim, uzreiz pievērsa sev uzmanību. Filmā redzami Ričards Gīrs, Kima Beisingere, jaunā Uma Tūrmane un Ēriks Robertss, visiem zināmās Džūlijas Robertsas brālis.

Pie Ričarda Gīra tēlotā psihoterapeita atnāk jauna meitene ar sūdzībām, ka viņa redz vienu un to pašu neparasto sapni, un lūdz palīdzību. Lai vairāk uzzinātu ar meitenes bērnību, ārsts iepazīstas ar pacientes vecāko māsu (kuru atveido Kima Beisingere). Drīz vien, aizmirstot par ārsta ētiku, sākas kaislīgs romāns un viņš burtiski zaudē galvu šīs skaistās un seksapīlās, bet precētās sievietes dēļ. Ārēji neaizsargāta, daiļava galvā perina noziedzīgu plānu, kā īstenošanai viņai ir vajadzīga ārsta palīdzība.

Šo filmu, kas pēc stila un žanra līdzinās „9 ½ nedēļām”, „Pamatinstinktam” un „Liktenīgajam valdzinājumam”, vajadzētu noskatīties tiem, kuriem patīk 90. gadu melodramatiskie trilleri. Īpaši izceļama filmas mūzika.

„9 ½ nedēļas” („9 ½ Weeks”)

Jāteic, ka šī ir viszināmākā šī žanra filma. Uz ekrāniem tā iznāca 1985. gadā, kritiķi to uzņēma visnotaļ vēsi un filmas ieņēmumi bija mazāk nekā puse no tās budžeta. Tomēr tas netraucēja kļūt par kulta filmu. Pēc filmas iznākšanas Kima kļuva slavena ar savu seksuāli jutekliskās skaistules tēlu, bet Mikijs Rurks par daudzu sieviešu pielūgsmes objektu.

Filmas sižets ir viegli pārstāstāms pāris teikumos: vientuļa skaistule iepazīstas ar noslēpumainu kaimiņu un starp viņiem uzvirmo kaisle. Viņu attiecības ilgst 9 ½ nedēļas. Savukārt striptīza ainas, aizsietās acis, seksuālās spēles ar zemenēm un medu, mīlēšanos lietū daudzi no mums zina no galvas. Tieši tāpat kā slaveno Džo Kokera dziesmu „You can leave your hat on”.

„Zilais samts” („Blue Velvet”)

Erotiski mistiskā Deivida Linča filma var šokēt. Daudzi aktieri, kuriem sākotnēji tika piedāvātas lomas, izlasot scenāriju, atteicās. Gala rezultātā galvenajam lomām tika apstiprināti Kails Maklahlans un Izabella Roselīni.

Par pamatu ņemot detektīvu, erotiskas notis jūtamas cauri visam trillerim, dažas ainas samulsušajam skatītājam atgādina par sadomazohismu un, iespējams, kāds pārtrauks filmas skatīšanos.

Stāsts sākas ar to, ka Maklahlana varonis Džefrijs nejauši parkā atrod nogrieztu cilvēka ausi un ziņkārības dzīts uzsāk izmeklēšanu. Drīz vien viņš sāk domāt, ka šī nozieguma līdzdalībniece ir skaistā dziedātāja Dorotija, kura kabarē izpilda dziesmu „Zilais samts”. Slepus iekļūstot Dorotijas dzīvoklī, Džefrijs kļūst par liecinieku, Dorotijas vīra atklātajai vardarbībai.

„Zilais samts” tāpat kā daudzi citi Deivida Linča darbi, atgādina fantastisku sapni. Filma ir pārpilna ar alegorijām, bet īpaša loma tajā atvēlēta muzikālajam noformējumam un detaļām, tādēļ filma jāskatās ļoti vērīgi.

„Nakts krāsa” („Color of Night”)

Iespējams, Lorēnas Kristijas dziesma „The Color of the Night” ir populārāka nekā pati filma, tomēr šī filma nevarēja neiekļūt labāko erotisko filmu izlasē kaut vai tādēļ, ka žurnāls „Maxim” erotiskās ainas ar Brūsu Vilisu un Džeinu Mārču atzinis par vislabākajām visā kinematogrāfa vēsturē.

Ārsta psihiatra, kura lomā filmējies jaunais skaistulis Brūss Viliss, acu priekšā viņa paciente izdara pašnāvību. Mēģinot tikt galā ar vainas izjūtu, ārsts dodas uz citu pilsētu pie sava drauga, kurš veic psihoterapijas grupu seansus. Drīz vien galvenā varoņa draugu cietsirdīgi nogalina un sižets sāk uzņemt apgriezienus.

Daudzi filmā „Nakts krāsa” saskatījuši neveiklu mēģinājumu kopēt Pola Verhovena „Pamatinstinktu”. Bez tam, jau pirmizrādes brīdī filma tika pakļauta nežēlīgai kritikai. Tomēr tie, kas to redzējuši, uzskata, ka mīlas ainas starp galvenajiem varoņiem droši var ierakstīt erotikas mācību grāmatās.

„Emanuēla” („Emmanuelle”)

Ja jums lūgtu nosaukt dažas zināmās erotiskās filmas, tad „Emanuēla” droši vien būtu starp tām. Pārsteidzoši, cik liela ir šīs 1974. gadā uzņemtās filmas popularitāte. Uz tās radīšanu producentus iedvesmoja kāda cita tikpat drosmīga un atklāta filma – Bernardo Bertoluči „Pēdējais tango Parīzē”. Un filmas veidotāji nekļūdījās – neraugoties uz visnotaļ necilo budžetu, tā ne tikai atmaksājās, bet to pārsniedza gandrīz 200 reižu.

Diplomāta jaunā sieva seko savam vīram uz Taizemi, kur austrumu valsts eksotika uz bezrūpīgas, skaistas, bet arī nedaudz garlaicīgas dzīves fona modina viņu uz daudziem seksuāliem varoņdarbiem. Skaisti izstāstīts stāsts par vieglajiem un brīvajiem sākotnēji kautrās galvenās varones varoņdarbiem Dienvidaustrumu Āzijā.

Savukārt Silvija Kristela, kanoniska francūziete ar pareiziem sejas vaibstiem un burvīgu ķermeni, kurai filmēšanās laikā bija tikai 21 gads, joprojām mums zināma kā „tā pati Emanuēla”.

Lai kaislīga skatīšanās!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Lasītāju viedokļi

avatar