Zināms, ka kaņepes cilvēki ir kultivējuši jau tūkstošiem gadu, tomēr ir ļoti maz vēsturisku pierādījumu par to, kad cilvēki šo augu sākuši lietot, lai apdullinātos. Tomēr izrakumos 2500 gadu senās kapenēs Ķīnā atklāti senākie pierādījumi par kaņepju izmantošanu to psihoaktīvo īpašību dēļ.
Ķīnas un Vācijas zinātnieki izanalizēja koka fragmentus un apdedzinātus akmeņus, kas tika atrasti kapenēs, un atklāja, ka uz tiem ir tetrahidrokanabinola jeb THC pēdas. Šī viela ir psihoaktīvā marihuānas sastāvdaļa.
Zinātniskajā žurnālā “Science Advances” publicētā pētījuma autori pieļauj, ka kaņepes, visticamāk, tika izmantotas bēru ceremonijās – iespējams, lai bēru dalībnieki varētu komunicēt ar gariem vai mirušajiem.
Kaņepes toreiz gan netika smēķētas kā mūsdienās. Visticamāk, tās tika sadedzinātas slēgtā telpā, un visi klātesošie varēja ieelpot dūmus. Pētnieki domā, ka kaņepes tika dedzinātas uz akmeņiem koka konteineros. Pamira kalnos, netālu no Ķīnas robežas ar Pakistānu arheologi ir atraduši desmit tāda veida konteinerus.