Aizritējuši teju piecdesmit gadi un par hipiju laika seksrevolūciju reti kurš atceras, kaut gan tas ir vecmāmiņu un vectētiņu jaunības laiks, bet viņi sazin kādēļ īpaši nelielās ar saviem “revolucionārajiem” varoņdarbiem.
Vienīgi apģērbu dizaineri savās kolekcijās laiku pa laikam niekojas ar hipiju motīviem. Bet seksrevolūcija atstāja dziļas pēdas kā kultūrā un mākslā, tā arī sociālajā jomā, proti – cilvēku uzvedībā. Kas līdz sešdesmitajiem gadiem šķita nepieņemams, tas mūsdienās kļuvis par pašsaprotamu.
Tiem, kuri interesējušies par šo interesanto laika posmu, iespējams, sešdesmito gadu seksrevolūcija asociējas ar plikiem hipijiem, kas draiskojas lielo pilsētu parku pļaviņās. Kādam asociācijas uzbur studentes, kas svinīgi dedzina krūšturus sārtā, kādam pirmās kontracepcijas tabletes, kādam – pornokinoteātrus.
Padomju impērijā tik vētrainas seksa revolūcijas pazīmes nebija vērojamas. Kaut kādas atskaņas, protams, sasniedza arī šajā dzelzs priekškara pusē mītošo prātus. Īpaši to, kuri dzīvoja pierobežā, tostarp Latvijā. Ostas, ārzemju radu sūtītās paciņas un ideoloģisko naidnieku raidstacijas, kā arī dabiskā ļaužu vēlme pretoties jebkam, kas tiek uzspiests darīja savu. Atsevišķu indivīdu, neizbēgami čekas modrās acs uzraudzītu, izskats un uzvedība mainījās.
Seksa revolūcija nebūtu iespējama, ja nebūtu atklāts penicilīns, kas ļāva ļaudīm vairs paniski nebaidīties no sifilisa un gonorejas. Tāpat televīzijas attīstība neatlaidīgi propagandēja seksualitāti kā moderna cilvēka atribūtu. Parādījās stipri atšķirīgs preses izdevums, kurā modernā publicistika un žurnālistika tika savienota ar seksu. Kā pirmo un ievērojamāko var nosaukt žurnālu “Playboy”. Daudzi cilvēki vēl pat mūsdienās to uztver kā seksžurnālu, lai gan no seksa tur vien ir tik, cik pikanti meiteņu foto. Drīz vien parādījās arī citi līdzīgi vai vēl drosmīgāki preses izdevumi.
Par vienu no noteicošajiem seksuālās atraisītības noteikumiem pavisam droši var nosaukt sieviešu finansiālo neatkarību, kas sākās Otrā pasaules kara laikā, kad sievietes bija spiestas doties strādāt un neizbēgami saņemt tādu pašu algu kā vīrieši. Sieviešu vienlīdzība ar vīriešiem daudzu sabiedriskās dzīves pētnieku acīs ir tas palaidējmehānisms, kas izraisīja seksrevolūciju 20.gadsimta sešdesmitajos gados.
Savukārt pēc citu pētnieku atzinuma seksrevolūciju izraisīja pretapaugļošanās tablešu izgudrošana 1960. gadā. Pirmo reizi sieviete droši varēja ļauties seksam, nebaidoties par nevēlamas grūtniecības iestāšanos. Seksu vairs nesaistīja tikai ar reprodukciju. Lai vai kā, bet visi faktori – venērisko slimību ārstēšanas iespējas, sieviešu finansiālā neatkarība un kontracepcija – ļāva cilvēkiem daudz brīvāk baudīt seksa priekus.
Sešdesmito gadu feminisms
Lieki teikt, ka tieši šajā laikā parādījās aizvien vairāk feministiski noskaņotu sieviešu. Lielākā daļa no viņām uzskatīja, ka seksrevolūcija beidzot ļāvusi sievietēm gūt baudu no seksa, atšķirībā no iepriekšējiem laikiem, kad par normu tika uzskatīts, ka no seksa baudu gūst tikai vīrietis. Stipro dzimumu vairs neuzskatīja par vienīgajiem ekspertiem seksa jomā. Attiecības, kurās vīrietis seksuāli ekspluatēja sievieti, jo viņa un bērni bija materiāli atkarīgi, krasi samazinājās. Radikālāk noskaņotās feministes pasludināja lesbiskās attiecības kā vienīgo pareizo attiecību modeli. Tāpat sešdesmitajos gados aizsākās sieviešu kustība par abortu legalizāciju, pamatojot to, ka tikai sievietei pašai ir tiesības izlemt – kļūt par māti vai nē.
Demogrāfiskais sprādziens
Lai arī kontracepcijas līdzekļi kļuva vispārpieejami, dzimstība strauji pieauga un sešdesmitajos gados notika demogrāfiskais sprādziens. Interesanti, ka šī parādība saistāma ar autorūpniecības attīstību un iedzīvotāju spēju automobiļus pirkt, proti, labklājības paaugstināšanos.
Jauniešiem radās iespēja aizmukt no vecāku uzraudzības un plašajos sešdesmito gadu autiņos ne tikai bučoties, bet arī paveikt ko vairāk. Lieki teikt, ka jaunības mīlas kvēlē par kontracepciju nereti tika aizmirsts. Turklāt mašīnas kā viesnīcas uz riteņiem izmantoja ne tikai pusaudži, bet arī laulības pārkāpēji.
Brīvā mīla
Daudzi „brīvās mīlas” jēdzienu saista ar nekārtīgu dzimumsakaru piekopšanu. Patiesības labad jāsaka, ka kustība par brīvu mīlestību aicināja uz to, lai intīmās attiecības nedrīkstētu regulēt ar likumu, jo tā ir katra indivīda personīgā darīšana. Šī kustība izveidojās Sanfrancisko sešdesmito gadu vidū un ļoti ātri pārtapa kultūras novirzienā. Tūkstošiem puišu un meiteņu kļuva par hipijiem, kas slavināja mīlas skaistumu un seksa spēku.
Septiņdesmito gadu sākumā jau daudzās koledžās tika atļauts studentēm un studentiem dzīvot kopā. Brīvās mīlas kustība pastāvēja līdz astoņdesmitajiem gadiem, kad pasaule uzzināja par AIDS un saistīja to ar „brīvās mīlas” sekām.
Pornogrāfiskie izdevumi
Mainoties uzskatiem par seksualitāti, uzplauka pornogrāfija. Sešdesmito gadu sākumā tā kļuva pieejama plašām tautas masām. Amerikas Savienotajās Valstīs piecdesmito gadu sākumā „nepiedienīgas” iespiedprodukcijas pārdošana bija aizliegta. Pie kā tāda varēja tikt vienīgi nelegāli, bet 1957. gadā erotikas izplatīšanu legalizēja.
1965.gadā parādījās “Playboy” konkurējošais žurnāls “Penthouse” ar līdzīgu koncepciju, vienīgi meiteņu foto bija daudz provocējošāki un ar slavenās prostitūtes Ksavjeras Holanderes atklātiem komentāriem uz atklātiem lasītāju jautājumiem. Šāds drosmīgs solis padarīja “Penthouse” ļoti populāru un apsteidza “Playboy” pārdoto eksemplāru skaita ziņā.
Desmitgades beigās citi pornogrāfiskie izdevumi sāka drukāt ne tikai atkailinātu sieviešu ģenitāliju attēlus, bet arī vīriešu. Pazīstamākais no to gadu izdevumiem ir “Screw”, kas sāka iznākt 1968.gadā. Izdevējs Als Goldsteins pat necentās atdarināt priekšgājējus, pasniedzot erotiku aizplīvuroti mākslinieciskā formā.
Jāteic gan, ka tikai 1969. gadā ASV Virdžīnijas pavalstī uz visiem laikiem tika nostiprinātas tiesības privātpersonai glabāt jebkādus pornogrāfiskus materiālus. Salīdzināšanas labad var teikt, ka Padomju Savienībā līdz pat tās sabrukšanas brīdim par pornogrāfisku attēlu glabāšanu draudēja kriminālatbildība. Un vēl joprojām Krievijā šis jautājums nav juridiski atrisināts.
Pornofilmas
Tiklīdz likums vairs neierobežoja pornofilmu izplatīšanu, šīs nozares kvalitāte strauji uzlabojās. Parādījās jauna kinoteātru forma, proti – kinoteātri, kuros visu diennakti nonstopā rādīja pornofilmas un skatītājs, ja bija pilngadīgs, varēja ienākt jebkurā seansa brīdī. Filmu sižeti kļuva daudzpusīgāki, aizvien vairāk kadrā varēja redzēt sieviešu intīmākās ķermeņa daļas, provocējošas pozas, orālo seksu un citas tiem laikiem drosmīgas darbības.
1967.gadā ASV prezidents Lindons Džonsons izveidoja komisiju, kuras uzdevums bija noskaidrot, kā pornogrāfija ietekmē amerikāņu sabiedrību. Šajā komisijā darbojās psihologi, juristi, teologi, televīzijas producenti un grāmatu izdevēji. Komisija pētīja četrus aspektus: pornogrāfijas ietekmi, cik daudz tā tiek patērēta, tās izplatību un regulēšanas iespējas.
Pēc rūpīgas izpētes tika secināts, ka „nepiedienīgu” materiālu skatīšanās pusaudžos un pieaugušajos nerosina pretsabiedrisku uzvedību Komisija ieteica valdībai nesatraukties pornogrāfijas sakarā, jo tā nekādi neietekmē amerikānisko dzīvesveidu. Un atkal patiesības labad jāsaka, ka sešdesmito gadu pornofilmas mūsdienu interneta piedāvājuma fonā izskatās naivas, brīžam smieklīgas un galīgi ne neķītras.