Šogad Latvijā bija jāsāk kursēt jauniem pasažieru vilcieniem, kas piestātu pie jauniem, ērtiem un moderniem peroniem. Vilcieni joprojām tiek testēti, bet peronu modernizācijas projektu aptumšo nelāgas aizdomas, ka Eiropas finansējumu var nākties zaudēt. Izrādās, ka būvniecības darbos tiek izmantota Latvijas dzelzceļa tehnika un darbinieki, ko Eiropas noteikumi neļauj, vēsta “Nekā personīga”.
2021. gadā Latvijas dzelzceļš noslēdza līgumus par 48 vilciena pieturu modernizāciju. Tā kā lielākā daļa finansējuma – 37 miljoni eiro – bija paredzēti no Eiropas fondu naudas, darbi bija jāizpilda divu gadu laikā.
Taču tagad skaidrs, ka laikā visu uzbūvēt nepaspēs. Jelgavas virzienā pieturvietas tikai sāk nodot, bet Krustpils virzienā būvdarbi vēl nav sākti.
Dzelzceļš būvniekus nevaino, sakot, ka divu gadu laikā uzprojektēt un uzbūvēt tik daudzus objektus nav iespējams. Taču tas nozīmē, ka arī naudu atlikušajām pieturām būs jāprasa jau no nākamā Eiropas Fondu plānošanas perioda.
“Šobrīd ir skaidrs, ka šis projekts netiks pabeigts šogad, no 46 peroniem tikai 20 būs pabeigti šogad. Līnijā Rīga – Krustpils netiks pabeigti būvniecības darbi, un Rīga- Skulte dažādos posmos netiks pabeigti būvniecības darbi. Līdz ar to nav cita iespējā kā šo projektu, fondu sistēmā runājot, posmot, tas ir pabeigt starp diviem plānošanas periodiem, no diviem finansējumiem. Tas ir saskaņots, Satiksmes ministrija kā atbildīgā ministrija gatavo visu dokumentāciju,” norāda Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Infrastruktūras attīstības departamenta direktore Solita Dombrovska.
Eiropas līdzfinansētajai peronu un citas pasažieru infrastruktūras modernizācijai ir jānoslēdzas līdz šī gada beigām, taču darbi aizkavējušies.
Projektu vēl vairāk aptumšo aizdomas, ka Latvijas dzelzceļa darbinieki no vismaz viena no iepirkuma uzvarētājiem saņēmuši atalgojumu.
Pirmās ziņas par “Latvijas dzelzceļa” darbinieku iesaistīšanos būvdarbos parādījās jau pagājušajā gadā. Būvnieki vēlējās nomāt valsts uzņēmuma tehniku un algot tā darbiniekus. Dzelzceļš vērsās pie uzrauga – Centrālās finanšu un līgumu aģentūras.
Aģentūra brīdināja dzelzceļu, ka tehnikas iznomāšana būvniekam varētu tikt uzskatīta par dubulto finansēšanu. Formāli saskaņota ir tikai viena “Latvijas dzelzceļa” darbinieka piestrādāšana projektā par būvuzraugu.
Tā laika “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs apgalvo, ka neatminas, ka kāds viņam prasījis iznomāt tehniku vai noalgot valsts uzņēmuma darbiniekus.
Bet acīm redzot tas tomēr ir noticis –
“Nekā personīga” zināms, ka šovasar būvnieki “Latvijas dzelzceļa” vadībai sūdzējušies, ka projektā piesaistītie valsts uzņēmuma darbinieki prasot milzu summas, tādēļ darbi aizkavējas.
Valsts uzņēmuma iekšienē situācija novērtēta kā iespējama korupcija. Par potenciāliem korupcijas riskiem informēts arī dzelzceļa padomes priekšsēdētājs Jānis Lange. Viņš šajā nedēļā ir atvaļinājumā, tāpēc no sarunas atteicās.
Dzelzceļa vadītājs skaidro, ka nav iespējams izkontrolēt, kādos paralēlos darbos strādā seši tūkstoši uzņēmuma darbinieku. Strādāt otrā darbā arī neesot aizliegts, ja vien paveic savus tiešos pienākumus un to saskaņo ar vadību. Viņš apstiprina, ka projektā izmanto valsts uzņēmuma tehniku. Bažu, ka tas varētu noraut Eiropas naudas saņemšanu, viņam gan nav.
Būvniecībā nodarbinātie cilvēki nāk no “Latvijas dzelzceļa” Sliežu ceļu pārvaldes. Šīs struktūrvienības vadītājs bija iesaistīts arī uzņēmumu piedāvājumu izvērtēšanā iepirkumu laikā. Pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons rakstiskā atbildē uzsvēra, ka pats paralēli darbam “Latvijas dzelzceļā” nav strādājis projektā iesaistītajos uzņēmumos vai apakšuzņēmumos.
Lielākais darbu apjoms peronu modernizācijas projektā atvēlēts pilnsabiedrībai “BMGS-Fima”. Tās vadītāja Svetlana Afanasjeva apstiprina, ka piesaistīti arī valsts uzņēmuma darbinieki un tehnika.
Centrālā līgumu un finanšu aģentūra pārbaudes peronu modernizācijas projektā sāks nākamā gada sākumā, pēc tā noslēgšanas. Projektā nav pabeigta pat ne puse no objektiem, bet tas, kas ir izdarīts, paveikts ar 50% sadārdzinājumu.
Visticamāk, šomēnes valdība lems par kārtējās naudas piešķiršanu “Latvijas dzelzceļa” darbības turpināšanai. Pats uzņēmums neatklāj, cik lielu summu prasa. Bet “Nekā personīga” rīcībā esošas ziņas, liecina, ka tie ir vismaz 40 miljoni.
Avots: TV3
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ne jau tikai Stradiņos pabija Ceplis. Ceplis joprojām ir arī dzelzceļa padomē.
Paldies Skaidrītei Ābramai
Domāju, ka vainīga ir mūsu iepirkumu sistēma, kas visu sarežģīja un ievilka garumā.
Tagad jau daudzi strādā 2vos darbos. Algas jau nepalielina atbilstoši inflācijai. Darba devējs tik māna cilvēkus ka vajagot savilkt jostas jo karš esot. Es vienkārši par to pašu algu strādāju 2-3x mazāk, neiešu jau irsu pušu plēst ,ja netieku novērtēts. Un esot pamattadrbā daru darbu priekš otra darba devēja neoficiāli, darba specifika atļauj. Tā dara daudzi kolēģi, un vadība brīnās kāpēc uzņēmumam slikti rādītāji. Bet nesaprot ka visu var atrisināt atbilstošs inflācijai algas palielinājums.