Pensiju “naudas pods” Latvijā pustukšs, smagi lēmumi nākotnē neizbēgami

No 1. janvāra vēl par trim mēnešiem tiks celts pensionēšanās vecums, kas nākamgad sasniegs 64 gadus un 6 mēnešus. Lai arī kopš 2014. gada uzsāktā pensionēšanās vecuma celšana ir palīdzējusi mazināt sistēmas noslodzi, Latvija joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā pensiju apmēra. Viens no iespējamajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai būtu – bāzes pensiju ieviešana, vēsta TV3.lv.

Kā skaidro Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa, valsts pensiju speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikums šobrīd ir 1,3 miljardi eiro. LM pārstāve piebilst, ka 2009. gada ekonomiskās krīzes rezultātā valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta toreiz uzkrātā rezerve samazinājās par 80% jeb 1 087 miljoniem eiro, neskatoties uz toreiz papildus veiktajiem izdevumu samazinošiem un ieņēmumu palielinošiem pasākumiem .

Lai valsts pensiju speciālais budžets būtu finansiāli stabils gan pret ekonomisko un finanšu krīžu ietekmēm, gan demogrāfiskiem – novecošanās izaicinājumiem un spētu pildīt savas nākotnes saistības, svarīgākais priekšnoteikums ir pietiekama finanšu uzkrājuma jeb rezerves veidošana. Tai, atbilstoši starptautiskai praksei, vēlams būt vismaz 2 gadu pensiju izmaksu apjomā jeb virs 4 miljardiem. Savukārt, kā atzīmē Stabiņa, Latvijā tā ir mazāka – proti, mazliet vairāk par pusi no 1 gada pensiju izmaksas apjoma.

“Līdz ar to ir svarīgi, ka, ieviešot pasākumus, kas saistīti ar valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu pieaugumu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšanu, vienlaicīgi veicami kompensējoši pasākumi valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta fiskāli neitrālas ietekmes nodrošināšanai,” skaidro LM pārstāve.

Pensionēšanās vecuma celšana palīdz mazināt slogu

Lai mazinātu sagaidāmos riskus saistībā ar iedzīvotāju novecošanos, pensionēšanās vecums Latvijā kopš 2014. gada pakāpeniski tiek paaugstināts – ik gadu par trim mēnešiem. Pensionēšanās vecuma celšana šobrīd apstāsies 2025. gadā, kad sasniegtais vecums būs 65 gadi.

Stabiņa skaidro, ka, kopš pakāpeniski pensionēšanās vecums ticis palielināts, vecuma pensiju saņēmēju skaits ik gadu samazinājies. Salīdzinot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus, vecuma pensijas saņēmēju skaits 2022. gada novembrī, salīdzinot ar 2013. gada novembri, ir samazinājies par 8%.

Tādējādi ir mazināta gan pensiju sistēmas noslodze (pensionāru skaits pret valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju skaitu), gan valsts pensiju speciālajā budžetā nepieciešamais ikgadējais finansējums vecuma pensiju izmaksu nodrošināšanai.

Tiesa, Latvija (un pasaule kopumā) šobrīd dzīvo finansiāli sarežģītā situācijā, kur dzīves dārdzība, tostarp arī valsts izdevumi, teju ik dienu palielinās. Taujāta, vai uz šī fona LM neizskata nepieciešamību pensionēšanās vecumu turpināt celt arī pēc 2025. gada, Stabiņa norāda: “Šobrīd pensionēšanās vecuma celšana nav plānota.”

Lai pensiju vidējais līmenis pietuvotos ES, iespējamais risinājums būtu bāzes pensiju ieviešana

Pensionēšanās vecumu nav plānots turpināt celt, taču, kā jau noprotams, tas nebūt nenozīmē, ka Latvijas pensiju sistēmai nav savi izaicinājumi. Stabiņa skaidro, ka, nodrošinot pensiju sistēmas finanšu ilgtspēju, ne vienmēr tiek nodrošināta arī tās sociālā ilgtspēja, kas pašlaik ir galvenais Latvijas pensiju sistēmas izaicinājums. Pensiju apmēri un to atvietojums (adekvātums) gan šobrīd, gan arī prognozējot ilgtermiņam, atpaliek no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Savienības valstu vidējā rādītāja. Par pensiju zemā atvietojuma problēmu un tās iespējamajām sekām vairākkārt norāda savos ziņojumos gan Eiropas Komisija, gan OECD.

Kas LM ieskatā būtu jādara, lai situāciju pensiju sistēmā uzlabotu? “Lai risinātu zemā atvietojuma līmeņa problēmu šodien un jo īpaši nākotnē, būtu jāattīsta bāzes pensijas ieviešanas risinājums – kā papildus pensija visiem vecuma pensijas saņēmējiem. Bāzes pensijas apmērs varētu būt atkarīgs no personas apdrošināšanas stāža un tā maksājama no valsts pamatbudžeta līdzekļiem,” rosina Stabiņa.

Jānorāda, ka šī gada vasarā nu jau bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) izdevumam “Neatkarīgā” skaidroja – sociālās nozares pasākumiem nākamajā gadā nepieciešami papildu vairāk nekā 150 miljoni eiro. Lielāko nepieciešamo finanšu daļu veido tieši bāzes pensijas, kuras plānotas kā regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tiktu izmaksāts papildu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai.

Šim mērķim no nepieciešamā papildu budžeta LM iecerējusi novirzīt vairāk nekā 50 miljonus eiro. Jāteic, ka bāzes pensijas bija paredzēts ieviest jau nākamgad. Taču tas, vai šādai prioritātei 2023. gada valsts budžetā atradīsies nauda, ir grūti atbildams jautājums, kas nu jau ir jaunas valdības rokās.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: tv3.lv