Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra uzlikusi arestu Ernestam Bernim būtisku uzņēmumu “ASG Resolution Capital”, “Syzygy Capital” un “Cassandra Holding Company” kapitāldaļām, tādejādi stiprinot nodibinājuma “Martins Bunkus Justice Foundation” iepriekš izteiktās aizdomas par Ernesta Berņa iespējamo iesaisti ievērojama apmēra un sarežģītības naudas atmazgāšanas shēmās, informē nodibinājuma vadītājs Kristaps Bunkus.
Lēmums par kapitāla daļu arestu pieņemts 14.jūnijā, tas faktiski izpildīts 30.jūnijā.
Kā tika ziņots iepriekš, nodibinājumam pēc padziļinātas juridiskās izpētes radās aizdomas, ka, īstenojot juridiski sarežģītus darījumus un izmantojot Latvijas normatīvo aktu nepilnības, 2018.gada 12.jūlijā reģistrētā un ar likvidējamo ABLV Bank saistītā sabiedrība – “ASG Resolution Capital” – ieņem centrālo lomu darbību virknē, kas, iespējams, ļauj apiet likvidējamās ABLV Bank kreditoru prasījumu segšanas metodoloģiju tādiem likvidējamās ABLV Bank klientiem, kuri savu naudas līdzekļu izcelsmes legalitāti, iespējams, nespētu pierādīt. Šāda darbību shēma ļautu likvidējamai ABLV Bank ievērojami samazināt par noziedzīgiem līdzekļiem atzīstamo naudas daļu, kas pēc likuma būtu iemaksājama valsts kasē.
“Fakts, ka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra ir pieņēmusi lēmumu arestēt Ernestam Bernim piederošās “ASG Resolution Capital” kapitāldaļas, liecina par aizdomām, ka “ASG Resolution Capital”, iespējams, izmanto nodibinājuma iepriekš ziņotās shēmas, lai no likvidējamās ABLV Bank izdabūtu ārā tādus naudas līdzekļus, uz kuriem krīt aizdomu ēna par to nelikumīgu izcelsmi,” skaidro Kristaps Bunkus.
Vairāk par “ASG Resolution Capital” lasīt ŠEIT.
30.jūnijā tika arestētas ne tikai “ASG Resolution Capital” kapitāla daļas, bet vēl divu Ernestam Bernim īpaši būtisku uzņēmumu daļas, kas atbilstoši nodibinājuma “Martins Bunkus Justice Foundation” izpētei arī pēc kapitāldaļu nonākšanas Berņa ģimenes locekļu īpašumā, visdrīzāk, nodrošināja Berņa personīgo naudas plūsmu no likvidējamās ABLV Bank un citu saistīto uzņēmumu darbības.
Kā iepriekš ziņots, nodibinājums “Martins Bunkus Justice Foundation” aicināja pievērst īpašu uzmanību Bernim iepriekš piederošajam uzņēmumam – akciju sabiedrībai “Syzygy Capital”.
“Mūsuprāt, “Syzygy Capital” uzskatāma par vitāli nozīmīgu posmu Berņa personīgās finanšu plūsmas nodrošināšanā. Tieši ar šīs akciju sabiedrības starpniecību Ernests Bernis pastarpināti kontrolēja sev piederošos uzņēmumus. Šāda īpašumtiesību struktūra visdrīzāk tika paredzēta, lai sniegtu iespēju Bernim norobežoties no iespējamajiem finanšu riskiem, ko varētu sagādāt tā pārraudzībā esošie uzņēmumi, tostarp likvidējamā ABLV Bank,” informē Kristaps Bunkus.
Jau iepriekš tika konstatēts, ka laika periodā no 2021.gada 24.februāra līdz 2021.gada 10.martam steidzamības kārtā tika veikta 46 Ernestam Bernim nozīmīgu uzņēmumu patieso labu guvēju pārreģistrācija uz Ernesta Berņa ģimenes locekļiem. Atsevišķos gadījumos daļas ne tikai tika pārreģistrētas uz Berņa ģimenes locekļa vārda, bet arī ieķīlātas par labu Bernim pašam. Šāda komercķīla tika īpaši juridiski strukturēta, lai maksimāli pasargātu “Syzygy Capital” akcionārus un, iespējams, vienlaikus nodrošinātu Ernesta Berņa finanšu plūsmas nepārtrauktību. Lasīt ŠEIT.
“Interesanti, ka pēc Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūras lēmuma var spriest, ka par “Syzygy Capital” kapitāldaļu patiesā labuma guvēju uzskatāms tieši Ernests Bernis, neskatoties uz to, ka tās pastarpināti pieder viņa dzīvesbiedrei un meitai. Tas dod pamatu uzskatīt, ka patiesā labuma guvēja maiņa, visdrīzāk, ir bijusi formāla un veikta mantas slēpšanas nolūkā, turklāt steigšus un ne īpaši pārdomāti,” uzsver Kristaps Bunkus.
Atgādinām, ka 2018.gada februārī FinCEN paziņoja, ka ir pamats ticēt, ka ABLV Bank vadītāji, akcionāri un darbinieki ir institucionalizējuši naudas atmazgāšanu kā sava biznesa prakses pīlāru. Tika izteiktas aizdomas par ABLV Bankas iesaisti ne tikai noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā ievērojamā apmērā, bet arī ar to saistīto shēmu organizēšanā.[1]
Nodibinājuma pārstāvji uzskata, ka ABLV Bank ir viens no zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanas virzieniem, tādēļ līdz tās atklāšanai turpinās rūpīgi sekot bankas likvidācijas procesa gaitai. Lai nepieļautu netaisnības uzvaru, nodibinājums “Martins Bunkus Justice Foundation” turpinās seko līdzi visiem procesiem, kas skar iespējamos Mārtiņa Bunkus slepkavības virzienus, tik ilgi, kamēr policija neatradis vainīgos un nenosēdinās tos uz tiesas sola.
[1] Proposal of Special Measure Against ABLV Bank, AS as a Financial Institution of Primary Money Laundering Concern. Pieejams šeit.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!