Nepabeigtais tilts Daugavā izmaksājis 20 miljonu; kā to pabeigt, nesaprot neviens

20 miljoni eiro, tik daudz jau izmaksājis knapi iesāktais “Rail Baltica” jaunais tilts pār Daugavu Rīgā. Ko ar to tālāk iesākt neviens pagaidām nezina. Sagaidāms, ka tuvākajos gados Brisele tam vairāk naudas nedos, un atbildīgajiem nav skaidrs, kā izstrēbt šo dārgo putru, kuru paši ievārījuši, vēsta TV3 ziņas.

Pērnā gada februārī Ģenerāļa Radziņa krastmalā, pulcējās grandiozajā dzelzceļa projektā “Rail Baltica” iesaistītie. Uzstādot būvniecības tāfeli, tika dots svinīgs un simbolisks starta šāviens jaunā un gandrīz 100 miljonu eiro vērto pārvada celtniecībai. Sestais tilts pār Latvijas likteņupi galvaspilsētā.

“Protams, sarežģītāka daļa no šī projekta, bet vienlaikus arī pati skaistākā un interesantākā daļa, jo tilts ir šeit paliekošs un būs viena skaista zīme Rīgas ainavā,” pērnā gada februārī sacīja pilnsabiedrības “BeReRix” izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Tik skaisti viss gan neizvērsās, šajās dienas būvnieki praktiski jau pabeidz pirmo pārvada daļu – trīs balsti un 140 metru laidums, bet piepildījušās sliktākās prognozes. Jau tolaik, pirms gada, celtniecību sākot, bija skaidrs, ka nauda pieejama tikai tilta sākotnējam posmam, un tagad, izrādījies, ka Brisele pikta par gauso Latvijas tempu pašu sliežu izbūvē, nolēmusi Rīgas aktivitātēm finansējumu nedot.

Būvnieki stāsta, ka viņu daļa tuvākā mēneša būs pilnībā noslēgta, pamatā atlicis labiekārtot ielu, lai pilnībā varētu atvērt satiksmi. Ja neziņa par kādu naudu darbus turpināt būs ilgstoša, var nākties domāt, kā jau uzbūvēto iekonservēt.

“Ja paies vairāki gadi, līdz mēs sāksim atjaunot darbus, tad tie gravitācijas spēki, kas varbūt, kā saka, nodrošina kaut kādu papildu slodzi tām nospriegotajām trosēm, kas faktiski satur šo konstrukciju, tad varbūt nelielu sēšanās, bet tad, būvējot atlikušo tilta daļu, inženieri to ņems vērā,” stāsta pilnsabiedrības “BeReRix” iesaistīto pušu vadītājs Andis Linde.

Un līdz ar paša tilta nedienām līdzīgi miglā tīta nākotne ir arī šim būvveidojumam tepat blakus, kas tautā jau iesaukts par tramplīnu. Tas tāpēc, ka teorētiski te būtu iespējams izbraukt tādu kā apli un galā vienkārši nokrist zemē.

Oriģinālā ideja paredz, ka abas šīs būves būtu savienotas, un šī kalpotu par tādu kā pievedceļu gājējiem un velosipēdistiem, lai nokļūtu uz jaunā “Rail Baltica” tilta un attiecīgi tālāk jau Daugavas otrā pusē. Bet, kamēr nav skaidrības par jauno tiltu, nav arī zināms, ko darīt ar šo lietu.

Šī uzbrauktuve šobrīd ir Rīgas domes objekts, kur arī nav skaidrības par tālāko, savukārt paša tilta nākotne ir valdības un Satiksmes ministrijas politiskā pārraudzībā.

“Jūsu minētais piemērs ir ilustratīvs. Šāds mantojums šajā brīdī, 2025. gada aprīlī, ir ne viens vien, kuriem mums ir jāmeklē risinājumi,” taisnojas jaunais satiksmes ministrs Artis Švinka, kas šo būvi saņēma mantojumā no sava partijas kolēģa, bet Švinka tam nepiekrīt: “Es domāju, ka šis ir mantojums, kas ir 13 gadu garumā. Precīzi, ko darīt. Tas ir vēl mazlietiņ uz priekšu. Pietiekoši sarežģīti, pietiekoši vizuāli uzskatāmi. Iebūvēts, izdarīts, jāmeklē arī šādiem ļoti, ļoti sarežģītiem izaicinājumiem risinājumi.”

Zelta pāļa palamu ieguvušais objekts krastmalā izmaksājis aptuveni 20 miljonu eiro, lauvas tiesa no Eiropas Savienības naudas. Tilta pabeigšanai vajadzētu vēl 75 miljonus.