Latvijas preču eksporta vērtība deviņos mēnešos sarukusi par 2,9%; importa – par 8,2%

 Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja preces 13,781 miljarda eiro vērtībā, kas ir par 2,9% jeb 417,5 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 16,22 miljardiem eiro, kas ir kritums par 8,2% jeb 1,453 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tādējādi 2024.gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 30,001 miljards eiro, kas ir par 5,9% jeb 1,871 miljardu eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp septembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,562 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 7,7% jeb 111,7 miljoniem eiro vairāk nekā augustā, bet par 1% jeb 16,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada septembrī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,827 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,3% jeb 40,2 miljoniem eiro vairāk nekā pirms mēneša, bet par 12,4% jeb 258,1 miljonu eiro mazāk nekā 2023.gada septembrī.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2024.gada septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā pieaugot no 43,1% līdz 46,1%.

Eksportējusi Latvija 2024.gada septembrī visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles – 234,137 miljonu eiro vērtībā (15% no kopējā eksporta), kas ir par 8,1% vairāk nekā augustā un par 9% vairāk nekā 2023.gada septembrī. Elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 165,147 miljoniem eiro (10,6%), kas ir par 6% vairāk nekā pirms mēneša, bet par 4,9% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt graudaugu produkti eksportēti 115,125 miljonu eiro apmērā (7,4%), kas ir par 99,3% vairāk nekā pirms mēneša un par 43,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

Statistikas pārvaldē norāda, ka graudaugu produktu eksporta kāpumu 2024.gada septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri visvairāk ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 53,8% jeb 38,7 miljoniem eiro. Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja telefonu mobilo sakaru tīkliem eksporta kritums par 4,5 miljoniem eiro.

Importā septembrī lielākais īpatsvars bija minerālajam kurināmajam, naftai un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 224,168 miljonu eiro vērtībā (12,3% no kopējā importa apmēra), kas ir par 5,2% mazāk nekā augustā un par 17,6% mazāk nekā gadu iepriekš, seko elektroierīces un elektroiekārtas, kas ievestas 190,905 miljonu eiro vērtībā (10,5%), kas ir par 8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 10,6% mazāk nekā pirms gada, kā arī mehānismi un mehāniskās ierīces, kas ievestas 149,651 miljona eiro vērtībā (8,2%), kas ir par 9,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 7,5% mazāk nekā 2023.gada septembrī.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka minerālā kurināmā, nafta un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu 2024.gada septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 23,2% jeb 20,8 miljoniem eiro.

2024.gada septembrī Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā salīdzinājumā ar 2023.gada septembri pieauga par 0,5 procentpunktiem un bija 68,4%, savukārt kopējā importa vērtībā palielinājās par 9,2 procentpunktiem un bija 84,9%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,6 procentpunktiem un veidoja 7,7%, bet importā – par 0,9 procentpunktiem un bija 2,4%.

Septembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,4% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,5%), Vācija (6,8%) un Apvienotā Karaliste (5,6%), bet nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (22,9% no importa kopapjoma), Vācija (11,5%), Polija (11,2%) un Igaunija (8,9%).

Šogad septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 116 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 44 valstīm.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

2 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Jeblonskis
Jeblonskis
22 d. atpakaļ

Pilnīgi meli.
Katru mēnesi pie gružu konteinera stāv 117″ TV iepakojums. Dzīvoju 5stāvenē. Māja uz sabrukšanas robežas, pēc 6 gadiem jājauc nost. Imports samazinās?
Un par kādu elektronikas eksportu ir runa? Tās 2-3 paletes no HansaMatrix?
Par melošanu vajadzētu nāvessodu.

izrāviens
izrāviens
22 d. atpakaļ

Padomju zemē skaitliski pierādām izrāviens un strauja aug;supeja. Padomju vara aizvien uzskatāmāk rāda ieguvumus un laimi trubas galā