Latvijas iedzīvotāju sagaidāmais darba mūžs sasniedzis 38,1 gadu un pārsniedz Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Tomēr gandrīz pusei pensionāru, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, draud nabadzība. Un tā ir Latvijas sociālās sistēmas problēma: ilgstošs darbs un sociālās iemaksas nebūt nenozīmē finansiāli drošas vecumdienas.
Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas pārvaldes “Eurostat” datiem 2025. gadā vidējais sagaidāmais darba mūžs Eiropas Savienībā bija 37,5 gadi. Latvijā šis rādītājs sasniedzis 38,1 gadu, Lietuvā – 38,6 gadus, bet Igaunijā – 41,5 gadus.
Desmit gadu laikā Latvijas iedzīvotāju sagaidāmais darba mūžs pieaudzis par 2,5 gadiem. Tas nozīmē, ka cilvēki darba tirgū pavada arvien lielāku mūža daļu, tomēr vai šis ieguldījums nodrošina pietiekamus ienākumus pēc pensionēšanās?
Gandrīz katram otrajam pensionāram draud nabadzība
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 49,7% pensionāru, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu. Gadu iepriekš šis rādītājs bija 49,1%.
Tātad gandrīz katra otrā pensionāra ienākumi nesasniedza līmeni, kas ļautu izvairīties no relatīvās nabadzības riska.
Situācija ir īpaši smaga senioriem, kuri dzīvo vieni. Šajā grupā nabadzības riskam 2024. gadā bija pakļauti 63,2% cilvēku jeb gandrīz divas trešdaļas.
Ja raugās kopumā par iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem, ne tikai pensionārus, nabadzības riskam bija pakļauti 41,7%. Salīdzinājumam: vecuma grupā no 25 līdz 49 gadiem šis rādītājs bija 13,8%.
Trešdaļai pensionāru pensija nesasniedz pat 500 eiro
Ilgs darba stāžs pats par sevi nepasargā no situācijas, kad vecumdienās naudas pietiek vien pamatvajadzībām.
Latvijas sabiedriskais medijs, analizējot pensiju statistiku, 2026. gada aprīlī vēstīja, ka 31% pensionāru saņem mazāk nekā 500 eiro mēnesī.
Šāda summa ir ievērojami zem 2024. gada nabadzības riska sliekšņa, kas vienas personas mājsaimniecībai bija 699 eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka tiek salīdzināti atšķirīgu periodu rādītāji, bet cilvēka kopējos ienākumus var veidot ne tikai pensija.
Tomēr šie skaitļi labi raksturo situāciju, kurā cilvēkam pēc vairākiem gadu desmitiem darbā joprojām rūpīgi jāskaita izdevumi par mājokli, pārtiku, medikamentiem un ārstēšanu.
Darbs pēc pensionēšanās: iespēja vai nepieciešamība?
Latvijā arvien vairāk cilvēku turpina strādāt arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas.
Latvijas Radio 2026. gada augustā ziņoja, ka vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem strādā aptuveni 26% senioru. Salīdzinājumam – 2011. gadā darba gaitas turpināja nepilni 10% šīs vecuma grupas pārstāvju.
Daļa senioru strādā tāpēc, ka vēlas saglabāt sociālos kontaktus, profesionālo piepildījumu un aktīvu dzīvesveidu. Taču augstais nabadzības risks liek uzdot jautājumu, cik daudziem darbs vecumdienās ir brīvprātīga izvēle un cik – nepieciešamība papildināt nepietiekamus ienākumus.
Kopš 2025. gada vispārējais pensionēšanās vecums Latvijā ir 65 gadi. Taču sasniegtais pensijas vecums daudziem nenozīmē iespēju pilnībā atteikties no darba.
Sievietes strādā ilgāk, taču vecumdienās ir neaizsargātākas
Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienīgās Eiropas Savienības valstis, kurās sieviešu sagaidāmais darba mūžs pārsniedz vīriešu darba mūžu.
Latvijā šī atšķirība sasniedz 0,9 gadus, Lietuvā – 1,3 gadus, bet Igaunijā – 0,7 gadus.
Eiropas Savienībā kopumā situācija ir pretēja: vīriešu sagaidāmais darba mūžs vidēji sasniedz 39,5 gadus, bet sieviešu – 35,4 gadus.
Taču ilgāka līdzdalība darba tirgū automātiski nenozīmē lielāku finansiālo drošību. Centrālā statistikas pārvalde pensijas vecuma iedzīvotājus, īpaši sievietes un vienatnē dzīvojošus seniorus, izceļ kā sociālās atstumtības un nabadzības riska grupu.
Ar stāžu vien nepietiek
“CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis norāda, ka ilgāks darba mūžs palīdz uzturēt pensiju sistēmu, jo darba ņēmēji ilgāk veic sociālās iemaksas. Tomēr ar to vien nepietiek, lai nodrošinātu labklājību pēc pensionēšanās.
Iemesls ir arī demogrāfiskās pārmaiņas: iedzīvotāji noveco, savukārt strādājošo un pensionāru proporcija mainās nelabvēlīgi.
Purgailis iesaka sekot līdzi pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānam un, ja iespējams, veidot papildu uzkrājumus pensiju trešajā līmenī.
Tomēr šeit parādās vēl viena problēma: privātus uzkrājumus spēj veidot cilvēki, kuru ienākumi ļauj atlikt naudu pēc ikdienas tēriņu segšanas. Tiem, kuri visu darba mūžu saņem nelielu atalgojumu, iespējas uzkrāt ir ierobežotas.
Turklāt sagaidāmā darba mūža rādītājs nepasaka, cik liela bijusi alga, kādas sociālās iemaksas veiktas un cik lielu pensiju cilvēks saņems. “Eurostat” skaidro, ka šis rādītājs raksturo paredzamo līdzdalību darba tirgū, ieskaitot arī bezdarba periodus. Tāpēc to nedrīkst pielīdzināt faktiskajam pensiju apdrošināšanas stāžam vai automātiski uzskatīt par nākotnes pensijas lieluma apliecinājumu.
Pensiju pieaugums problēmu pilnībā neatrisina
No 2026. gada 1. oktobra Latvijā paredzēta pensiju indeksācija, pēc kuras vidējais pensijas pieaugums būs aptuveni 30 eiro mēnesī. Mazāko pensiju saņēmējiem pieaugums varētu būt aptuveni 20-25 eiro.
Indeksācija palīdz daļēji saglabāt pensiju pirktspēju, taču tik neliels pieaugums neatceļ būtisko problēmu – ievērojama daļa senioru arī pēc visa darba mūža dzīvo ar ienākumiem, kas ir tuvu nabadzības riska slieksnim vai zem tā.
Latvijas rādītāji liecina: sabiedrība strādā ilgāk, pensionējas vēlāk un biežāk turpina darba gaitas arī senioru vecumā. Taču tikmēr gandrīz puse pensionāru pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas saskaras ar nabadzības risku. Tas nozīmē, ka ar aicinājumu strādāt ilgāk vien nepietiek – svarīgs ir arī tas, vai cilvēks pēc darba mūža beigām var atļauties cienīgas vecumdienas.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!