“Latvenergo” nopelnījis 2,5 reizes vairāk, bet iedzīvotāji gatavo ubagu tarbas – valdība sola palīdzēt

AS “Latvenergo” koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 744,582 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 66,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,5 reizes – līdz 141,905 miljoniem eiro, liecina “Latvenergo” sniegtā informācija biržai “Nasdaq Riga”.

Savukārt koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada pirmajos sešos mēnešos audzis divas reizes, sasniedzot 473,714 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 151,589 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

“Latvenergo” pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugums galvenokārt ir saistīts ar augstākām elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenām. 2022.gada pirmajā pusgadā turpinājās cenu kāpums energoresursu tirgos, dabasgāzes cenai pieaugot aptuveni 4,6 reizes, savukārt elektroenerģijas cenai Baltijā – trīs reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Savukārt peļņa atbilstoši pirmajam pusgadam, kā ierasti, ir augstāka par gada otro pusi, jo pavasara periodā lielākas pieteces dēļ tiek saražots būtiski vairāk elektroenerģijas Daugavas hidroelektrostacijās (HES) nekā pārējā gadā.

Tāpat “Latvenergo” pārstāvji atzīmē, ka kompānijas peļņa, kā valsts kapitālsabiedrībai, tiek novirzīta izmaksai dividendēs, kas nonāk valsts budžetā. Šogad nolemts dividendēs izmaksāt 70,2 miljonus eiro, savukārt 2023.gadā dividendēs plānots izmaksāt ne mazāk kā 56,8 miljonus eiro.

2022.gada pirmajā pusgadā “Latvenergo” saražoja 2253 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 20,3% mazāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos, tāpat saražotas 1092 GWh siltumenerģijas, kas ir par 13,3% mazāk nekā pērn šajā periodā.

Kopējais “Latvenergo” koncerna investīciju apmērs 2022.gada pirmajos sešos mēnešos bija gandrīz līdzvērtīgs attiecīgajam periodam pērn veidojot 56,2 miljonus eiro,. Tostarp lielākā daļa jeb 70% ieguldīti sadales tīklu aktīvos. Turpināta Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcija, kur kopējais jau ieguldīto investīciju apmērs veido 197,3 miljonus eiro.

Koncerna pārskatā norādīts, ka, izvērtējot iespējamos riskus, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, 2022.gada 21.aprīlī pieņemti grozījumi Latvijas Enerģētikas likumā, kas nosaka, ka dabasgāzes energoapgādes drošuma rezervju iegādi 1,8-2,2 teravatstundu (TWh) apmērā un uzglabāšanu valsts vārdā organizē “Latvenergo”. Lai arī situācijas gāzes tirgū visā Eiropā ir saspringta, “Latvenergo” jau savlaicīgi ir veikusi gāzes iepirkumu un pastāvīgi turpina arī papildināt gāzes krājumus, nodrošinot arī valsts rezervēm nepieciešamo dabasgāzes apmēru.

Daugavas HES šogad ir saražotas 1969 GWh elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas īpatsvaram sasniedzot 88% no kopējā saražotās elektroenerģijas daudzuma. Izstrāde Daugavas HES bija par 5% lielāka nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt “Latvenergo” termoelektrostacijās (TEC) darbību noteica augstā dabasgāzes un ogļskābās gāzes kvotu cena, saražojot par 71% mazāk elektroenerģijas nekā pirms gada jeb 269 GWh.

Šogad pirmajā pusgadā pieaudzis gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes klientu skaits – attiecīgi par 8% un 20%. Tādējādi koncerna elektroenerģijas klientu portfeli veido aptuveni 790 000 klientu, no kuriem vairāk nekā 140 000 ir ārpus Latvijas, savukārt dabasgāzei klientu skaits pārsniedz 20 000.

2022.gada pirmajā pusgadā “Latvenergo” koncerna pārdotais elektroenerģijas apmērs Baltijā veidoja 2643GWh, bet dabasgāzes apmērs – 518 GWh.

Vienlaikus noslēgto saules paneļu un saules parku daļu pārdošanas līgumu skaits Baltijā ir pieaudzis gandrīz deviņas reizes, pārsniedzot 3400. Kopējā “Latvenergo” koncerna klientiem uzstādītā saules paneļu jauda Baltijā pārsniedz 17 megavatus (MW). Paplašinot un diversificējot ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām, notiek saules parku projektu attīstība. Projekta vai celtniecības stadijā šobrīd ir 11 jauni saules parku izveides projekti Baltijā ar kopējo jaudu 186 MW.

“Latvenergo” koncerna apgrozījums 2021.gada pirmajā pusgadā bija 448,052 miljoni eiro, bet koncerna peļņa bija 57,113 miljoni eiro.

“Latvenergo” nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. “Latvenergo” pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.

Energocenu dēļ dzīve īpaši pasliktināsies 60% iedzīvotāju, brīdina deputāts

Energoresursu cenu pieauguma dēļ dzīve īpaši pasliktināsies 60% iedzīvotāju, kuriem nav gaidāmi “algas pieaugumi”, 24. augusta debatēs par opozīcijas virzīto lēmumu Saeimā sacīja Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS).

Valainis atzīmēja, ka nākamajā ziemā Ministru prezidentam alga palielināsies par 42% un ekonomikas ministram par 33%, savukārt trīs piektdaļām Latvijas iedzīvotāju nav gaidāmi “nekādi algas pieaugumi”.

Latvijā energoresursu cenas nesamērīgi aug, kas nozīmē, ka minētajiem 60% no Latvijas iedzīvotājiem dzīve kļūs sliktāka, uzsvēra politiķis. “Energoresursu cenu pieaugums ir mērāms divu miljardu eiro apmērā. (..) Valdība saka “dalīsim šo pieaugumu uz pusēm”, bet pēc būtības piedāvā tikai ceturto daļu no atbalsta,” atzīmē deputāts.

Politiķis pauda, ka kopā ar valdības pieņemto atbalstu Rīgā par enerģētiskajiem pakalpojumiem tāpat būs jāmaksā divkārt lielāki rēķini. “Piedzīvotais elektrocenu šoks Latvijas sabiedrībai nozīmēs uzkrājumu dzēšanu vēl pirms apkures sezonas. (..) Valdība pilina, pilina dažādus atbalsta veidus, bet tie nav pietiekami un tie nav kompleksi,” norādīja Valainis, kurš vērsa uzmanību arī uz deputātu šaubām, vai gaidāmajai ziemai pietiks energoresursu.

Valdība sola palīdzēt

Saeimā pieņemtie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā nosaka virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu. Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Valdības koalīcija arī konceptuāli vienojusies par kopumā apmēram 200 miljonu eiro atbalstu uzņēmumiem energoresursu cenu pieauguma dēļ.

Tostarp paredzēts atbalsts ap 250 energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, elektroenerģijas sadales sistēmas maksas kompensēšana, kā arī pilnīga atteikšanās no obligātās iepirkuma komponentes (OIK), ko plānots segt no “Latvenergo” peļņas.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: nra.lv