Neraugoties uz reformām un politiskiem solījumiem, nabadzības risks Latvijā 20 gadus praktiski nav mazinājies
Statistika rāda satraucošu ainu – neskatoties uz ekonomikas izaugsmes periodiem, reformām un politiskiem solījumiem, nabadzības risks Latvijā praktiski nav mazinājies. Īpaši smagi situāciju izjūt seniori un viena vecāka ģimenes, kuru ienākumi bieži vien nespēj nosegt pat pamatvajadzības.
Latvijā nabadzības riska rādītāji jau aptuveni 20 gadus būtiski nemainās, un arī šobrīd nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauts katrs piektais iedzīvotājs, vēstīja LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens, atklājot ilgstošu problēmu, kuras risināšana gadiem ilgi bijusi nepietiekama.
Raidījumā uzrunātie iedzīvotāji stāsta par savu ikdienu, kas bieži paliek ārpus statistikas. Seniori spiesti rūpīgi plānot izdevumus, taupīt uz pārtikas rēķina un komunālajiem maksājumiem, savukārt citiem izdzīvošana nozīmē pastāvīgu izvēli starp būtiskām vajadzībām. Pat regulāri ienākumi ne vienmēr garantē finansiālu drošību, un norāda uz zemu algu līmeni un augstām dzīves izmaksām.
Paradoksāli, bet iedzīvotāju nabadzības risks Latvijā ir regulāri apsekota problēma – gadu gaitā veikti daudzi pētījumi un izstrādāti priekšlikumi. Tomēr to ieteikumi bieži vien nav konsekventi ieviesti praksē vai arī nav devuši ilgtermiņa efektu. “Aizliegtais paņēmiens” savā pētījumā uzsver, ka problēma drīzāk meklējama politiskās gribas un koordinētas rīcības trūkumā, nevis informācijas vai analīzes deficītā.
Eksperti norāda, ka būtiski uzlabojumi tuvākajā nākotnē nav gaidāmi, īpaši ņemot vērā inflācijas spiedienu un dzīves dārdzības pieaugumu. Tas nozīmē, ka sociālā nevienlīdzība var vēl vairāk padziļināties, ja netiks pieņemti mērķēti un ilgtspējīgi risinājumi.
Divdesmit gadus nemainīgais rādītājs – katrs piektais iedzīvotājs valstī nabadzības riskā – ir skaidrs signāls, ka līdzšinējā pieeja nav bijusi pietiekami efektīva. Kamēr politikas dokumenti un pētījumi turpina uzkrāties, daļai sabiedrības izdzīvošana joprojām ir ikdienas realitāte, nevis īslaicīga krīze.
Avots: LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
Dzīve aizrit darbā, bet vecumdienās nabags tik un tā – ilgs darba mūžs Latvijā labklājību negarantē 6
-
Trūcīgā statuss Latvijā ir teju 38 tūkstošiem cilvēku 5
-
Katram trešajam pieaugušajam Latvijā ir zema lasītprasme vai rēķinprasme 2
-
Finansiālā situācija gada laikā pasliktinājusies trešdaļai iedzīvotāju 2
Komentāri (4)
Vairums 20 gados izfantazēto lēmumu par maksājumiem, kas nav noraidāmi (izglītībā oficiāli – neoficiālie, apkures u.c. tarifi, medicīnas līdzmaksājumi, medikamenti, pakalpojumu grozā neesošie un pakalpojumu grozā esošie,bet nesasniedzamie pakalpojumi, “unikālā brīvprātīgā apdrošināsana” u.t.t. arī banku glābšana finanšu krīzē) , kurus pieņemot ir ievētētas dažādu interešu grupu vajadzības, tikai ne nodokļu maksātāju – radījuši dramatisku nevienlīdzību ar visām izrietošajām sekām. Politiķi, kas uzdevušies par ekspertiem savu ir padarījuši, tagad laiks norādīt vienam uz otru, ja ne, tad uz nīstajiem ierēdņiem. Sākums ar Eināra uznācienu baznīcā nesis savu pienesumu – esam stabīli EU grūtgalvīšu topā.
Nabadzība pieaugs un arī nebūs pieejama ārstniecība. To valdošā kliķe ir tā sakārtojusi, lielākā daļa ir 2-5 amatos, nedod citiem iespēju. ASV neslēpj, ka alkatība virza biznesu, bet pie mums šis modelis nestrādā, efekts pretējs.
Pirms 20 gadiem konstatēja izejot no elektrības patēriņa (rēķiniem), ka 25% mājsaimniecību dzīvo zem normālas iztikšanas robežas, t.i. nabadzīgas. Tagad bilde ir apmēram tā pati, skaists Vienotības sasniegums.
Kas ir nabadzības risks?
Ir nabadzība. Konkrēta. Tai pašā laikā budžetu izzog trakāk nekā tajā kaimiņu Rabzijā.