Latvijas finanšu iestāžu, galvenokārt banku, peļņa astoņos mēnešos sasniegusi 470,9 miljonus eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja ar 470,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Tostarp augustā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 70,5 miljonu eiro apmērā.
Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.augustā bija 26,872 miljardi eiro, kas ir par 3,6% jeb 931,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada augusta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 25,94 miljardi eiro.
Šogad augusta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,626 miljardi eiro, kas ir par 2,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,535 miljardus eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 90,2 miljoni eiro, kas ir par 13,4% mazāk.
No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums augusta beigās bija 17,591 miljards eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 16,358 miljardu eiro apmērā, bet ārvalstu valūtās – 1,233 miljardu eiro apmērā. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada augusta beigām ir palielinājies par 4%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 6%.
Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves augusta beigās bija 3,507 miljardi eiro, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2022.gada augusta beigās.
Pērn astoņos mēnešos monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 188,4 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadā kopumā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 326,3 miljoni eiro, kas ir par 26,5% vairāk nekā 2021.gadā.
Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
Latvijas banku peļņa 11 mēnešos – 361,1 miljons eiro 2
-
Latvijas banku peļņa pērn – 379,634 miljoni eiro 4
-
Rīga starp dārgākajām Eiropas galvaspilsētām – ar vienu minimālo algu mājokļa īrei nepietiek 4
-
Dzīve aizrit darbā, bet vecumdienās nabags tik un tā – ilgs darba mūžs Latvijā labklājību negarantē 6
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju un preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 7
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 8
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 11
Komentāri (4)
Nu tas nekas viņi ēdīs banānus, bet mēs mizas. Šis banku kartelis Latvijā pelna naudu zviedru akcionāriem un mums nekur nevajag būt viņiem pateicīgiem, jo iepriekšējās krīzes daudzu aizbraukušo cēlonis bija tieši banku darbība. Pakalpojumi ko tas sniedz ir sadārdzināti, kredīti tiek sniegti ar pārāk zemu risku, pelnīšana pamatā tiek nokopta bezriska jomā – iekasējot no parskaitījumiem. Ja pie šādas bezriska darbības ir tik liela peļņa nozīmē, ka pakalpojumi un procenti ir smagi sadārdzināti.
Tātad zviedru karteli ir jāpārmāca tā, ka akcionāri sāk satraukties. Piemēram, jāievieš liels, progresīvs nodoklis par jebkuru bankas pakalpojuma sadārdzinājumu un reizē japaņem ekstrā peļņas nodoklis, tad banka būs spiesta krupi norīt, jo cenu celšanu nodoklis par sadārdzinājumu padarīs bezjēdzīgu.
Nu tad kāpēc Andris Vilks (Vienotība) pārdeva valstij piederošo Latvijas hipotēku un zemes banku? Tagad simtus milijonus varētu pelnīt valsts. Kāds te ir jobnutijs.
Vai tik ašerādens nebij tas, kurš pārdeva valsts banku “Citadele” amerikāņiem? Bet kam tas interesē ja vēders kurkst