Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušajā gadā strādāja ar 573,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 75,8% vairāk nekā 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Tostarp 2023.gada decembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar zaudējumiem 83,7 miljonu eiro apmērā.
Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.decembrī bija 27,874 miljardi eiro, kas ir par 3% jeb 818 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 27,056 miljardi eiro.
2023.gada beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,61 miljards eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,55 miljardus eiro, kas ir par 1,8% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 60,1 miljons eiro, kas ir par 24,1% mazāk.
No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums decembra beigās bija 18,231 miljards eiro, kas ir par 1,3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 17,12 miljardu eiro apmērā, bet ārvalstu valūtās – 1,111 miljardu eiro apmērā. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada beigām ir palielinājies par 2,6%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 14,8%.
Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves pagājušā gada beigās bija 3,618 miljardi eiro, kas ir par 12,6% vairāk nekā 2022.gada beigās.
2022.gadā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 326,3 miljoni eiro, kas ir par 26,5% vairāk nekā 2021.gadā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tur vajag iekasēt papildus nodokli.
Par to nav jāpriecājas, tā ir summa kura katru gadu pamet Latvijas fiskālo telpu. Un papildina Zviedru un citu ziemeļvastu labklājību. Un žurnālisti, kā Bojārs spriedīs, kad Latvija sasniegs ziemeļvastu dzīves līmeni. Atbilde ir nekad. Vai vismaz tik ilgi kamēr Latvija sevi necienīs un ļaus tā sauktajiem draugiem un partneriem izrīkoties kā ar koloniju.
Pelnja ir labi, bez pelnjas buutu tikai valsts bankas. Butu interesanti zinaat, kur shii pelnja paliek ? Vai taa tiek re-investeeta latvijaa kaa aizdevumi vieteejiem uznjemejiem vai kaa citaadi bet paliek latvijaa, vai arii visa pelnja aizpluust uz HQ skandinaavijas, vatnjik zemes virzienaa ?
Ir jau labi pārtikt pamatā no kontu apkalpošanas par ko valsts īpaši rūpējas.