Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 161,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Tostarp martā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 65,9 miljonu eiro apmērā.
Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 31.martā bija 28,308 miljardi eiro, kas ir par 6% jeb 1,603 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada marta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,705 miljardi eiro.
Šogad marta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,613 miljardi eiro, kas ir par 2,6% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,533 miljardus eiro, kas ir par 2,6% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 79,9 miljoni eiro, kas ir par 2,2% vairāk.
No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums marta beigās bija 18,449 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 17,268 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās – 1,18 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2023.gada marta beigām ir palielinājies par 3,2%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 8,5%.
Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves marta beigās bija 3,39 miljardi eiro, kas ir par 4,8% vairāk nekā 2023.gada marta beigās.
2023.gada pirmajos trijos mēnešos monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 141,4 miljonu eiro apmērā, bet 2023.gadā kopumā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 573,5 miljoni eiro, kas ir par 75,8% vairāk nekā 2022.gadā.
Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Šādi uzņēmumi nemaksā diezgan nodokļos.
Tautas nabadzība , gada pirmajā ceturjsnī , pieaugusi gandrīz par 15%