Latvijā bankās saistībā ar ES un ASV sankcijām pret Krieviju iesaldēti apmēram 11,5 miljoni eiro

nauda

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktajām sankcijām pret Krieviju Latvijas bankās līdz piektdienas, 11. marta, dienas beigām bija iesaldēti apmēram 11,5 miljoni eiro, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Pēc FKTK vēstītā, Latvijas bankās ir identificētas divas fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 26 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi ir iesaldēti.

Tāpat FKTK norādīja, ka bankas datus sniegušas atbilstoši līdz minētajam datumam veiktajam izvērtējumam, taču darbs turpinās.

“Iesaldēto līdzekļu apmērs nākotnē, visticamāk, pieaugs, ņemot vērā, ka izpētes vēl notiek, atsevišķu paaugstināta riska klientu kontu darījumi uz izpētes laiku ir apturēti un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas,” uzsvēra FKTK pārstāvji.

Iepriekš FKTK norādīja, ka Latvijas finanšu sektors ir īstenojis pieeju, kas Krieviju uzskata par paaugstināta riska jurisdikciju, līdz ar to Krievijas noguldījumi Latvijas bankās kopš 2015. gada ir būtiski samazinājušies, veidojot vairs tikai 1,1% no kopumā piesaistītajiem noguldījumiem.

Tāpat FKTK atzīmēja, ka bankas sadarbībā ar klientiem turpina veikt apjomīgu izpētes darbu, nodrošinot sankciju ieviešanai nepieciešamās darbības, tostarp darījumu analīzi, patieso labuma guvēju, saistīto un kontrolē esošo personu noskaidrošanu, lai nodrošinātu sankciju reālu piemērošanu un nepieļautu Latvijas finanšu sektora izmantošanu sankciju apiešanai vai finanšu pakalpojumu saņemšanu personām, kas ir pakļautas sankcijām.

FKTK seko līdzi aktuālajai informācijai par noteiktajām sankcijām, piedalās ārvalstu institūciju darbā, kā arī sniedz konsultatīvo atbalstu finanšu iestādēm saistībā ar sankciju regulējuma efektīvu ieviešanu. Sarežģītākas situācijas tiek vērtētas kopā ar citām valsts institūcijām, kur risinājums jāmeklē, vērtējot dažādus ietekmējošos faktorus.

Vienlaikus FKTK vērsa uzmanību, ka nevar banku vai fizisku un juridisku personu vietā veikt konkrētu klientu vai darījumu izpēti. Gadījumos, kad nav pietiekamas informācijas par sadarbības partneriem vai klientiem vai arī informācija ir neskaidra, lēmums jāpieņem, balstoties uz risku izvērtējumu, kas attiecīgi var rezultēties darījumu attiecību pilnīgā pārtraukšanā vai darījumu attiecību pastiprinātā uzraudzībā, vai arī ar noteiktu darījumu ierobežojumiem. Tāpat jāņem vērā tas, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā turpinās, un tāpēc tiek un, visticamāk, arī turpmāk tiks noteiktas jaunas sankcijas.

FKTK aicina iedzīvotājus izturēties ar sapratni, ja bankas uzdod papildu jautājumus par maksājumu uz vai no Krievijas vai Baltkrievijas izpildes mērķi vai maksājumu detaļām. Šīs papildu izpētes mērķis ir pārliecināties, ka maksājumi netiek veikti personām, kuras iekļautas sankciju sarakstā, vai šo personu interesēs.

FKTK mājaslapā ir izveidota sadaļa, kas sniedz aktuālo informāciju par Krievijai un Baltkrievijai piemērotajām ES un OFAC sankcijām, to piemērošanu, kā arī atbildes uz FKTK saņemtajiem jautājumiem par sankciju piemērošanu. Informācija tiek regulāri papildināta.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


2
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Pjero
Pjero

Znotiņa un FKTK grābstās ap sīkumiem, jo negrib vai nespēj atrast lielākas naudas. Pie reizes maksimāli tika čakarēti pat sen zināmi stabīli rietumvalstu uzņēmumi. Tā iet, ka ap tautsaimniecību grābstās brunčoti burta kalpi. Ja būtu mazliet fantāzijas, tad varētu vismaz pāris nullītes pielikt.

Latvijas naudas atmazgātāju asociācija
Latvijas naudas atmazgātāju asociācija

Davai, davai. Piļitje Šura, piļitje. Ja kaads i redzējis filmu Zelta teļš, atcerēsies kā Šura zāģēja svarubumbu, jo domāja, ka tā ir no zelta. Bet apzagt zagli nesanāk. Ar to ir jāsadarbojas. Mūsu asociācija ir gaužām bēdìga par varas iestāžu bezatbildīgo miļķību