Starptautiskā reitingu aģentūra “Fitch Ratings” (“Fitch”) apstiprināja Latvijas kredītreitingu esošajā “A- līmenī”, mainot tā nākotnes novērtējumu no pozitīva uz stabilu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.
Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min uzticamu ekonomiskās politikas ietvaru, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, joprojām zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm un mērenu privātā sektora parādu.
Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējuma izmaiņas “Fitch” skaidro ar to, ka vidējā termiņā Latvijas ekonomikas izaugsme nominālā izteiksmē būs lēnāka par aģentūrā iepriekš prognozēto, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmi, kā rezultātā valsts budžeta deficīts vidējā termiņā būs lielāks, izraisot vispārējās valdības parāda līmeņa pret iekšzemes kopproduktu (IKP) pakāpenisku pieaugumu.
Saskaņā ar “Fitch” prognozēm Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2025.gadā sasniegs 3% un 2026.gadā – 2,9% no IKP, kas atbilst Latvijas Fiskāli strukturālajam plānam 2025.-2028.gadam. Lai gan prognozētais deficīts kopumā atbilst līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, tas pārsniedz “Fitch” 2023.gada jūlijā publicēto deficīta prognozi, kad aģentūra noteica pozitīvu Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Aģentūra sagaida, ka valsts parāds attiecībā mēreni pieaugs no 45% 2023.gadā līdz 48,7% no IKP 2026.gadā, pārsniedzot pirms globālās pandēmijas novēroto līmeni. Taču, neraugoties uz šo pieaugumu, aģentūra prognozē, ka Latvijas valsts parāds joprojām būs zemāks par līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem.
Aģentūra sagaida, ka 2024. un 2025.gadā Latvijas ekonomikas reālās izaugsmes temps būs zemāks par aģentūras 2023.gada jūlijā publicētām prognozēm, jo privātais patēriņš un ārējais pieprasījums atjaunosies lēnāk nekā iepriekš prognozēts. Tomēr “Fitch” sagaida, ka 2026.gadā, palielinoties privātajam patēriņam un investīciju pieaugumam, ekonomikas izaugsme reālā izteiksmē sasniegs 2,4%.
“Fitch” secina, ka atbilstoši ES jaunajam regulējumam ekonomikas pārvaldības jomā Latvijai nav jāveic fiskālo rādītāju būtiskas korekcijas 2025.-2028.gadā, jo sagaidāms, ka līdz 2038.gadam valsts budžeta deficīts saglabāsies zem 3% no IKP un vispārējās valdības parāda līmenis – zem 60% no IKP. Tomēr, pēc aģentūras domām, ierobežota fiskālā telpa, kas neļauj pielāgoties vājākai ekonomikas izaugsmei vai atvēlēt budžeta finansējumu papildu izdevumiem, palielina fiskālo rādītāju negatīvas novirzes risku.
“Fitch” iepriekšējo Latvijas kredītreitinga novērtējumu publicēja 2024.gada 12.jūlijā, apstiprinot reitingu “A-” līmenī ar pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ja reanimācijā līmenis mainās no pozitīva uz stabilu, tad mēdz būt tā ka ved pie visiem citiem stabilajiem uz morgu.
Vairs nevienu parādu.
Islandei jau bija maksātnespējas gadījums. So what? Dzīvo tak joprojām. Iespējams, dažus sūdainus zagļus izmeta no vietām pie siles, kas būtu vēlams arī šeit.
Nevajag satraukties – valdība droši iet uz B un C. Babeņu padomes piestrādās, būs jaunas padomes un valdes, jo alfabēts jau garš un pamazām visi apgūs. Noteikti vēl ir iespējas nobumbulēt un izsaimniekot.