Fakti rada aizdomas, ka kovida vakcīnās varētu būt izķēzīta apjomīga valsts nauda

Sistemātiskā Covid-19 vakcīnu ziedošana trešajām valstīm liecina par pārmērīgi apjomīgām vakcīnu iegādēm, kuru dēļ vējā izkaisīta valsts nauda. Atbildība par šīs naudas šķērdēšanu pagaidām netiek prasīta nedz no veselības ministra Daniela Pavļuta, nedz no Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktores Ineses Kauperes, raksta nra.lv.

3. maijā parādījās ziņa no Veselības ministrijas, kuru atreferēja arī aģentūra LETA, ka Latvija ziedos Nikaragvai Covid-19 vakcīnas 16,6 miljonu eiro vērtībā – 849 420 vakcīnas “Comirnaty” devas. Kopējā dāvināto vakcīnu pret Covid-19 devu vērtība ir 16 563 690 eiro. Kā norādīja LETA, “līdz šim Latvija jau ir ziedojusi ap miljonu vakcīnu Tunisijai, Moldovai, Albānijai, Kenijai, Gruzijai, Vjetnamai, Ēģiptei un Beninai, kā arī nodevusi vakcīnas ziedošanai COVAX mehānismā”.

Signāls no Valsts kontroles

Valsts kontroles (VK) jau gada sākumā publiskotais revīzijas ziņojums, tajā skaitā par vakcīnu iepirkumiem un to izlietojumu, signalizēja, ka VM nav spējusi īstenot Covid-19 vakcīnu iegādes atbilstoši reālajām vajadzībām.

VK revīziju par vakcīnu iegādēm veica laika periodā no 01.01.2021. līdz 31.08.2021.

Pētot vakcīnu iegādes salīdzinoši mazā laika nogrieznī, VK izdevās konstatēt, ka “VM izveidotā vakcīnu krājumu pārvaldība nesniedz pilnīgu informāciju par to atlikumiem pie vakcinācijas pakalpojuma sniedzējiem un rada administratīvo slogu”.

Kā skaidrojusi VK Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa, “kopumā 2021. gadā vakcinācijas procesu raksturoja vakcīnu pārpalikums sabiedrības zemā pieprasījuma dēļ, kā rezultātā daudz vakcīnu ziedotas citām valstīm ārpus ES, savukārt risku reģistrs vairāk vērsts uz situāciju, kurā ir vakcīnu pārpalikums, nevis deficīts”.

VK dokumentā secināts: “Kaut arī veselības ministrs kopš 2021. gada sākuma katrā MK sēdē sniedz aktuālo informāciju par vakcinācijas gaitu, revidentu vērtējumā, vakcinācijas procesa uzraudzība būtu daudz mērķtiecīgāka, ja sistemātiski tiktu salīdzināta faktiskā virzība ar plānotajiem rādītājiem – ja vien tādi būtu bijuši noteikti. Tas būtu devis pamatu lēmumiem, lai savlaicīgi reaģētu uz novirzēm no iepriekš saskaņotā laika grafika un tā mazinātu risku nesasniegt izvirzīto mērķi.”

Atbildīgā amatpersona

VM nolikumā teikts, ka ministrija farmācijas jomā, par kuru atbild I. Kaupere, “izstrādā valsts politiku farmācijas, kā arī narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru legālās aprites jomā; koordinē, analizē un sniedz priekšlikumus par zāļu kompensācijas sistēmas attīstību un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu par zālēm; nodrošina kvalitatīvu un efektīvu zāļu pieejamību patērētājiem un koordinē zāļu izplatīšanas uzraudzību” utt. Secināms, ka atbilstoši normatīvajam aktam Farmācijas departamentam bija aktīvi jāiesaistās iegāžu plānošanā un valstij nepieciešamā vakcīnu apjoma prognozēšanā.

Nedz no VM mājaslapas, nedz arī no valdības sēdēm nav izskanējusi informācija, ka kāds no varas pārstāvjiem būtu rosinājis iedziļināties pārmērīgās vakcīnu iegādes iemeslos un par notikušo mēģinājis saukt amatpersonas pie atbildības. Jāpiebilst, ka I. Kaupere savulaik publiski atzinusi (“Doctus”), ka viņas dzīvē ļoti būtiska vieta ir Dievam, tāpēc jo īpaši savādi šie darījumi šķiet, domājot par atbilstību dzīvošanai saskaņā ar baušļiem. Viņa arī minējusi, ka farmācija ir darbs ar “noslēpumainības plīvuru”, kas tiešām saskan ar apstākļiem, ka vakcīnu tēriņi tiek noslepenoti.

Pārmērības sistēma

Lai arī jau 2021. gada nogalē VK konstatēja, ka vakcīnu iepirkumi ir pārmērīgi un neatbilstoši reālajām vajadzībām, vēl šā gada 23. februārī TV3 ziņās tika vēstīts: “Aizvadītajā gadā Latvija saņēma aptuveni 4,2 miljonus vakcīnu devu, līdz šim izlietota vairāk nekā puse, un pašreizējais pošu atlikums ir 1,17 miljoni devu. Vienlaikus šogad plānots saņemt vēl aptuveni četrus miljonus vakcīnu, taču aprēķini jau tagad liecina – Latvija no tā nespēs izpotēt pat pusi. Līdztekus jau zināmajām vakcīnām jau nākamnedēļ Latvija saņems jauna zīmola poti – “Novavax”.”

Citēta I. Kaupere: “Šobrīd, veicot šos te rūpīgos izvērtējumus, gan piesaucot epidemiologus, gan runājot ar pašu ekspertiem, gan skatoties reālo dzīvi un vakcīnu izlietojumu, mēs šo vakcīnu pārpalikumu prognozējam.”

Kad mediji bija sacēluši trauksmi par mētāšanos ar vakcīnu miljoniem un to, ka arī valstīm grūtdienēm mūsu vakcīnas (kuru apjomu jau varēja aplēst arī laikus, atbilstoši iedzīvotāju skaitam) nav īsti vajadzīgas, tad 12. aprīlī sekoja ziņa, ka Latvija gada trešajā ceturksnī nepieteiksies “Novavax” vakcīnu piegādēm un vēl saņemtās noziedos.

TV3 ziņās uzsvērts, ka “papildus Latvija šim gadam pieteikusies nopirkt arī “Valnava” un “Sanofi” zīmola vakcīnas, taču to reģistrācija Eiropas Savienībā vēl nav notikusi”.

Zīmīgi, ka vēl 6. aprīlī I. Kaupere TV24 raidījumā “Uz līnijas” skaidroja: “Es domāju, ka, ņemot vērā aktuālo situāciju, šobrīd mēs varētu runāt par vakcīnu ziedošanu. Tas būtu reālākais variants.”

Viņa stāstījusi, ka Latvija trešajām valstīm vakcīnas ziedojot jau no 2021. gada rudens. Kopējie ziedojumi tobrīd veidoja aptuveni piecus miljonus eiro, līdz ar palīdzību Nikaragvai – jau vairāk nekā 20 miljonus eiro. Salīdzinājumam, piemēram, Kuldīgas slimnīcas 2021. gada apstiprinātie izdevumi aptuveni 7,6 miljoni eiro. Un, kamēr mēs palīdzam ar saviem budžeta līdzekļiem, ko ierēdņi nemākulīgi saplānojuši, tālām tautām, kur retais vispār zina, kur Latvija atrodas, tikmēr portālā “ziedot.lv” desmitiem smagi slimu pacientu lūdz palīdzību ārstēšanai, ko valsts nesedz.

Dzīres mēra laikā

I. Kaupere presei atzinusi, ka vakcīnu pārpalikumus esot ticis prognozēts. Tātad no viņas izteikumiem secināms, ka apjomīgās Covid-19 vakcīnu iegādes ar pārpalikumu veiktas apzināti. Tajā pašā laikā ierēdne medijos runā par to, ka Latvijā daudziem slimniekiem zāles nav pieejamas, jo tās neesot iespējams iegādāties līdzekļu trūkuma dēļ. Mājaslapā www.cistafibroze.lv lasāmi šādi I. Kauperes izteikumi: “Pacienti gaida zāles arī desmit un 12 gadus, un mums arī ļoti sāp sirds. Par to noteikti ir jārunā. Un sirds sāp visiem pacientiem, ne tikai reto slimību pacientiem. Protams, tās ir problēmas ar finansējumu. Padomājiet, onkoloģijas nozarei vajadzīgi 35 miljoni eiro, bet šā gada budžetā piešķirts nedaudz virs viena miljona eiro! Par kādām diagnozēm mēs vispār varam runāt? .. Mēs vispār neredzam gaismu tuneļa galā. Visu laiku dzīvojam deficītā, pašlaik deficīts kompensējamo zāļu budžetā ir 10 miljoni eiro.”

Šie izteikumi datēti ar 2021. gada februāri. Tas nozīmē, ka, plānojot pārmērīgās Covid-19 vakcīnu iegādes, I. Kaupere lieliski zinājusi, ka citās veselības aprūpes jomās slimniekiem zāļu trūkst, jo valstij nav naudas, par ko tās iegādāties.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: nra.lv