Ekonomikas ministrijas sarunu procedūrā uzvar parlamentārā sekretāra ģimenes firma

Ekonomikas ministrijas ziņā šogad bija sadalīt divus miljonus eiro, lai par šo naudu iegādātos Latvijā ražotas preces, ko nosūtītu kā palīdzību karā nopostītajai Čerņihivai Ukrainā. Pretendentus, kas varētu saražot moduļu mājas, koka mēbeles un rotaļlaukumus, meklēja šovasar, sarunu procedūrā.

Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, līgumu par rotaļlaukumu piegādi ministrija noslēgusi ar firmu “Jūrmalas mežaparki”. Šī firma ir cieši saistīta ar Nacionālās apvienības politiķa Andra Čudas ģimeni. Čuda no 2022.gada vasaras līdz valdību maiņai septembra vidū bija Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Bijušais EM parlamentārais sekretārs Andris Čuda (NA) aizdomas par iespējamu ietekmi uz sarunu procedūru noraida kā nepamatotas: “Jā, bet es neesmu piedalījies nevienā sarunā ar šo te, kas tad ir jāiepērk, un es neesmu piedalījies, jo tas neietilpa manos darba pienākumos.”

“Es Andrim saku, nu kas tur būs, tur ar to iepirkumu, nu protams – viņš ir brālis mans! Viņš man saka – nezvani man, es par to neko nezinu. Vot i viss stāsts,” saka “Jūrmalas Mežaparku” prokūrists Mārtiņš Čuda.

“Jūrmalas Mežaparku” īpašnieks tagad ir politiķa Andra Čudas tēvs Aleksandrs, bet prokūrists – brālis Mārtiņš. Līdz nonākšanai parlamentārā sekretāra amatā Ekonomikas ministrijā, uzņēmuma prokūrists bija Andris Čuda. Viņš noliedz, ka jebkādā veidā būtu veicinājis firmas piesaisti ministrijas pasūtījumam.

“Es jūs varu apbēdināt. Es pat nezināju, ka tas ir izsludināts, un pēc tam, kad viss jau bija noslēdzies, es atļāvos tomēr pajautāt, kā tad notika pieteikšanās. Un tad, kā izrādījās, Ekonomikas ministrija bija jautājusi LTRK uzņēmējus. Un attiecīgs cilvēks ir sazinājies ar projektu vadītāju mūsu uzņēmumā, nu, mūs… manā ģimenes uzņēmumā, kā jūs minējāt. Un tālāk tas process noticies,” saka Andris Čuda.

Pretendentu atlase notika lielā steigā. Maija sākumā Čerņihiva bija atsūtījusi Latvijai sarakstu, kas noderētu bērnudārziem: koka krēsliņi, gultas, skapīši, arī gultasveļa, mīksti moduļu konstruktori un rotaļlaukumi. Ekonomikas ministrija lūgusi talkā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, lai noskaidrotu, ko no prasītā Latvijas uzņēmēji var saražot un piegādāt. LTRK apzināja uzņēmējus, izmantojot biedru datu bāzi un pieaicinot Mēbeļu ražotāju asociāciju.

Arī “Jūrmalas Mežaparku” prokūrists Mārtiņš Čuda stāsta, ka nevis no brāļa, bet tieši no asociācijas atsūtītās vēstules uzzinājis par Ekonomikas ministrijas aptauju. “Tātad man no trešās puses, no Mēbeļu ražotāju asociācijas atnāk, kad Ekonomikas ministrija sludinās iepirkumu. Es, protams, zvana brālim un prasu – jūs tur kaut kādus iepirkumus sludiniet, un ko? Viņš tāds – es neko nezinu.

Viņš tiešām nav kursā! Es tā – kā, vai tad tu nezini, kas tai ministrijā notiekas? Viņš tāds – katrs atbild par savām jomām, man par to, kādas aptaujas tur ministrija sludina, nav ne mazākās informācijas. Es tāds – ā, okei, tad man ir jāuzzina no kaut kādas mēbeļu asociācijas, ka jums ir iepirkums?! Labi…,” stāsta M.Čuda.

Asociācijas e-pastā bija lūgums apliecināt, vai firma ražo kaut ko no Ukrainas puses prasītā, vai un kādā skaitā preces jau varētu būt gatavas noliktavās, cik ilgā laikā var saražot prasīto, un cik tas varētu maksāt. Jau nākamajā dienā sagatavots piedāvājums Ekonomikas ministrijai, un “Jūrmalas mežaparku” projektu vadītāja uzaicināta tikties ar ministrijas valsts sekretāru, stāsta M.Čuda: “Aprunāties, kas mums tur ir. Tad viņai bija uzdevums sarēķināt transportu aptuvenās izmaksas. Pēc tam viņi izstrādāja paši tehnisko specifikāciju, izejot no selekcijas, kuru mēs piedāvājām.”

23.maijā Ekonomikas ministrijas vadība kopā ar uzņēmēju organizācijām apmeklēja Čerņihivu, kur vēlreiz pārrunātas iespējas palīdzēt. Visbeidzot 4. jūlijā valdība apstiprināja Ekonomikas ministrijas ziņojumu par plānoto palīdzību Ukrainai.

Tās ietvaros Latvija par aptuveni miljonu eiro atjaunotu dzīvojamo fondu, piegādājot 12-it moduļu mājas, aprīkotu bērnudārzus ar mēbelēm 206-u tūkstošu eiro vērtībā, kā arī rotaļlaukumus par tādu pašu summu.

Iegādes veids – sarunu procedūra, kas notika jūlijā. Ja uz abām pārējām pozīcijām bija aicināti 12 un trīs pretendenti, tad par rotaļlaukumiem tikai “Jūrmalas mežaparki”.

Bijusī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) uz jautājumu, vai situācija, kurā konkursā ir viens pretendents un tas ir saistīts ar ministrijas vadību, neizskatās slikti, atbild: “Emocionāli, ieraugot tādu rezultātu, tas nav pārsteigums, ka kādam tas izskatās slikti. Es, protams, būtu priecīga, ja būtu trīs vai pieci pretendenti, bet, ja ir bijis viens, tad ir bijis viens, nu noteikti es to nevarēju ietekmēt nekādā veidā.”

Steiga procedūrā pamatota ar to, ka nav paredzams, kādu palīdzību kā īpaši neatliekamu prasīs Čerņihivas apgabals, kā arī ar to, lai preces piegādātu iespējami ātrāk. Procedūras ziņojumā norādīts, ka “Jūrmalas Mežaparki” vienīgie aizpildījuši ministrijas mājaslapā publicēto aptaujas anketu. Ar šo firmu noslēgts līgums 206 611 eiro vērtībā. Jāpiegādā četru veidu aprīkojums, kopā – 88 vienības. Piegāde plānota šomēnes, un ražošana notiek vairākās maiņās.

Valdībā skatītos ziņojumus par palīdzību Ukrainai nesaskaņoja biedrība “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai”. Tā iebilda pret izvēlēto palīdzības sniegšanas veidu kopumā, norādot, ka labā prakse būtu pēc iespējas vairāk resursu novirzīt saņēmējvalstij, nevis atbalstīt donorvalsts uzņēmējus un vēl tērēt naudu transportēšanai. Un iebilda arī pret uzņēmumu atlases procedūru.

“Tās summas bija tik lielas, ka mums šķita būtiski piemērot arī kādas atklātības procedūras. Protams, iepirkums būtu ideāli. Jo tas, kas jāsaprot, laikam ka mēs šobrīd nedzēšam tik lielu ugunsgrēku – mums tas palīdzības apjoms nav tik liels, lai mēs nevarētu ievērot atklātas un godīgas procedūras mūsu pusē,” saka biedrības “LAPAS” vadītāja Inese Vaivare.

Līdzīgai programmai līdzekļi ieplānoti arī nākamgad. Tagadējais ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzskata, ka ir pareizi, ja ar atbalstu Ukrainai vienlaikus var atbalstīt arī savu ekonomiku. Uzņēmēju atlase gan, iespējams, notiks citādi.

“Galvenais, lai tas ir vietējais uzņēmējs, lai mēs, atbalstot Ukrainu atbalstītu arī savu ekonomiku, un tāds bijis šīs programmas mērķis arī, un pie šī principa arī būs jāstrādā. Galvenais, lai tas ir maksimāli caurspīdīgs, lai visiem uzņēmējiem ir vienādas iespējas ņemt dalību šajā programmā,” sola Valainis.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!