Cik pelna valsts kapitālsabiedrību padomju locekļi, kuri savieno vairākus amatus, izpētījis raidījums

Ar nelielu pārtraukumu jau gandrīz 30 gadus valsts kapitālsabiedrībās darbojas padomes. Darbs tajās ir labi atalgots. Padomēs iecelti arī ministriju vadošie ierēdņi un citu valsts uzņēmumu vadītāji. Viņu pamatdarbs ir citur.

Evikas Siliņas valdība apņēmās to mainīt, taču pagaidām tas nav izdevies, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Būdami opozīcijā politiskie spēki ZZS un “Progresīvie” kritizēja, kā tiek pārvaldītas valsts kapitālsabiedrības. Esot jāstiprina šo uzņēmumu starptautiskā konkurence, jāmazina jebkāda veida politiskā ietekme, to pārvaldībā jāievēro labas pārvaldības principi.

Evikas Siliņas valdība apņēmās šīs lietas sakārtot un tās ierakstīja valdības deklarācijā.

Pirms gada “Nekā personīga” izpētīja, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēs ieceļ pamatā vienus un tos pašus cilvēkus. Nereti arī ministriju vadošos ierēdņus un citu iestāžu vadītājus. To revīzijā norādīja arī Valsts kontrole. Tā apšaubīja, ka ierēdņi vienlīdz kvalitatīvi pagūst strādāt vairākās darba vietās vienlaikus. Valsts kontole uzskatīja, ka tas ir veids, kā ierēdņiem palielina atalgojumam pamata darba vietā un ieteica no šādas kroplīgas prakses atteikties. Taču gada laikā nekas īpaši nav mainījies.

• Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme (alga – 7191 eiro) vienlaikus ir pagaidu padomes locekle kapitālsabiedrībā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (alga – 2980 eiro).
• Bet Valsts kases pārvaldnieks (alga – 6 495 eiro) Kaspars Āboliņš uzņēmumā “Augstsprieguma tīkls” ir padomes priekšsēdētājs (alga – 3 345 eiro) .

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) komentē: “Ja mēs skatāmies uz Āboliņa kunga spējām, es kā finanšu ministrs varu teikt, ka mums ir ļoti paveicies, ka mums Valsts kasē ir tik spējīgs baņķieris. Viņš tiešām to dara spoži. Un arī tad, ja mums ir vajadzīgi padomi attiecībā uz kapitālsabiedrībām, tad viņa padomi ir lietpratēja padomi. Savukārt dažiem kungiem un dāmām es labprāt uzdotu jautājumu, kāda ir jūsu saprašana attiecībā uz kapitāla tirgu.”

Uzņēmuma reģistra dati liecina, ka vairāki desmiti amatpersonu apvieno vairākus amatus dažādās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

• Imants Paeglītis, kurš nesen kopā ar pārējiem atkāpās no AS “Pasažieru vilciens” padomes, turpina darbu valsts kapitālsabiedrībā VAS “Latvijas Loto”. Viņš ir tās padomes priekšsēdētājs (“Latvijas Loto” padomes priekšsēdētāja alga – 3295 eiro) un vienlaikus ieņem arī padomes locekļa amatu galvaspilsētas kapitālsabiedrībā SIA “Rīgas ūdens” (alga – 2700 eiro).
• Kad atkāpās ilggadējais AS “Pasažieru vilciens” vadītājs, par valdes priekšsēdētāju šajā uzņēmumā kļuvis vairākus gadus valdē strādājušais Raitis Nešpors (alga – 8963 eiro), kuram vienlaikus jāuzrauga valdes darbs citā kapitālsabiedrībā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (alga – 2681 eiro).
• VAS “Elektronisko sakaru” padomes locekle Elita Baklāne-Ansberga (alga – 2323 eiro) nesen kļuvusi par Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieci (alga – 5709 eiro).
• Cita šī uzņēmuma padomes locekle Tīna Kukka (alga – 2323 eiro) uzrauga arī valdes darbu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) un ir tās padomes priekšsēdētāja (alga – 3000 eiro).
• Pirms trim gadiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdē iecēla Ievu Jansoni-Buku (alga – 9120 eiro). Viņa šo darbu apvieno ar padomes locekļa pienākumiem telekomunikāciju uzņēmumā SIA “Tet” (alga – 2052 eiro).
• Renārs Griškevičs ir kapitālsabiedrības VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs (alga – 9786 eiro) un vienlaikus vada padomi satiksmes ministrijas valsts uzņēmumā “Latvijas autoceļu uzturētājs” (alga – 2469 eiro).
• Aigars Ģērmanis ir padomes loceklis valsts kapitālsabiedrībā AS “Augstsprieguma tīkls” (alga – 3010 eiro) un šos pienākumus apvieno ar padomes priekšsēdētāja vietnieka darbu galvaspilsētas kapitālsabiedrībā “Rīgas meži” (alga – 2160 eiro). 

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda: “Šobrīd ir izveidojusies tāda sistēma, ka ļoti šaurs cilvēku loks vispār var startēt uz šiem konkursiem.

Esmu iepazinies arī ar citu ministriju šiem konkursiem. Es redzu, ka tie ir ne tikai ļoti smagnēji, bet arī ļoti dārga sistēma, kādā veidā mēs atlasām. Bet visā šajā atlases procesā es nevaru apgalvot, ka mēs nonākam pie labākajiem rezultātiem.”

Valdībā tiek virzīti grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Tie pēc būtības nostiprinās jau esošo situāciju un neko nemainīs.

Tas nozīmēs, ka, piemēram, 

• Jevgēnijs Belezjaks varēs turpināt vienlaikus būt triju kapitālsabiedrību padomēs AS “Rīgas siltums” (alga – 3 300 eiro), valsts AS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (alga – 2214 eiro) un SIA “Getliņi Eko” (alga – 2400 eiro) pēc rakstiskas atļaujas saņemšanas no akcionāra. 

Bet 

• Andris Liepiņš arī turpmāk likumīgi apvienos darbu triju kapitālsabiedrību padomēs SIA “Rīgas nami” (alga – 2160 eiro), VAS “Latvijas Dzelzceļš” (alga – 2208 eiro) un AS “airBaltic” (alga – 3201 eiro). 

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norāda: “Es domāju, ka padomēs tas darbs nav tādā ikdienas režīmā, tur jāskatās, kas tas ir par uzņēmumu. Un katrai vienai institūcijai, kas ieceļ šo amatpersonu, noteikti ir jāizvērtē.”

“Tas nereti tā ir, ka vieni un tie paši cilvēki ir vairākās institūcijās. Es esmu runājusi ar nevalstiskajām organizācijām, darba devēja organizācijām, ka es gribētu piesaistīt vairāk starptautisku ekspertīzi. Jo jautājumos par ilgtspēju mūsu lielajos uzņēmumos mums vispār trūkst pieredze,” norāda premjere. 

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins kritizē piedāvātos likuma grozījumus par amatu savienošanu un izmaiņas sauc par kosmētiskām.

“Pēc būtības šī situācija nav mainījusies, šis piedāvājums lielā mērā ļoti minimāli atšķiras no pašreiz spēkā esošā,” norāda Korčagins. “Līdz ar to, mūsu ieskatā pilnīgi noteikti mūsu identificētā problēma netiek risināta. Un mēs sagaidām nopietnu diskusiju ne tikai valdībā, bet arī Saeimas komisijās.”

Kaut kapitālsabiedrību padomes locekļiem tas nav pilna laika darbs, viņi ieceļ un atceļ valdi, atbild par uzņēmuma attīstību.

Tā nedrīkstētu būt, ka neviens nevērtē pašas padomes darbu un tās locekļi, atkāpjoties no vienas padomes, var turpināt darbu citā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībā, saka valsts galvenais revidents. Arī ierēdniecības klātbūtne kapitālsabiedrībās bija jāmazina straujāk.

Ministriju vadošajām amatpersonām algas no 2022. gadā ir augušas pat par 50 līdz 100 procentiem, un piepelnīšanos ar darbu valsts uzņēmumu padomēs vairs nevar attaisnot ar konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu.

“Vai šādi mēs nedegradējam to ideju, to domu, kāpēc vispār valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās tika izveidotas padomes, kuru mērķis ir stratēģiski skatīties līdzi kapitālsabiedrību darbību, nodrošināt valsts vai pašvaldības kā īpašnieka interešu pārstāvniecību un nodrošināt šajās kapitālsabiedrībās labu pārvaldību,” tā Korčagins. 

Šogad Valsts kontrole iecerējusi revīziju par atlīdzības reformu valsts pārvaldē, un vai tā ir sasniegusi savus mērķus.

No TV3

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!