Turpmāk bankām būs pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par to, cik skaidras naudas klienti ir izņēmuši vai iemaksājuši savos kontos, izmantojot bankomātus. Tāpat plānots samazināt skaidras naudas maksājumus tirdzniecībā, un līdz 2025.gadam valsts vēlas rast konceptuālu risinājumu universālās ienākumu deklarēšanas principa pakāpeniskai ieviešanai.
Šie pasākumi noteikti ēnu ekonomikas mazināšanas plānā 2024.- 2027. gadam, ko otrdien apstiprināja Ministru kabinets.
Plāns ietver vairāk nekā 50 pasākumus, un tā mērķis ir samazināt ēnu ekonomikas apjomu valstī no 19,9% no IKP 2022. gadā līdz 18,9% 2027. gadā, kas tuvinās tās līmeni Eiropas vidējam rādītājam.
Viens no priekšlikumiem ēnu ekonomikas ierobežošanai ir skaidrās naudas aprites samazināšanas pasākumi. To mērķis ir kontrolēt fizisko un juridisko personu nereģistrētos ienākumus, ziņo delfi.lv.
Tāpat līdz 2024. gada beigām plānots ierobežot skaidras naudas darījumu skaitu tirdzniecībā.
Uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, klientiem būs jānodrošina bezskaidras naudas norēķinu iespēja.
Šīs izmaiņas var skart 779 nodokļu maksātājus, no kuriem 177 strādā tirdzniecības nozarē. Pēc Latvijas Bankas datiem, 2022. gadā cilvēki bankomātos savos kontos iemaksāja 2,4 miljardus eiro skaidrā naudā, bet mazumtirdzniecības uzņēmumi skaidras naudas inkasācijas kompānijām iemaksāja 3,9 miljardus eiro, kopā 6,3 miljardu eiro jeb 16,2% no IKP.
Kā atzīmē centrālā banka, ir objektīvi iemesli, kāpēc cilvēki caur bankomātiem ieskaita savos kontos skaidru naudu, kas ne vienmēr liecina par ēnu ekonomiku.
Tāpat ne visa skaidrā nauda, ko mazumtirgotāji nodod skaidras naudas iekasētājiem, liecina par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Taču šādi naudas plūsmas rādītāji tiek uzskatīti par vienu no ēnu ekonomikas pazīmēm.
Avots: jauns.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
https://puaro.lv/politika/valsts-kanceleja-teres-400-000-eiro-nodoklu-maksataju-naudas-karteja-analitiska-dienesta-izveidei/
Gandrīz visa skaidrā nauda nāk no valsts darbā strādājošiem zagļiem un zaglēm, tā ir valsts iepirkumu otkatos izzagatā nauda, vēlāk tērēta savu un radinieku mājokļu iekārtošanai, būvniecībai utt., lai tik sāk meklēt :), būvniekus pierunā visu darīt pa melno, pirkt bez čekiem utt., tur jau arī slēpjās tā pelēkā ekonoka :)
Nu tad beidzot sadūšojās tomēr… pilnīgi neticami Tad jau plūsmas moikām būs kāda paralēlā valūta jāievieš- droši vien kripto
To naudas iemaksāšanu caur bankomatiem vajadzēja jau sen ierobežot.
Iemaksāšana OK, bet laupīšanu ko veic bankas arī vajag samazināt.
Tas viss OK, bet tad jābeidz lobēt un spiest apmaksāt banku kontu apkalpošanu iekasējot uzpūstās maksas par transakcijām. Ja to nedarīs, tad neizbēgami palielināsies inflācija, jo preces un pakalpojumi kļūs dārgāki. Sen bija laiks ieskaitīt attaisnotos izdevumos kontu apkalpošanu.
Ha, ha, ha bankas ir svētās govis. Siliņa drīzāk apēdīs savu šalli un Ašerādens šlipsi nevis ierobežos bankas.
Latvijā vajag kreditsabiedrības, kas tādu maksu par apkalpošanu kā Swedbank neplēš.
Vēl var saprast interesi par iemaksāto naudu, bet par izņemto?
Sauka ar VID izdomājis, ka ar tādu naudu skrien kukuļot visus ko var aizsniegt.
Droši vien domāta informācija par kartes vai karšu bilanci vienkārši, bet pilnīgi iespējams arī kārtējais mēģinājums bāzt savu smirdīgo snuķi, kur nevajag. ;-)
Šakāļiem par maz naudas uzdzīvei,kaut viņi ar to naudu aizrītos un nospragtu.
Jo ir jāmaksā par Jaunās Vienotības Kariņa lidojumiem, un tā ir tikai redzamā daļa.
Vēl pavisam nesen uz kādām 20 minūtēm pazuda internets. Es tajā brīdī biju veikalā un stāvēju kā muļķis ar saviem pirkumiem pie kases bez skaidras naudas. Par laimi, tas bija tikai uz 20 minūtēm, bet var gadīties arī, ka internets var pazust uz 20 dienām, un tad to karti varēs vicināt vai bāzt, kur vien gribēs, bet nekas nenotiks.
ASV pirms viesuļvētrām brīdina cilvēkus, lai apgādājas ar pārtiku, dzeramo ūdeni un SKAIDRU NAUDU. Pie mums varbūt viesuļvētras nav gaidāmas, bet visādas citādas likstas gan var gadīties.
Vencpilī pirms kaukādiem 10 gadiem viens muļķis pārraka optiku un visa pilsēta bija bez bankomātiem un internetiem 2 dienas.
Es veikalam rezerves internetu varu uztaisīt pa 1 aliņu, bet ne1 muļķis īpašnieks jau to negrib.
Rezerve elementāra, ja pazūd galvenais internets, kāds no darbiniekiem ieslēdz savā telefonā Hotspotu un routerim nospiež podziņu. Vai pieslēdz rezerves routeri (kam obligāti būtu jābūt skapī, jo elektronika mēdz sačakarēties) Un routeris var būt arī pa 5€ no lombarda. Vajag tikai mācēt. Taču Latvijā modē ir visādi pajolēni un izmetņi par datorspeciem. Tie bez tūkstošu izķērnāšanas neko nespēj izdarīt.
Tas pie nosacījuma ja mobilo sakaru tornim dati pienāk pa citu līniju, nevis to pārrakto optiku. Manos laukos kovid laikā attālināti strādājot vienkārši uz dienu mobilo sakaru tornim pazuda signāls. Ne sazvanīties, ne īsziņu aizsūtīt, arī internets pazuda. Atcerējos ka bērnībā varēja pakāpties uz bēniņiem un uztvert 15-20 km attālumā esošos nākošos torņus. Izrādījās ka tas bija toreiz, kad bija citi standarti, citas frekvences un citas jaudas. Tagadējie mobilie torņi darbojas nelielā attālumā, jaudas ir samazinātas, tā ka ieguvu brīvdienu.
Vencpilī toreiz 1 operators strādāja. Neaceros kurš.
Tu veljoprojām vari dabūt sakarus ar 20km attālo torni. Aparātu sauc par SXT LTE LHG.
Kā ta to var nezināt? Visās malās taču reklamē ka Latvijā ražots.
Režīms drudžaini meklē kā vēl varētu apzagt iedzīvotājus. Viss šis atgādina ko esmu no vecākiem dzirdējis par Padomijas pēdējiem gadiem pirms sabrukuma, arī līdzīgā veidā esot cīnījušies, tikai toreiz saucās cīņa pret “bezstrādes ienākumiem”, šodien notiek cīņa pret ēnu ekonomiku. Starp citu pavisam nesen, kovid laikā kad oficiālā ekonomika apstājās un viss izskatījās bezcerīgi, tad ziņās bija pozitīvais raksts, ka atšķirībā no citām valstīm, mums vēl ir 25% ļoti izturīga ēnu ekonomika, tātad krīzes laikos ēnu ekonomika ir glābiņš. Starp citu pateicoties ēnu ekonomikai 2009. gada krīzes laikā es un daudzi mani vienaudži neaizbrauca uz ārzemēm. Jo visgrūtākajā laikā, gadu,… lasīt vēl »