Jānis Dombrava

14. Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks

Dzimšanas gads: 1988.

Izglītība:

• Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, bakalaura grāds vēsturē (2010)

Profesija: vēsturnieks, politiķis

Zinātniskās publikācijas: NAV

Grāmatas: NAV

Publikācijas presē:

• Viedoklis: Nē – bēgļu kvotām /Rīgas Apriņķa Avīze, 2015/
• Līdz ar latvisku pilsētu uzplaukumu uzplauks visa Latvija /Saulkrastu Domes Ziņas, 2014/
• Latviešu būs vairāk! /Liesma, 2013/
• Nevis Rīga interesē, bet valsts /Latvijas Avīze, 2012/
• Vēstures jautājumos vajadzētu paklusēt /Bauskas Dzīve, 2012/
• Vēstures jautājumos vajadzētu paklusēt /Bauskas Dzīve, 2012/
• Mūsu atmiņu un vērtību jautājums /Latvijas Avīze, 2012/
• Paaudžu un domāšanas maiņa /Latvijas Avīze, 2011/
• Atvainojos Kārlim Šadurskim! /Latvijas Avīze, 2011/
• Pateicība Latvijas skolām /Latvijas Avīze, 2009/

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

• 14. Saeimas deputāts
  • Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs
  • Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts
  • Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas deputāts
• 13. Saeimas deputāts
• 12. Saeimas deputāts
• 11.Saeimas deputāts

Dalība partijās:

• Nacionālā apvienība “Visu Latvijai — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – valdes loceklis un partijas priekšsēdētāja vietnieks;
• Visu Latvijai!

Dalība kapitālsabiedrībās:

• SIA “JD Market” – 99 daļas (99%), patiesais labuma guvējs

Pieredze menedžmentā:  NAV

Parādsaistības:

• 13 968.08 EUR
• 17 214.74 EUR

Papildu informācija:

• 2022.gada 21.decembrī ievēlēts par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju, 2023.gada septembrī, mainoties koalīcijai, kur NA nokļūst opozīcijā, Dombrava kļūst par Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedru;
• 2022.gadā kandidē 14. Saeimas vēlēšanās NA sarakstā un iekļūst parlamentā;
• 2022.gada augustā kāds lasītājs pauž raizes par J.Dombravas patieso nostāju: Par Jāņa Dombravas smalko līniju starp nodevību un sakritību – Puaro.lv;
• 2021.gada septembrī J.Dombrava uz mirkli tika ekonomikas ministra J.Vitenberga padomnieka krēslā: Vēstures un filozofijas fakultāti beigušais deputāts Dombrava uz mirkli pabijis ekonomikas ministra digitalizācijas padomnieka amatā – Puaro.lv ;
• 2021. gada septembrī J. Dombrava iestājies pret 40 miljonu eiro kompensāciju ebreju kopienai, argumentējot, ka patiesie labuma guvēji ir nevis holokaustā cietušie, bet gan atsevišķa biedrība, kurai ir saikne ar naudas atmazgātājiem un sankciju sarakstā iekļautiem Krievijas oligarhiem;
• 2021. gadā augustā, saistībā ar Baltkrievijas robežas krīzi, J. Dombrava vairākkārt izteicies par ātru rīcību Baltkrievijas – Latvijas robežas stiprināšanai, tostarp atbalstījis ideju par pilnvaru izmantot ieročus. Vēlāk, atklājoties lielajām naudas summām, ko šie cilvēki maksā par nokļūšanu uz ES robežas (līdz pat 10 000 EUR), izteicies, ka šī krīze ir daļa no hibrīdkara un, ka robežai būtu jābūt pilnīgi slēgtai nelegālajai imigrācijai;
• 2020. gada decembrī J. Dombrava publicē rakstu, kurā pauž viedokli, ka nevajadzētu nosodīt cilvēkus, kuri izsakās negatīvi pret vakcināciju vai pandēmiju, pamatojot ar to, ka “tie visi ir mūsu līdzcilvēki. Tā ir mūsu sabiedrība. Tajā valda dažādi uzskati un pirms nosodīt, tos vajag mēģināt izprast. Godīgai, atklātai un cieņpilnai komunikācijai ir jānotiek ar visiem cilvēkiem, nevis tikai dažiem”;
• 2020. gada 9. maijā, koronavīrusa pandēmijas sākumā, kad bija noteikti stingri pulcēšanās ierobežojumi, Dombrava izteicās, ka atbildīgajām amatpersonām vajadzētu uzņemties atbildību par nespēju ierobežot cilvēku plūsmu uz “Uzvaras pieminekli”;
• J. Dombrava ir aktīvi darbojies, lai tiktu ierobežota imigrācija, gan iestājoties pret “bēgļu kvotām”, gan panākot, ka tiek samazināts sociālais atbalsts bēgļiem, gan aicinot Saeimu neatbalstīt ANO Globālās migrācijas kompaktu.
• Kā deputāts J. Dombrava vairākkārt atbalstījis pretrunīgi vērtētā pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem demontāžu, un 2019. gadā, kad savākti nepieciešamie 10 000 paraksti par tā demontāžas priekšlikumu, darbojies tam izveidotajā darba grupā. Saistībā ar līdzīga rakstura pieminekli Limbažos, atbalstījis Daugavas Vanagu Limbažu nodaļu, panākot PSRS pieminekļa demontāžu. Kad Krievijas Ārlietu ministrijai saistībā ar šo notikumu iesniedza protesta notu, J. Dombrava izteicās, ka “Ar iestāšanos par konkrēto, demontēto piemiņas akmeni Krievija sevi pazemo, jo cenšas vienlaikus attaisnot slepkavas un iestājas par PSRS okupācijas režīma leģitimizēšanu;
• 2019.gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts.
• 2018.gada jūnijā savas politiskās darbības dēļ tika iekļauts Krievijas “melnajā sarakstā”: Krievijas “melnajā sarakstā” iekļauts Rasnačs, Abu Meri, Kaimiņš, Dombrava un citi – Puaro.lv;
• Kopš 2017. gadā J. Dombrava vairākas reizes virzījis iniciatīvas, lai PSRS laika simbolika uz margām pie Akmens tilta tiktu noņemta;
• 2007. gada 8. februārī bija viens no “Visu Latvijai!” rīkotās protesta akcijas dalībniekiem, kuri pie Saeimas izģērbās puskaili -18 grādu salā, lai protestētu pret Abrenes atdošanu Krievijai. ŠEIT vairāk