Trešdien, 28. oktobrī, sākās oficiālās jaunās valdības veidošanas sarunas: Ministru prezidents un nākamās valdības premjera amata kandidāts Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) atsevišķi tikās ar Nacionālo apvienību (NA) un “Jauno Vienotību” (JV). Puses saskata kopīgus reformu virzienus, taču vienošanās par nākamās koalīcijas sastāvu vēl nav panākta, vēsta LSM.
Kulbergs rosina taupīšanu sākt ar politiķiem
Sarunās Kulbergs izvirzījis četrus galvenos darbības virzienus – valsts drošību, ekonomikas izaugsmi, izdevumu samazināšanu un efektīvāku valsts pārvaldi. No sadarbības partneriem viņš sagaida gatavību vienoties par konkrētiem uzdevumiem, to izpildes termiņiem un atbildību par sarežģītiem lēmumiem. Viņa piedāvātais budžeta disciplīnas princips paredz jaunus izdevumus apstiprināt tikai ar skaidru finansējuma avotu un pamatotu sasniedzamo rezultātu.
Nākamajam gadam Kulbergs izvirzījis mērķi samazināt valsts izdevumus par līdz pat 500 miljoniem eiro un vienlaikus rast iespējas vēl 500 miljonus nopelnīt.
Taupību viņš piedāvā sākt ar politiskās varas tēriņiem: no 2027. gada uz pusi samazināt valsts finansējumu partijām, atteikties no ministru un deputātu reprezentācijas izdevumiem, mazināt deputātu mājokļa un degvielas kompensācijas, kā arī iesaldēt deputātu un ministru atalgojumu. Kulbergs atzīst, ka ar šiem pasākumiem vien pusmiljarda eiro ietaupījumu sasniegt nevarēs.
Līdztekus izdevumu pārskatīšanai viņš rosina veicināt investīcijas un palielināt atdevi no valsts kapitāla. Viens no piedāvājumiem ir Attīstības fonda izveide, tā pārvaldībā apvienojot valsts kapitālsabiedrības.
NA uzsver ģimeņu aizsardzību, JV – lielākus ieņēmumus
Nacionālā apvienība par savām prioritātēm sarunās izvirzījusi drošību, demogrāfiju un Latvijas nacionālās identitātes saglabāšanu. Apvienības vadītāja Ilze Indriksone jau pirms tikšanās pauda atbalstu valsts pārvaldes darba uzlabošanai, vienlaikus iebilstot pret iedzīvotājiem nelabvēlīgiem taupības pasākumiem. JV un NA iezīmē savas prioritātes
Pēc sarunām Indriksone īpaši uzsvēra, ka tēriņu samazināšana nedrīkst skart ģimenes ar bērniem.
Savukārt sarunās ar JV, pēc Kulberga teiktā, panākta konceptuāla vienprātība par ministriju skaita un funkciju pārskatīšanu, iestāžu apvienošanu un atsevišķu valsts pārvaldes procesu centralizāciju. Apspriesta arī Eiropas Savienības fondu administrēšanas sakārtošana un efektīvāka valsts nekustamo īpašumu pārvaldība. JV pārstāvis Ainars Latkovskis akcentējis ekonomikas attīstību un jaunu valsts ieņēmumu avotu meklēšanu.
Vienlaikus JV vēlētos, lai ārlietu ministre Baiba Braže un aizsardzības ministrs Raivis Melnis saglabātu amatus arī nākamajā valdībā. Latkovskis gan uzsvēris, ka politiskais spēks ultimātus par ministru amatiem neizvirza.
Ministriem piedāvā noteikt konkrētus uzdevumus
Kulbergs iecerējis mainīt arī valdības darba plānošanu. Viņa piedāvājumā ir īsa valdības deklarācija, atsevišķi Saeimai veicami pārmaiņu uzdevumi un ministru misijas vēstules. Tajās katram ministram būtu noteiktas galvenās prioritātes un sagaidāmie rezultāti. Šādu pieeju Kulbergs aizguvis no Eiropas Komisijas prakses.
Atsevišķais Saeimas uzdevumu dokuments paredzēts, lai nošķirtu ministriju darbu no pārmaiņām, kurām nepieciešami parlamenta lēmumi. Pirms oficiālajām sarunām ar citām partijām Kulbergs savu piedāvājumu pārrunāja ar “Apvienotā saraksta” jaunievēlētajiem deputātiem un paziņoja par viņu atbalstu iecerēm.
Sarunas turpināsies ar citiem politiskajiem spēkiem
Piektdien, 30. oktobrī, paredzēta Kulberga tikšanās ar “Progresīvajiem”, bet pirmdien, 2. novembrī, – ar partiju “Latvija pirmajā vietā”.
Nākamā sarunu kārta plānota pēc 4. novembra. “Apvienotajam sarakstam” jaunajā Saeimā ir 41 mandāts, NA – desmit, bet JV -septiņi. AS un NA kopā būtu 51 deputāta balss, savukārt visu trīs spēku koalīcijai – 58. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paudis cerību, ka jauno valdību izdosies izveidot līdz valsts svētkiem novembrī.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Izcilu pozīciju izspēle ir jāprot, to jēga vērtēt pēc rezultātiem. Doma ar gaidu vēstulēm – laba. Ar ikmēneša atskaitēm arī. Šādi vai līdzīgi bija Šķēles laikā. Izsķiroša – premjera biroja kapacitāte un gatavība mainīt ministrus (muļķīgas/nesasniedzamas gaidas, nav rezultātu). Īpašas bažas – biroja komunikācijas kļūdas, diskutabla spēja vērtēt gaidu vēstules, Meņģelsones un Skrides personības, kā arī pārmērīgā premjera slodze, kas nav izturama ilglaicīgi un, protams, AS raibā frakcija. Tam visam pa virsu, politiķu lumpenizētā ierēdniecība, tur vienīgā labā ziņa ir jaunieceltais kancelejas vadītājs. Īpašs bonuss ir Kučinskis, kas, cerams, neļaus “ieskrieties muļķibās”
Biroja vadītājs ir Šķēles cilvēks. Kādu rīcībspēju var gaidīt no Kulberga?
Tiesa, bet paskatamies spogulī objektīvi. LV vispār var būt politika, valdība un ierēdniecība, kas vismaz daļēji neapkalpo kāda oligarha (vai to grurpas) intereses? Nu kurienes un kādā veidā? Kā lai tādi cilvēki pat ne vienkārši nonāktu politikā, bet vēl arī uzvarētu vēlēšanās tā, ka dabūt 50 + 1 balsi. Diemžēl es neredzu, kā tas būtu šobrīd iespējams (moments varbūt bija pašā sākumā, bet tas sen ir pazaudēts). Cerēt uz Singapūras brīnumu laikam nebūtu prātīgi. Pieņemot šo realitāti, unjā, tas ir nožēlojami, bet atliek cerēt, pie teikšanas tis tā grupa, kas domājot pat sevi, neaizmirst tomēr arī par kopējām valsts interesēm… lasīt vēl »