“Trojas zirgi” pie NATO bāzēm: Krievijas pilsoņu vasarnīcas raisa bažas par diversiju risku

Krievijas pilsoņiem un ar Kremli saistītām personām piederošas brīvdienu mājas NATO militāro objektu tuvumā rada bažas par to iespējamu izmantošanu izlūkošanai un diversijām. Britu laikraksts “The Telegraph” 20. oktobra publikācijā aplūko īpašumus Zviedrijā, Lietuvā un Norvēģijā, kas varētu kalpot arī dronu uzbrukumu sagatavošanai.

Zviedrija vēlas pārņemt īpašumu pie jūras spēku bāzes

Viens no spilgtākajiem gadījumiem ir īpašums pie Musko jūras spēku bāzes Stokholmas arhipelāgā. Zviedrijas bruņotie spēki jau 25. augustā paziņoja, ka militāro nekustamo īpašumu pārvalde “Fortifikationsverket” vērsusies valdībā ar pieprasījumu to piespiedu kārtā atsavināt.

Militārpersonas norāda, ka zemesgabals atrodas pie ieejas bāzē no jūras un ir būtisks tās aizsardzībai pret droniem. Tā esot vienīgā nepieciešamā vieta šajā teritorijā, kuru bruņotie spēki nevar izmantot, lai izveidotu efektīvu bāzes aizsardzību. Krievijas attīstītā dronu karadarbība ir mainījusi apdraudējumu, liekot stiprināt aizsardzību gan pret gaisa, gan jūras bezpilota aparātiem.

Pēc Zviedrijas televīzijas TV4 ziņām, īpašums pieder Tatjanai Sazonovai, kurai ir gan Krievijas, gan Zviedrijas pilsonība. Viņa to iegādājusies 2017. gadā par 18,6 miljoniem Zviedrijas kronu. Zviedrijas iestādes pirkuma finansēšanu saista ar uzņēmēju Staņislavu Aleščenko, kurš darbojies Krievijas valsts enerģētikas sektorā.

Sazonova ar advokāta starpniecību noliedz saikni ar Krievijas drošības dienestiem, armiju vai valsti. Viņa arī apstrīd apgalvojumu, ka īpašumu patiesībā nopircis Aleščenko, un norāda, ka pati ir tā pircēja un reģistrētā īpašniece. Sazonova apgalvo, ka pirms pirkuma par tuvumā esošo militāro bāzi neesot zinājusi.

Zviedrijas iestāžu iecerētā atsavināšana paredz īpašuma pārņemšanu pret atlīdzību. Atļauju vērtē valdība, savukārt kompensācijas jautājumu pēc tam izskata tiesa. Bruņotie spēki pašreizējo īpašuma piederību vērtē kā drošības apdraudējumu.

Lietuva virza papildu ierobežojumus

“The Telegraph” min Krievijas pilsoņiem piederošus īpašumus pie Šauļu Zokņu aviobāzes, Pajuostes lidlauka pie Panevēžas, militārā poligona Ruklā, kā arī Viļņas un Palangas lidostām.

Lietuvas Seims 13. oktobrī sāka izskatīt grozījumus, kas liegtu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegādāties nekustamos īpašumus valsts drošībai nozīmīgu objektu tuvumā. Ierobežojumu paredzēts attiecināt arī uz personām ar pagaidu vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujām. Likumprojekta tālāku virzību atbalstīja 93 deputāti, četri atturējās; turpmāka izskatīšana parlamenta sēdē plānota 19. novembrī. Grozījumi vēl jāizskata parlamentā.

Lietuvas Ārlietu ministrija skaidro, ka šādu īpašumu izmantošana var atvieglot militāro mācību novērošanu, karaspēka pārvietošanās izsekošanu, informācijas vākšanu un provokāciju organizēšanu. Ierobežojumu mērķis ir mazināt iespējas izmantot privātīpašumus hibrīdoperāciju atbalstam.

Bijušais Lietuvas vēstnieks Lielbritānijā Eitvīds Bajarūns laikrakstam uzsver, ka īpašumi un starpnieki var kļūt par sava veida “Trojas zirgiem”. Bažas saistītas gan ar izlūkošanu un novērošanu, gan iespējamu diversiju sagatavošanu.

Norvēģijā šādās mājiņās izmitināja arī karavīrus

Norvēģijā uzmanības centrā nonākušas atpūtas mājiņas kūrortā “Målselv Fjellandsby”, no kura paveras skats uz Bardufosas militāro aviobāzi. Norvēģijas TV2 jau 2024. gadā ziņoja, ka vairākas mājiņas pieder Krievijas uzņēmējiem ar ciešām saitēm ar šīs valsts militārajām aprindām un varas eliti.

Toreiz atklājās arī satraucošs fakts: Norvēģijas un Zviedrijas bruņotie spēki šīs mājiņas bija īrējuši karavīru izmitināšanai. Tas notika 2024. gada martā NATO mācību “Nordic Response” laikā, kurās piedalījās aptuveni 20 000 karavīru no 13 valstīm. Norvēģijas Policijas drošības dienests apliecināja, ka ar minētajām mājiņām saistītos apstākļus jau kādu laiku pārbauda.

Latvijā pirkumu aizliegums jau ir spēkā

Latvijā kopš 2025. gada 3. jūlija darbojas Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums. Tas ar noteiktiem izņēmumiem liedz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī ar šīm valstīm saistītām juridiskajām personām iegūt nekustamos īpašumus Latvijā. Saeima, pamatojot regulējumu, norādījusi, ka nekustamo īpašumu pastarpināta iegūšana ārvalstīs ir viens no Krievijas nemilitārās ietekmes un hibrīdkara instrumentiem.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!