Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) publicējis plašu paskaidrojumu, reaģējot uz Selmas Levrences (“Progresīvie”) izteikumiem par traumatisku pieredzi saskarsmē ar viņu. Judins apgalvo, ka aizrādījis kolēģei par nepieciešamību piedalīties komisijas balsojumā, bet vēlāk mēģinājis viņu nomierināt. Levrences publiskoto notikumu atstāstu viņš uzskata par nepilnīgu un maldinošu. Levrence savukārt pārmet Judinam izvairīšanos no konkrētās epizodes un uzsver, ka prasīgums neattaisno fizisko robežu pārkāpšanu.
“Selmas Levrences 15. oktobrī publiskotais atstāsts par 2025. gada 16. decembra notikumiem ir nepilnīgs un rada maldinošu priekšstatu par to, kas faktiski notika. Tādēļ uzskatu par nepieciešamu izklāstīt notikumu secību pilnībā, sākot ar Juridiskās komisijas sēdē notikušo un turpinot ar sarunu pēc tās, par kuru tagad publiski rakstīts,” vietnē “Facebook” raksta Judins.
Levrence stāstīja par traumatisku situāciju
Par savu pieredzi Levrence publiski pastāstīja 15. oktobrī. Bijusī 14. Saeimas deputāte, kura no “Progresīvo” saraksta ievēlēta arī 15. Saeimā, LTV stāstīja, ka pēc viņas priekšlaikus aiziešanas no komisijas sēdes Judins vēlāk nācis atvainoties. Tomēr, pēc viņas teiktā, atvainošanos viņš pārvērtis it kā jokā, piesaucot Stambulas konvenciju un sliktos vīriešus.
“Viņš paņēma manu roku un sāka sev sist. Tas izklausās absurdi, bet tā bija traumatiska situācija,” LTV sacīja Levrence.
Judins atsaucas uz deputātu pienākumiem
Savā skaidrojumā Judins vispirms izklāsta, kādēļ 2025. gada 16. decembra komisijas sēdē vēlējies panākt Levrences palikšanu uz balsojumu.
“2025. gada 16. decembra Juridiskās komisijas sēdē bija paredzēts būtisks balsojums. Viens no komisijas deputātiem sēdē nepiedalījās, tādēļ katra klātesošā deputāta balss bija svarīga. Īsi pirms balsojuma redzēju, ka S. Levrence gatavojas doties prom no sēdes, un pieklusināti palūdzu viņu sēdi nepamest (ko var dzirdēt sēdes ierakstā). Viņa turpināja iet prom, tādēļ norādīju, ka komisijas sēde vēl notiek un to nevar vienkārši atstāt. Viņai tika nosūtīta īsziņa ar lūgumu atgriezties uz balsojumu. Viņa atgriezās un balsojumā piedalījās.”
Judins savu rīcību pamato ar Saeimas kārtības ruļļa 161. pantu, kas paredz, ka komisijas locekļi nedrīkst atstāt sēdi bez tās vadītāja piekrišanas.
“Mana norāde uz nepieciešamību deputātiem piedalīties komisijas sēdē un balsojumos ir saistīta ar komisijas darba organizāciju un deputāta pienākumu izpildi.”
Viņš aicina noklausīties komisijas sēdes audioierakstu, norādot konkrētu laika nogriezni – no 01:28:44.
Pēc sēdes esot mēģinājis kolēģi nomierināt
Judins raksta, ka pēc sēdes uzzinājis par Levrences reakciju uz aizrādījumu un nosūtījis viņai vēl vienu īsziņu.
“Pēc sēdes saņēmu informāciju, ka S. Levrence manu aizrādījumu uztvērusi personīgi. Lai gan mans lūgums attiecās tikai uz deputāta pienākumu ievērošanu un komisijas darba nodrošināšanu, mums tobrīd bija arī labas un draudzīgas koleģiālas attiecības. Tādēļ nosūtīju viņai īsziņu, lai pateiktos par atgriešanos uz balsojumu un skaidri parādītu, ka no manas puses nekāds personisks konflikts nav bijis.”
Par vēlāk tajā pašā dienā notikušo tikšanos viņš sniedz šādu skaidrojumu:
“Tajā pašā dienā, izejot no Jaunās VIENOTĪBAS frakcijas telpām, S. Levrenci satiku vēlreiz. Viņa bija izteikti satraukta, kas bija negaidīti, jo komisijas sēdē izteiktais pēc būtības bija atgādinājums par deputāta pienākumu ievērošanu. Man šķita pašsaprotami, ka, redzot kolēģi, ar kuru līdz šim bija gan draudzīgas attiecības, gan saskarsme, vajag noskaidrot viņas uztraukuma iemeslu. Uzzinot, ka viņas satraukums saistīts ar manu norādi komisijas laikā, mēģināju viņu nomierināt.”
Vienlaikus šajā paskaidrojumā Judins tieši nekomentē Levrences apgalvojumu, ka viņš paņēmis viņas roku un ar to sitis sev. Viņš apraksta savu nolūku kolēģi nomierināt, bet šo konkrēto epizodi neizskaidro.
Piemin arī aizrādījumu par neieslēgtu kameru
Paskaidrojumā Judins atsaucas arī uz citu Juridiskās komisijas sēdi – 2025. gada 25. novembrī.
“Vēlos uzsvērt, ka šī nebija pirmā reize, kad S. Levrence personiski uztvēra norādi par komisijas darba kārtības ievērošanu. 2025. gada 25. novembrī, piedaloties Juridiskās komisijas sēdē attālināti, viņa nebija ieslēgusi videokameru. Atbilstoši komisijā noteiktajai kārtībai norādīju, ka deputātam, kurš vēlas runāt vai balsot attālināti, videokamerai jābūt ieslēgtai. S. Levrence atvainojās, ka par šo kārtību nebija zinājusi, ieslēdza kameru un turpinājām komisijas darbu. Vēlāk saņēmu informāciju, ka arī šo norādi viņa bija uztvērusi ļoti personiski.”
Arī par šo sēdi Judins norāda uz publiski pieejamu ierakstu, aicinot to klausīties no 00:58:04.
Judinu pārsteidz Levrences tagadējais vērtējums
Deputāts apgalvo, ka pēc 2025. gada 16. decembra viņu savstarpējā saziņa turpinājusies bez konfliktiem.
“Arī pēc 2025. gada 16. decembra mūsu komunikācija nepārtrūka un nekļuva konfliktējoša. Līdz pat S. Levrences deputātes pilnvaru beigām 2026. gada maijā turpinājām normāli komunicēt gan caur īsziņām, gan komisijas sēdēs, gan ārpus tām. Tādēļ tagad publiski paustais vērtējums par 2025. gada 16. decembrī notikušo mani pārsteidz.”
Sava situācijas skaidrojuma noslēgumā Judins aicina iepazīties ar sēžu ierakstiem un atkārtoti uzsver komisijas priekšsēdētāja pienākumu nodrošināt kārtību.
“Es saprotu to, ka cilvēki vienu un to pašu situāciju var uztvert atšķirīgi. Taču tas nevar aizstāt faktus vai mainīt notikumu saturu. Komisijas priekšsēdētāja pienākums ir vadīt sēdi un nepieciešamības gadījumā atgādināt komisijas locekļiem par kārtības ievērošanu. Tieši tas arī 2025. gada 16. decembrī notika. Tāpēc aicinu ikvienu, kurš vēlas spriest par šo situāciju, iepazīties ar pilnu kontekstu un publiski pieejamajiem sēžu ierakstiem.”
Pārmetumi “bosingā un mobingā” sākās ar darbinieces iesniegumu
Pārmetumi Judinam publiski izskanēja 15. oktobrī, kad deputāte Linda Liepiņa (“Latvija pirmajā vietā”) paziņoja par Juridiskās komisijas darbinieces vīra iesniegumu. Tajā un pašas darbinieces iesniegumā aprakstīts 13. oktobra incidents. Darbiniece apgalvo, ka Judins turējis kabineta durvis, neļaujot viņai iziet, un norāda uz ilgstošu emocionālu vardarbību. Pēc sarunas sievietei kļuvis slikti, un kolēģes izsaukušas neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Liepiņa sacīja, ka arī pati komisijas darbā novērojusi Judina neiecietīgu izturēšanos ar mobinga un bosinga pazīmēm. Saeimā izveidota īpaša komisija pārmetumu izvērtēšanai.
Judins pārmetumus noraidīja, skaidrojot, ka jau 13. oktobrī vērsies Saeimas administrācijā par darba organizāciju komisijā. Viņš paudis atbalstu objektīvai apstākļu izvērtēšanai.
“Kategoriski noraidu publiski izskanējušos apgalvojumus par mobingu, bosingu vai jebkāda veida vardarbīgu izturēšanos no manas puses pret Saeimas darbinieci,” iepriekš paziņoja Judins.
Levrence pārmet izvairīšanos no konkrētās epizodes
Reaģējot uz Judina paskaidrojumu, Levrence norāda, ka runājusi par fizisko robežu pārkāpšanu, nevis prasīgumu komisijas darbā. Viņas ieskatā, Judins izvairījies atbildēt par tieši šo epizodi.
“Izlasot A. Judina skaidrojumu par situāciju, kuru ceturtdien aprakstīju intervijā LTV, ir ārkārtīgi zīmīgi, ka tajā aprakstīts gandrīz viss, izņemot konkrēto epizodi, par kuru es LTV sižetā runāju. Manuprāt, tā ir apzināta stratēģija un mēģinājums pagriezt šo stāstu par kaut ko citu.”
“A. Judina komentārs liecina par nevēlēšanos paskatīties uz savu uzvedību objektīvi un uzņemties par to atbildību, tā vietā cenšoties iztēlot citus par emocionāliem un pārāk satrauktiem.”
“Tomēr visiem ir skaidrs, ka prasīgums vai jebkādi citi apstākļi nav attaisnojums fizisku robežu pārkāpšanai. Un tieši par to ir stāsts.”
Levrence arī skaidro, kādēļ par savu pieredzi nolēmusi runāt pēc ziņām par Saeimas darbinieces iesniegumu.
“Kad no medijiem uzzināju par Saeimas darbinieci, kura par deputāta Andreja Judina uzvedību ir vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā, Saeimas administrācijā un Valsts darba inspekcijā, neuzskatīju par iespējamu klusēt par savu pieredzi ar konkrēto deputātu, jo Saeimas darbinieks atrodas daudz neaizsargātākā pozīcijā nekā cits deputāts.”
“Intervijā Latvijas Televīzijai godprātīgi un faktiem atbilstoši dalījos ar savu pieredzi, bet uzsveru, ka man nebija nodoma šo gadījumu tālāk cilāt vai aicināt uz kādām politiskām rīcībām. Tomēr Saeimas darbinieces iesniegums tam piešķīra jaunu kontekstu, jo saskatīju līdzības ar savu gadījumu, attiecīgi izjutu pienākumu dalīties ar savu pieredzi.”
Politiķe uzskata, ka notikušais liecina arī par plašāku problēmu komisijas darba vidē un attieksmē pret sievietēm.
“Manuprāt, abas šīs situācijas, un A.Judina atteikšanās tās komentēt pēc būtības, liecina tieši par to, ko norādīju arī LTV – par vidi, kurā tieši sievietes (gan komisiju darbinieces, gan ierēdnes, gan deputātes) piedzīvo noniecinošus komentārus un izsmiešanu. Iebildumus pavada asi noraidījumi un tie tiek pasniegti kā emocionāla reakcija, neprofesionalitāte vai nespēja pieņemt kritiku.”
“Lai gan prasīgums tiešām tiek attiecināts pret visiem, neatkarīgi no dzimuma, to nevar teikt par veidu, kā tas tiek izpausts. Pārfrāzējot kāda visnotaļ konservatīva politikas komentētāja rakstīto: man ir grūti iedomāties situāciju, kurā tiktu pārkāptas arī kolēģa vīrieša fiziskas robežas, lai viņu “nomierinātu”.”
Vēl par šo tēmu:
Vēl viena sieviete stāsta par iespējamu Judina vardarbību – Puaro
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Saprotams neesmu bijis klāt konkrētajā situācijā, taču zinu neskaitāmus gadījumus, kad asāku vārdu pārmaiņu dāmītes mēdz formulēt gandrīz kā noziegumu. Te situācija līdzīga kā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā: ieganstu vienmēr var piemeklēt. Cik nu tur tā darba!?