Saeima ceturtdien, 15. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, būtiski pastiprinot sodus par nelikumīgas migrācijas organizēšanu un atbalstīšanu. Izmaiņas skars cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, nelikumīgas uzturēšanās nodrošināšanu un ļaunprātīgu palīdzību uzturēšanās tiesību iegūšanā. Smagākajos gadījumos maksimālais sods sasniegs 12 gadus cietumā.
Par nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai sodus dubulto
Par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai maksimālais brīvības atņemšanas termiņš palielināts no trim līdz sešiem gadiem. Smagākos šā nozieguma izdarīšanas gadījumos maksimālais sods pieaugs no sešiem līdz astoņiem gadiem un no astoņiem līdz desmit gadiem.
Savukārt līdz 12 gadiem cietumā varēs piespriest, ja noziegums izdarīts pastiprinātas robežapsardzības režīma laikā vai ārkārtējās situācijas laikā, kas izsludināta valsts robežas apdraudējuma dēļ. Līdzšinējais maksimālais sods šādos gadījumos ir desmit gadi.
Stingrāka atbildība paredzēta arī par apzinātu iespējas nodrošināšanu personai nelikumīgi uzturēties Latvijā un ļaunprātīgu palīdzību iegūt likumīgas uzturēšanās tiesības Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē. Par šiem nodarījumiem maksimālais cietumsods sasniegs sešus gadus, bet smagākos gadījumos — astoņus vai desmit gadus.
Astoņos mēnešos vairāk kriminālprocesu nekā iepriekšējos divos gados kopā
Jaunākie Iekšlietu ministrijas dati, kurus publicējusi Saeima, liecina par ievērojamu uzsākto kriminālprocesu skaita pieaugumu. Par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai 2026. gada pirmajos astoņos mēnešos sākti 124 kriminālprocesi. Salīdzinājumam – visā 2025. gadā tādi bija 52, bet 2024. gadā – 39.
Pieaudzis arī kriminālprocesu skaits par nelikumīgas uzturēšanās organizēšanu: 2024. gadā sākti 54 procesi, savukārt 2025. gadā – 84.
Bargākus sodus pamato ar nacionālās drošības apdraudējumu
Likumprojekta autori norāda, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nelikumīgas migrācijas organizēšana rada būtisku nacionālās drošības risku. Šādas darbības apdraud valsts robežas neaizskaramību un valsts spēju tiesiski kontrolēt personu uzturēšanos tās teritorijā.
Ar bargākām sankcijām iecerēts atturēt potenciālos noziegumu izdarītājus un pastiprināt atbildību par darbībām, kas palīdz uzturēt nelikumīgas migrācijas plūsmu. Grozījumi skar Krimināllikuma 285., 285.¹ un 285.² pantu.
Nelegālo migrantu izpalīdzes Raubiško tiesvedība turpinās
Viena no publiski apspriestākajām tiesvedībām saistībā ar nelikumīgas robežšķērsošanas atbalstīšanu ir biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” darbinieces Ievas Raubiško krimināllieta. Latgales rajona tiesa Rēzeknē 2025. gada 20. augustā viņai piesprieda 200 stundu sabiedrisko darbu. Prokuratūra bija prasījusi pusotra gada cietumsodu. Kā jau vēstījām, spriedums ir pārsūdzēts un nav stājies spēkā.
Lieta saistīta ar 2023. gada janvāra notikumiem Latvijas-Baltkrievijas pierobežā. Prokuratūras ieskatā, Raubiško organizējusi Sīrijas pilsoņu grupas nelikumīgu robežšķērsošanu un sniegusi nepatiesu informāciju, lai panāktu Eiropas Cilvēktiesību tiesas labvēlīgu lēmumu. Raubiško savu vainu noliedz, skaidrojot, ka sniegusi humāno palīdzību cilvēkiem pēc tam, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa bija noteikusi pagaidu aizsardzības pasākumus.
Pirmās instances tiesa atzina, ka Raubiško atbalstījusi Sīrijas pilsoņu grupas tīšu nelikumīgu valsts ārējās robežas šķērsošanu. Nosakot sodu, tiesa ņēma vērā, ka viņas motīvs bijis palīdzēt grūtībās nonākušiem cilvēkiem, nevis gūt mantisku labumu. Vienlaikus tiesa secināja, ka šāda motivācija konkrētajos apstākļos kriminālatbildību neizslēdz.
Spriedumu pārsūdzējusi gan Raubiško un viņas aizstāvji, gan prokuratūra. Lietas izskatīšanu Latgales apgabaltiesā paredzēts sākt 2026. gada 25. novembrī.
Jaunpieņemtie sodu pastiprinošie grozījumi uz 2023. gada notikumiem nav attiecināmi ar atpakaļejošu spēku: Krimināllikuma 5. pants nepieļauj vēlāk pieņemta bargāka regulējuma piemērošanu agrāk izdarītam nodarījumam. Tomēr Raubiško rīcība pēc šodienas mērauklas, Puaro.lv prāt, ir nacionālās drošības apdraudējums.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tak izraidiet to neradījumu uz Sīriju vai Afganistānu. Kā humāno palīdzību. Viņiem patiks, varbūt šai arī…. Vilks paēdis, KAZA dzīva. ;-)