Vardarbība mīl klusumu. Progresīvo gadījums

JURĢIS LIEPNIEKS

Vēlēšanu burzmā teju jau piemirsies skandāls, kurš savas parādīšanās dēļ tik īstu brīdi pirms vēlēšanu dienas tā arī nepaguva īsti uzplaukt. Es runāju par Rīgas domes partijas Progresīvie deputāta, Rīgas domes jaunatnes lietu komisijas vadītāja Mārtiņa Eņģeļa seksuāla rakstura attiecībām ar nepilngadīgu bāreni, ar kuru politiķis iepazinies profesionālā kontekstā. 

Vispirms par to, kāda tad ir mums šobrīd zināmā notikumu būtība un hronoloģija. 

Dažas dienas pirms vēlēšanām laikrakstā Diena parādījās informācija, ka kāda nepilngadīga meitene, bārene vērsusies pēc palīdzības dažādās institūcijās saistībā ar to, ka Rīgas domes jaunatnes lietu komisijas vadītājs un deputāts no Progresīvajiem Mārtiņš Eņģelis ir uzstājis uz seksuāla rakstura attiecībām ar viņu. Meitene norādījusi uz divām epizodēm, vienā no kurām “starp mums bija intīms kontakts”, bet otrā ”Mārtiņš apsēdās man ļoti tuvu, pieskaroties man un uzstāja uz intīmu kontaktu ar mani. Starp mums bija seksuāls kontakts un mēs pārgulējām.” 

Šī ziņa atsauca atmiņā pirms tam sabiedrības ievērību neizpelnījušos ziņu 2026. gada 10. septembrī, ka kāds Rīgas domes deputāts, proti, šis pats Mārtiņš Eņģelis, ir vērsies pie Rīgas mēra, arī no Progresīvajiem, Viestura Kleinberga ar iesniegumu par Rīgas domes deputāta mandāta nolikšanu izdegšanas dēļ. Rīgas mērs, sēdē izsakoties par šo darba kārtības punktu, aicināja deputātus respektēt minēto lūgumu un paša Eņģeļa pausto motivāciju – izdegšanu. 

Taču Rīgas mērs un partijas Progresīvie valde tajā laikā jau ļoti labi zināja, ka izdegšana NAV patiesais iemesls Mārtiņa Eņģeļa pēkšņajai vēlmei nolikt deputāta mandātu, taču par šiem īstajiem iemesliem neminēja ne vārda. Gan partijas Progresīvie valde, gan Rīgas mērs skaidri zināja to, ka nepilngadīga, sociāli neaizsargāta meitene ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar to, ka Mārtiņš Eņģelis, kurš iepazinies ar meiteni profesionālās darbības kontekstā (kā to pareizi formulē cita Progresīvo valdes locekle), ir izveidojis ar nepilngadīgo seksuāla rakstura attiecības (atkal pašu Progresīvo valdes locekļu formulējums). Tātad vecāks vīrietis, varas pozīcijā, kurš domē nodarbojas specifiski ar jaunatnes politikas jautājumiem, ir izveidojis seksuāla rakstura attiecības ar nepilngadīgo, vēl piedevām īpaši sociāli neaizsargātas grupas pārstāvi, un ne Rīgas mēram, ne Progresīvo valdei nešķiet, ka būtu jādara kas vairāk, kā vien jāatļauj šim politiķim klusu, bez skandāla aiziet no darba. 

Detaļas neesot bijušas zināmas, bet, kā pamatoti norāda vēl viena Progresīvo valdes locekle – Paula Zvejniece, tām arī nav svarīgas nozīmes, jo jau ar šo pilnīgi pietiek, lai uzskatītu Mārtiņa Eņģeļa atrašanos partijā par pilnīgi nepieņemamu. Viņa arī raksturo šo situāciju kā dziļi pretīgu, šokējošu un drausmīgu. 

Kā tad Progresīvo partija tās līdzpriekšsēdētāji Šuvajevs un Lāce, kā arī Rīgas mērs Kleinbergs rīkojās, uzzinot par šo dziļi pretīgo, šokējošo, drausmīgo sava partijas biedra un deputāta rīcību?

Ir zināms, ka Mārtiņš Eņģelis uz valdes jautājumiem un draudiem tikt izslēgtam sākotnēji reaģējis, paziņojot, ka, ja Progresīvie kaut kā vērsīsies pret viņu vai izslēgs no partijas, viņš turpināšot strādāt domē kā neatkarīgais deputāts. Tāda rīcība samazinātu Progresīvo domes frakcijas lielumu, kā rezultātā Progresīvo frakcija vairs nebūtu lielākā Rīgas domes koalīcijas frakcija un tas arī būtiski vājinātu jau tā ne īpaši stiprās Progresīvo politiskās pozīcijas Rīgas domē. Progresīvo valdei un Rīgas mēram tas acīmredzot būs bijis ļoti nopietns iemesls, lai meklētu tādus situācijas risinājumus, kuru rezultātā Eņģelis aizietu bez skandāla un aptraipītas reputācijas un Progresīvo frakcijas skaitliskais izmērs nemainītos. 

Tāpat Progresīvo valdes locekļi neformāli atzīst, ka analizētas tika arī iespējamās publiskās sekas tam, ka Eņģelis tiktu publiski izslēgts. Tad nāktos skaidrot, kāds tam ir iemesls, un kā tas publiski izskatīsies, ka izrādīsies, ka viens no Progresīvo deputātiem -jaunatnes komisijas vadītājs – guļ ar nepilngadīgu bāreni, kura par to uzrakstījusi iesniegumus. Kādu iespaidu tas var potenciāli atstāt uz Saeimas vēlēšanām un Progresīvo tēlu, ņemot vērā, ka partija vienmēr ir uzsvērusi nepieciešamību sargāt sievietes no vardarbības, tajā skaitā seksuālas, bijusi galvenā Stambulas konvencijas aizstāve un tā, kas iestājas par jauniešu interesēm. Ņemot vērā visu minēto, PRO vadība nolemj darīt visu, lai publiski nekāda informācija par notikušo neparādītos un Mārtiņa Eņģeļa un partijas reputācija neciestu. 

Rezultātā neviens Progresīvo politiķis, neviens Progresīvo valdes loceklis, nedz arī Progresīvo Rīgas mērs ne tikai neiebilda Eņģeļa izdegšanas stāstam, zinot, ka tas nav īstais iemesls, bet piedevām vēl piespēlēja viņam, cik vien iespējams. 

Cits Progresīvo valdes loceklis, kurš stājās viņa vietā Rīgas domē, publiskajos komentāros vēlēja “veiksmes un veselības”. “Noteikti prasīšu padomu.” Kādu padomu viņš Eņģelim prasīs, varam tikai minēt. 

Tagad visi Progresīvo politiķi saskaņoti apgalvo, ka viņi esot pieseguši sava politiķa nepieņemamās seksuāla rakstura attiecības ar nepilngadīgo nevis tāpēc, lai glābtu savu un sava politiķa reputāciju, bet gan lai pasargātu upuri, proti, meiteni. Šāds arguments ir šokējošs, gan atklājot PRO valdes un partijas pilnīgo neizpratni par seksuālās varmācības novēršanas viselementārākajiem principiem, gan tajā, ka šādi par savu amorālo rīcību tie uzliek atbildību upurim. 

Neviens nekad nav pieprasījis, lai Progresīvie atklātu upura identitāti – partijas pienākums bija atklāt un nosodīt sava politiķa nepieņemamo rīcību un rīkoties tā, lai viņš nekad vairs nevarētu strādāt ar nepilngadīgajiem. Taču viņi tā nerīkojās. Viņi rūpējās vienīgi par to, lai viņu frakcijā Rīgas domē nesamazinātos biedru skaits, lai viņu reputācija netiktu apšaubīta pirms vēlēšanām un lai viņu politiķis savas seksuālās intereses turpmāk realizētu kaut kur citur. 

Partijas līdzpriekšsēdētāji Lāce un Šuvajevs un valdes locekļi ar šo savu rīcību un savu argumentāciju tiešā veidā apstiprina principu vardarbība mīl klusumu. Tā plaukst un zeļ vidē, kurā seksuāli nepieņemama uzvedība pret nepilngadīgajiem, sociāli neaizsargātajiem, pret sievietēm, vīriešiem paliek nesodīta, jo seksuālie varmākas, kas izmanto padotos, sociāli neaizsargātos, paliek nesodīti, jo tie, kas zināja, nerīkojās, piesedza, klusēja. Klusēja par notikušo organizācijā, klusēja par redzēto, dzirdēto, aizdomīgo, tikai lai izvairītos no skandāla, izvairītos no kauna. Cik klasiski un izplatīti ir stāsti par to, kā sieva, kas tiek sista, lūdz, lai kaimiņi neraksta policijai, jo baidās no sekām, un kaimiņi neraksta. Kad radi neziņo par vardarbību ģimenē, jo kauns, kad upuris pats slēpj vardarbību pret sevi, jo kauns vai bailes. Vardarbība mīl klusumu. 

Visi sieviešu aizstāvji un seksuālas vardarbības apkarošanas speciālisti uzsver, ka absolūti pats pirmais un galvenais princips ir neklusēt ne tikai uzzinot par iespējamu vardarbību vai seksuālu izmantošanu, bet pat rodoties aizdomām. Progresīvo valde un Rīgas mērs izvēlējās klusēt! Lai izvairītos no skandāla. Lai nebūtu pašiem neērti. Viņi izvēlējās pat vēl vairāk nekā vienkārši klusēt, viņi izvēlējās aktīvi iesaistīties rīcībā, kuras mērķis bija, lai nedz pašiem, nedz viņu politiķim nerastos nekādas reputācijas problēmas. Progresīvie nevarēja neapzināties, ka tā ir kategoriski nepieņemama rīcība, kas ļauj cilvēkam, kurš vienreiz pieķerts nepieņemamās darbībās, ļautu netraucēti turpināt tās nākotnē. Tieši tā klusēšana palīdz un vairo vardarbību un seksuālu izmantošanu. 

Nevienu Progresīvo valdē acīmredzami neinteresēja meitene, viņus interesēja, lai pirms vēlēšanām neizceltos skandāls, viņus interesēja pavisam citas lietas, lai viņu frakcija Rīgas domē nezaudētu vienu mandātu, tas noteica viņu faktisko rīcību.