PĒTERIS APINIS
Divdesmit astoņus gadus vecā Irkutskas pretmēra institūta laboratorijas darbiniece Darja Šipilova nomira 2. oktobra agrā rīta stundā Šeļehovas pilsētas (Шелехов) rajona slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā. Saskaņā ar internetā pieejamām ziņām viņa 25. septembrī, strādājot laboratorijā ar dzīvu bioloģisko materiālu, nejauši sadauzīja mēģeni, kurā atradās bīstamā baktērija Yersinia pestis. Divas dienas vēlāk Šipilovas veselības stāvoklis pēkšņi pasliktinājās. Viņa tika nogādāta Šeļehovas rajona slimnīcā, ievietota specializētā Covid nodaļā. Pacientei tika pieslēgts mākslīgā plaušu ventilācija, taču viņas dzīvību neizdevās glābt.
Šis notikums lika iestādēm ieviest karantīnas pasākumus, 197 cilvēki tika hospitalizēti stingrai medicīniskai novērošanai, un tur viņi pabūšot trīs nedēļas. Irkutskas alumīnija rūpnīcā Šeļehovā kā profilakses pasākums tika ieviesta obligāta masku valkāšana. Arī Irkutskas bērnudārzos esot izdalītas maskas. Patiesībā es domāju, ka maskas tiks ieviestas plašā Sibīrijas reģionā lai parādītu varasiestāžu darbību un rūpes par iedzīvotājiem. Tiesa, atšķirībā no SARS vīrusa, kam maskas bija laidara vārti, zināmu daļu gaisā esošu Yersinia pestis baktēriju respiratori varētu apturēt. Šķiet, ka FFP2 aiztur vismaz 94–95% sīko gaisā esošo baktēriju. Tiesa, medicīniskās maskas un drēbes maskas no vīrusa un baktērijas nepasargā nemaz.
Kā jau viss, kas notiek Krievijā, tiek daļēji noslepenots un daļēji pakļauts baumām. Tādas simtprocentīgas pārliecības par to, ka paciente mirusi no mēra, mums nav. Irkutskas reģiona gubernators Igors Kobzevs izvairās lietot vārdu “mēris”, bet stāsta par “īpaši bīstamu infekciju” un ziņo, ka „situācija ir stingrā kontrolē”. Nākamajā dienā Irkutskas iestādes aicināja iedzīvotājus nebraukt uz Šelehovu mēra dēļ, taču pēc dažām stundām šo ziņu dzēsa. Oficiālie Krievijas kanāli ziņo, ka jaunā sieviete Šipilova mirusi no “pneimonijas ar nezināmu etioloģiju”.
Vienīgā oficiālā amatpersona, kas ir atzinusi, ka sieviete ir mirusi no mēra, ir kaimiņapgabala – Burjatijas vadītājs Aleksejs Cidenovs, kurš teica, ka sievietes nāve ir saistīta ar mēra infekciju, taču vēlāk viņa paziņojums tika mainīts, izmantojot piesardzīgāku formulējumu.
Tas viss izraisījis zināmu paniku Irkutskas apgabalā, kaimiņapgabalos un pat Mongolijā. Nelīdz apgalvojums, ka oktobrī Irkutskas apgabalā jau snieg, temperatūra nokrīt zem nulles, bet grauzēji un blusas kļūst neaktīvi, guļ ziemas miegu un mēri izplatīt nevar. „Rospotrebnadzor“ apgalvo, ka institūtā nav reģistrēti nekādi incidenti, kas saistīti ar patogēniem mikroorganismiem, un ka „pēdējo 10 dienu laikā neviens darbinieks nav vērsies pēc medicīniskās palīdzības saistībā ar infekcijas slimībām. Krievijas Veselības ministrija nav izdevusi nekādu paziņojumu, nu vismaz man neiznāca tādu atrast.
Protams, šis ir gadījums, kas radīs zināmas tenkas un baumas. Pirmkārt jau tas, ka Mēra pētīšanas institūts atrodas tālu Sibīrijā, nevienam līdz šim nezināmajā Šelehovas pilsētā, globālajā tīmeklī radījis bažas, ka patiesībā šis ir institūts, kas nodarbojas ar bioloģisku ieroču radīšanu, un šādu bioloģisku ieroču veids būtu baktērija, kas ir rezistenta pret antibiotikām. Un neviens nevar izslēgt, ka dažās lielās valstīs pētījumi ar bioloģiskiem ieročiem turpinās. Tiesa, uzmetot aci PVO kartei, kur norādīti iespējamie endēmiskie mēra reģioni, tieši Tuvas republika Krievijā, Mangolija un Ziemeļķīna ir vietas, kur endēmiska mēra pārnešana ir iespējama, tādēļ arī pētniecības institūcija izvietota iespējami tuvu šim reģionam. Šeļehova ir Irkutskas piepilsēta.
Man atliek piebilst, ka mēris nekad nav ticis izskausts visā pasaulē. Pasaules Veselības organizācija uzskata Kongo Demokrātisko Republiku, Madagaskaru un Peru kā trīs valstis ar vislielāko endēmisko mēra jersīnijas izplatību. Madagaskarā 2017. gadā notika liels pneimoniskā mēra uzliesmojums pilsētvidē.
Mēris
Mēri izraisa baktērija Yersinia pestis, kas dabīgi cirkulē mazos zīdītājos un to blusās. Cilvēki inficējas ar inficētas blusas kodumu, tiešu kontaktu ar inficētiem audiem vai inficētu elpošanas pilieniņu ieelpošanu.
Mērim ir trīs formas. Buboņu mēris ir visvairāk izplatīts, tas izraisa sāpīgus, pietūkušus limfmezglus. Septiskais mēris skar asinsriti. Savukārt pneimoniskais mēris inficē plaušas un to pārnes cilvēks cilvēkam pa gaisu. Tieši pneimoniskās formas lipīgums padara Irkutskas gadījumu, ja tas tiks apstiprināts, satraucošu. Tas ir nāvējošs, ja netiek ārstēts savlaicīgi. Antibiotikas ir efektīvas, tāpēc izšķirošais faktors ir diagnozes noteikšana dažu stundu, nevis dienu laikā.
Mēris tagad ir ārstējama bakteriāla infekcija, un tiem, kas bijuši saskarsmē ar saslimušo, profilaktiski var izrakstīt antibiotikas. Pneimoniskās formas pārnēsāšanai ir nepieciešams arī ciešs kontakts ar inficētās personas elpošanas pilieniņiem, tāpēc, visticamāk, reaģējot uz atsevišķu saslimšanas gadījumu, tiek veikta kontaktu identificēšana un novērošana, nevis ierobežojumu piemērošana visai sabiedrībai.
Pasaules Veselības organizācija mēra ārstēšanai rekomendē vairākas spēcīgu antibiotiku grupas. Šī informācija ir tik pieejama, ka man būtu muļķīgi slēpt medikamentu nosaukumus. Visbiežāk mēra ārstēšanai (un arī profilaksei) tiek lietoti aminoglikozīdi – streptomicīns un gentamicīns. Streptomicīns patiesībā vēsturiski uzvarēja mēri, kaut pirms tam itin labus ārstēšanas rezultātus sasniedza ar sulfanilamīdiem.
Mūsdienās par ļoti efektīviem pret mēra nūjiņu tiek uzskatīti fluorhinoloni – ciprofloksacīns, levofloksacīns vai moksifloksacīns. Vieglākām formām un profilaksei biežāk lieto doksiciklīnu.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, ar mēri pasaulē joprojām saslimst salīdzinoši regulāri, taču gadījumu skaits ir ierobežots un koncentrēts noteiktos reģionos. Vidēji pasaulē gadā tiek reģistrēti no 1000 līdz 2000 mēra gadījumu (kopā ar aizdomām par saslimšanu).
Mēra baktērija (Yersinia pestis) dabā saglabājas grauzēju (pelēko žurku, zemesvēveru) populācijās un to blusās. Lai gan mēra baktērija nav izzudusi, tā neizraisa viduslaiku mēroga pandēmijas, pateicoties antibiotiku pieejamībai, sanitārajiem apstākļiem un higiēnai, kā arī stingrai starptautiskai kontrolei. Mūsdienu mājokļi, kanalizācija, grauzēju kontrole un pārtikas uzglabāšana neļauj slimībai masveidā izplatīties starp cilvēkiem, kā tas bija agrāk. Tātad – lai gan atsevišķi saslimšanas gadījumi pasaulē notiek katru gadu, lielākajai daļai pasaules iedzīvotāju ikdienā draudi saslimt ar mēri ir ārkārtīgi zemi.
Vēsture un pandēmijas
Rakstīt par mēri un nepieminēt pandēmijas būtu nepareizi. Mēris cilvēces vēsturē ir atstājis dziļus un traģiskus nospiedumus. Tā ir viena no nāvējošākajām infekcijas slimībām, kas cauri gadsimtiem ir izraisījusi trīs lielas, pasaules mēroga pandēmijas un neskaitāmas lokālas epidēmijas, uzliesmojumus, ietekmējot impēriju sabrukumu, ekonomiku un demogrāfiju.
Justiana mēris notika no 6. līdz 8. gadsimtam. Pandēmija sākās 541. gadā Bizantijas impērijas teritorijā un viļņveidā turpinājās divus gadsimtus līdz pat 750. gadam. Tā skāra visu Vidusjūras reģionu, Tuvos Austrumus un Eiropu. Mēra pandēmija nosaukta Bizantijas imperatora Justiana I vārdā, kurš pats saslima ar mēri, bet izveseļojās. Konstantinopolē vienas dienas laikā bojā gāja tūkstošiem cilvēku, un epidēmija nopietni vājināja Bizantijas centienus atjaunot Romas impērijas varenību. Tiek lēsts, ka pirmajā pandēmijā kopumā miruši 25–50 miljoni cilvēku visā pasaulē. Pētnieki, 2014. gadā publicējot rakstu žurnālā „The Lancet Infectious Diseases”, rekonstruēja šīs baktērijas genomu, izmantojot divu cilvēku zobus, kuri bija apglabāti Ašheimā Bavārijā, Vācijā. Tagad tiek uzskatīts, ka atrastais jersīnijas celms ir izmiris.
Otrā pandēmija ir slavenākā un postošākā mēra pandēmija cilvēces vēsturē, kas norisinājās no 14. ļidz 19. gadsimtam visā pasaulē un kuras dramatisko virsotni sauc par “Melno nāvi”. Mēris no Centrālāzijas stepēm pa Zīda ceļu un ar Dženovas tirgotāju kuģiem 1346. gadā nonāca Eiropā. Dažu gadu laikā tika iznīcināta puse no Eiropas iedzīvotāju skaita. Tas izraisīja totālu sabiedrības sabrukumu, darbaspēka trūkumu un graujošas sociālās pārmaiņas. Mēris pēc tam nepazuda – tas gadsimtiem ilgi regulāri atgriezās ar nāvējošiem uzliesmojumiem. Slavenākie piemēri ir Lielais Londonas mēris (1665–1666), kas iznīcināja piekto daļu pilsētas iedzīvotāju, vai Lielais Vīnes mēris (1679). Vācijas Maksa Planka Evolūcijas un antropoloģijas institūta pētnieki 2022. gada jūnijā žurnālā „Nature“ publicēja rakstu, kurā analizēja senu DNS no septiņiem cilvēkiem, kas apglabāti Kara-Džigačas un Buranas kapsētās Čuijas ielejā mūsdienu Kirgizstānā, netālu no Isikula ezera. Šo apbedījumu vietu kapakmeņos, kas datēti tieši ar 1338. un 1339. gadu, kā nāves cēlonis norādīts „mēris”. Trījos no septiņiem paraugiem tika konstatēts mēra DNS, un pētnieku komanda secināja, ka šie pierādījumi apstiprina, ka otrās pandēmijas avots Eirāzijā meklējams 14. gadsimta sākumā.
Trešā pandēmija sākās 1855. gadā Ķīnas dienvidos un no turienes ar tvaikoņiem pa tirdzniecības ceļiem izplatījās uz visiem kontinentiem. Visvairāk cieta Indija, kur gāja bojā vairāk nekā 10 miljoni cilvēku. Šī pandēmija turpinājās līdz pat 20. gadsimta vidum, kad zinātnieki atklāja mēra izraisītāju un efektīvus profilakses līdzekļus.
Viduslaikos cilvēki nezināja par baktērijām un to saistību ar blusām. Slimību skaidroja ar “ļaunajiem gariem”, dievišķu sodu vai “indīgu gaisu”, tāpēc ārstēšanas metodes (piemēram, asins nolaišana vai aromātiskie maisījumi) bija neefektīvas vai pat kaitīgas.
Blīvi apdzīvotās pilsētas viduslaikos ar sliktu kanalizāciju bija ideāla vide žurkām un blusām, kas pārnēsāja baktēriju Yersinia pestis.
Pateicoties modernajai higiēnai, grauzēju kontrolei un antibiotikām, šāda mēroga pandēmijas mūsdienu pasaulē vairs nav iespējamas, taču mēra dabas perēkļi savvaļas dzīvnieku vidū pastāv joprojām, tāpēc Pasaules Veselības organizācija, zinātnieki un veselības dienesti itin bargi un enerģiski reaģē uz katru izolētu gadījumu.
Un vēl, paraugoties vēsturē – gadsimtu gaitā mēris ietekmēja literatūru. 14. gadsimta florenciešu rakstnieks Džovanni Bokačo savu grāmatu „Dekamerons” veidoja, izmantojot varoņus, kuri bēga no melnās nāves. Daniels Defo 1722. gadā izdotajā grāmatā „Mēra gada dienasgrāmata“ rekonstruēja 1665. gada epidēmiju Londonā. Alberts Kamī savā 1947. gada romānā „Mēris“ izmantoja mēra skarto Orānu, lai rakstītu par okupāciju, līdzdalību un pienākumu stāstīt patiesību par slimību.
Kāpēc pasaule satraucas par mēra gadījumu Šelehovā?
Krievija neizmanto Rietumu laboratorijās ierasto bioloģiskās drošības līmeņu skalu. Šelehovas Pretmēra institūts strādā ar dzīviem virulentiem celmiem.
Negadījums Irkutskā nav apstiprināts. Taču savulaik ir apstiprināts analogs gadījums ASV, kad 2009. gadā Čikāgā nomira universitātes ģenētiķis pēc saskares ar vājinātu jersīnijas celmu, par kuru iepriekš nebija zināms, ka tas var izraisīt cilvēku nāvi.
1979. gadā Sverdlovskā, tagadējā Jekaterinburgā, nezināms uzliesmojums nogalināja 66 cilvēkus. Padomju varasiestādes to attiecināja uz inficētu gaļu. Harvarda ģenētikas speciālista Metjū Meselsona vadītā komanda, kas devās izmeklēt šo neticamo gadījumu uz vietas deviņdesmitajos gados 1994. gada novembrī publicēja rakstu žurnālā „Science”, kur secināja, ka uzliesmojumu izraisījusi antraksa patogēna aerosola noplūde no militārās iekārtas.
Kāpēc viens nāves gadījums Irkutskas piepilsētā piesaista tik lielu uzmanību? Vienkārši – šī gadījuma izmeklēšana notiek dažus gadus pēc Covid-19 pandēmijas, kuras izcelsme joprojām ir strīdīga. Viena puse uzskata, ka Sars-CoV-2 no dzīvniekiem, kas tika pārdoti Ķīnas Uhaņas tirgū, tika pārnesti uz cilvēkiem. Otra puse uzskata, ka tas izkļuva no laboratorijas Uhaņas Viroloģijas institūtā, kurā pētīja koronavīrusus. Covid–19 mums ir tik labā atmiņā, ka mēs un visa pasaule turpinām neticami asi reaģēt uz iespējamu bīstamas infekcijas izplatīšanos.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!