Pilna mēroga Krievijas iebrukums kādā NATO valstī pašlaik ir ārkārtīgi maz ticams, jo Maskava lielāko daļu savu militāro resursu joprojām izmanto karā pret Ukrainu. Tomēr Kremlis varētu izvēlēties ierobežotu militāru operāciju, kuras mērķis būtu nevis plašu teritoriju ieņemšana, bet NATO sašķelšana un alianses 5. panta darbības pārbaude.
Šādu teorētisku scenāriju jaunā īpašajā ziņojumā analizējis ASV bāzētais Kara izpētes institūts jeb Institute for the Study of War (ISW). Ziņojums publicēts 2026. gada 21. septembrī, un tajā aplūkots iespējamais Krievijas iebrukums Igaunijas pierobežas pilsētā Narvā.
ISW īpaši uzsver, ka aprakstītais scenārijs nav prognoze vai novērtējums, ka Krievija patiešām gatavojas veikt tieši šādu operāciju. Tā mērķis ir parādīt, kā Maskava varētu mēģināt izmantot ierobežotu uzbrukumu, dezinformāciju un dronus, lai radītu politisku krīzi NATO.
Kā varētu sākties Narvas operācija
ISW teorētiskajā scenārijā Krievijas aģenti un iepriekš sagatavotas bruņotas grupas ieņemtu vairākus simboliski un taktiski nozīmīgus objektus Narvā – pilsētas domi, Narvas muzeju, promenādes daļu un teritoriju pie tilta, kas savieno Igauniju ar Krieviju.
Pēc tam grupējums varētu pasludināt tā dēvēto “Narvas tautas republiku” un lūgt Maskavai palīdzību, apgalvojot, ka Igaunijas varasiestādes apspiež Krievijas pilsoņus vai krievvalodīgos iedzīvotājus.
Kremlis savukārt varētu paziņot, ka Krievijas bruņotie spēki nav iebrukuši Igaunijā, bet tikai “aizsargā Krievijas pilsoņus”. Vienlaikus no Krievijas teritorijas darbotos dronu vienības, kas uzbruktu Igaunijas policijai, armijai un NATO spēkiem, kuri mēģinātu atgūt kontroli pār pilsētu.
Krievijas droni varētu apdraudēt arī ceļus no Jehvi, kur atrodas Narvai tuvākās Igaunijas militārās vienības. ISW vērtējumā uzbrucēju galvenais uzdevums būtu nevis ilgstoši noturēt lielu teritoriju, bet kavēt Igaunijas un sabiedroto spēku nokļūšanu Narvā.
Mērķis – nevis iekarot Igauniju, bet sašķelt NATO
Šādas operācijas galvenais mērķis būtu radīt NATO dalībvalstīm sarežģītu politisku izvēli. Igaunija, visticamāk, pieprasītu iedarbināt NATO līguma 5. pantu, taču atsevišķas alianses valstis varētu vilcināties, baidoties, ka ierobežota incidenta dēļ sāksies plašs karš ar Krieviju.
Maskava vienlaikus censtos notikušo pasniegt kā Igaunijas iekšēju konfliktu, nevis Krievijas uzbrukumu NATO valstij.
ISW ieskatā Kremlis ar šādu operāciju varētu mēģināt diskreditēt NATO 5. pantu un pierādīt, ka alianse nespēj ātri aizstāvēt savu dalībvalsti, sašķelt Eiropas valstis un ASV, izolēt Baltijas valstis NATO iekšienē, piespiest Eiropu novirzīt Ukrainai paredzētos militāros resursus savas aizsardzības stiprināšanai. izmantot krīzi, lai pieprasītu piekāpšanos Ukrainas jautājumā un radīt Krievijā pamatojumu jaunai mobilizācijai.
ISW brīdina, ka Krievijas vadītājs Vladimirs Putins varētu arī kļūdaini novērtēt NATO reakciju un sākt operāciju, uzskatot, ka tā nepārsniegs alianses atbildes slieksni.
Izšķiroša būtu dronu aizsardzība
Aprakstītajā scenārijā Krievijas galvenā priekšrocība būtu liels taktisko un tālās darbības dronu skaits. Dronu operatori varētu atrasties izkliedētās un labi maskētās pozīcijās Krievijas teritorijā, tādēļ to atklāšana un neitralizēšana būtu sarežģīta.
Tas NATO nostādītu arī politiski sarežģītā situācijā – lai apturētu uzbrukumus Narvā, aliansei, iespējams, būtu jāiznīcina dronu vadības un palaišanas vietas Krievijas teritorijā. Ne visas dalībvalstis varētu būt gatavas ātri atbalstīt šādu rīcību.
ISW secina, ka NATO militāri spētu sakaut šādu Krievijas operāciju, tomēr pašlaik alianse nav pietiekami sagatavota to izdarīt ar pieņemamiem zaudējumiem, izmaksām un eskalācijas risku.
Tādēļ Eiropas valstīm tiek ieteikts steidzami attīstīt dronu atklāšanas sistēmas, elektroniskās karadarbības līdzekļus, pārtvērējdronus un specializētas vienības, kas spētu ātri atrast un neitralizēt pretinieka dronu operatorus.
Šīs spējas būtu laikus jāizvieto NATO austrumu pierobežā, nevis jāmēģina nogādāt tur tikai pēc uzbrukuma sākuma.
Kā uz šādu scenāriju reaģē Latvija
Līdz šīs publikācijas tapšanas brīdim, 2026. gada 22. septembrim, publiski nav atrodama Latvijas amatpersonu reakcija uz šo jaunāko ISW ziņojumu. Tomēr tikai trīs dienas pirms tā publicēšanas – 18. septembrī – Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aplūkoja būtībā tādu pašu iespējamas Krievijas rīcības scenāriju.
Prezidents norādīja, ka plaša mēroga klasiskam Krievijas iebrukumam NATO pašlaik nav nepieciešamās spēku koncentrācijas, taču Maskava varētu pastiprināt sabotāžu, diversijas, informācijas operācijas un citus ierobežotus uzbrukumus.
Rinkēvičs arī paziņoja, ka scenārijs, kurā nelielas Krievijas specvienības iebrūk NATO teritorijā, cenšoties paralizēt lēmumu par 5. panta piemērošanu, Latvijā tiek uztverts nopietni. Pēc prezidenta teiktā, Latvijas bruņotie spēki un valstī izvietotās NATO vienības šādā gadījumā dotu pretsparu, negaidot politisko diskusiju noslēgumu Briselē, jo attiecīgie plāni un pilnvaras jau esot sagatavotas.
Latvija vienlaikus stiprina spējas, kuras ISW savā ziņojumā nosauc par izšķirošām. Militārajā padomē par tūlītēju prioritāti noteikta bezpilota lidaparātu un pretdronu sistēmu operatīva izvēršana.
Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju attīsta daudzslāņu pretgaisa aizsardzību, dronu un pretdronu sistēmas, kā arī akustiskos sensorus. Baltijas valstu aizsardzības ministri aicinājuši NATO paātrināt dronu atklāšanas un pārtveršanas spēju izvietošanu reģionā, vēstīts Aizsardzības ministrijas tīmekļvietnē.
Savukārt Latvijas austrumu pierobežā kopš augusta notiek drošības operācija “VILKATIS”, kurā palielināta Nacionālo bruņoto spēku iesaiste Valsts robežsardzes atbalstam, pastiprināta informācijas apmaiņa starp drošības dienestiem un izmantoti droni, helikopteri un citi novērošanas līdzekļi.
Šie pasākumi liecina, ka Latvija gatavojas ne tikai plaša mēroga militāram uzbrukumam, bet arī ierobežotām, grūti uzreiz identificējamām operācijām. Vienlaikus tie paši par sevi vēl neapliecina, ka visas ISW norādītās NATO dronu aizsardzības un ātras reaģēšanas nepilnības jau ir novērstas.
Avots: Institute for the Study of War
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Aprakstitais scenarijs diezgan idiotisks. Tie krievnacistu utaiņi butu apšauti pirms viņi paspetu kaut ko tur vēl pasludinat. Nevajag jau igauņu spēkus uzskatit par impotentiem pasīvajiem, kas noskatisies, kā tiek ieņemta pilseta.