Krievijas opozīcijas politiķis un bijušais naftas uzņēmuma “Jukos” vadītājs Mihails Hodorkovskis uzskata, ka Vladimiram Putinam kara turpināšanai nepieciešama jauna mobilizācija. Pēc Hodorkovska aplēsēm, Krievijas armijai vajadzīgi vēl aptuveni 300 000 cilvēku, turklāt pusei no viņiem būtu jābūt studentiem un inženieriem. To viņš izklāstīja intervijā Vācijas laikrakstam “Handelsblatt”.
Intervijā viņš analizē Putina aprēķinus, situāciju Krievijas elitē un sabiedrībā, kā arī Rietumu iespējas piespiest Kremli izbeigt karu. Intervijas galvenās tēzes viņš izklāsta platformā “X”.
Savu vēstījumu Hodorkovskis sāk ar brīdinājumu: “Iedomājieties, ka jūsu valsts vadītājs paņem 300 000 studentu un inženieru un nosūta viņus karā, viņiem to nemaz nepaziņojot. Tāds ir Putina plāns. Es viņu pazīstu – par iebilšanu viņam samaksāju ar desmit gadiem cietumā.”
“Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Putinam ir vajadzīga mobilizācija. Tikai karaspēka rotācijai vien viņam nepieciešami vēl 300 000 cilvēku,
turklāt šajā karā tagad ir vajadzīgi izglītoti cilvēki:
pēc manām aplēsēm, pusei no viņiem būtu jābūt studentiem un inženieriem. Mobilizācija nav jāizsludina. Tā vienkārši notiks,” raksta Hodorkovskis.
Viņš uzskata: “Ja Putins būtu pragmatisks, viņš šo karu izbeigtu pēc iespējas ātrāk. Man radies iespaids, ka daudzi viņa pēdējā laika lēmumi vispār nav bijuši balstīti pragmatismā. Rietumi turpina pieņemt, ka viņš meklē izeju. Ļoti iespējams, ka viņš to nemaz nemeklē.”
Hodorkovskis raksturo Putina attieksmi pret Rietumiem: “Vienkāršiem vārdiem izsakoties, viņa attieksme pret Rietumiem ir šāda: jūs, eiropieši, pēc sešiem mēnešiem pārtrauksiet atbalstīt Ukrainu. Jūs, amerikāņi, pret mani spēku nelietosiet. Es ar jums runāšu pieklājīgi. Es nevēlos konfliktu. Taču es turpināšu darīt to, ko gribu. Un kas jūs vispār tādi esat?’”
Viņaprāt, “Putina galvā tas izskatās tā: Ukraina ir nogurusi, Rietumi ir noguruši; Vācijā – ja ne šodien, tad rīt – būs jauna valdība, un tā izbeigs atbalstīt Ukrainu. Nākamgad sekos Francija. Tātad viņam tikai nedaudz ilgāk jānoturas, un viss būs kārtībā.”
Vienlaikus Putins par kara turpināšanu maksājot arī politisku cenu Krievijā. “Vēsture rāda, ka krievi neveiksmīgu karu pacieš ne ilgāk par diviem gadiem. Putins darīja visu iespējamo, lai šis laika atskaites punkts neiestātos. Kopš Ukrainas šāgada triecieniem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un noliktavām laika atskaite ir sākusies.”
Hodorkovskis apgalvo: “Kopš februāra kara atbalsts, reaģējot uz Ukrainas triecieniem, ir pieaudzis par septiņiem procentpunktiem. Taču paša Putina reitings ir sabrucis. Agrāk šie abi rādītāji auga vienlaikus. Tagad tie virzās pretējos virzienos, un, ja karadarbība turpināsies pēc 2027. gada, viņa reitings kritīsies daudz straujāk.”
“Gandrīz visa Krievijas elite ir pret karu. Taču bez dramatiska zaudējuma kaujas laukā Putinam no šīs elites nav īpaši jābaidās. Reitinga kritums varu novirza drošības struktūrām, kas kontrolē sabiedrību. Vara var balstīties uz tām, taču Putinam tas nav ērti,” norāda Hodorkovskis.
Opozicionārs pievērš uzmanību arī Krievijas Valsts domes vēlēšanām: “Valsts domes vēlēšanas notiek no 18. līdz 20. septembrim, un tautas noskaņojumu varēja nolasīt jau pirms tām. Pret karu noskaņotajai partijai “Jabloko” tika ļauts piedalīties vēlēšanās, jo Kremlis gaidīja, ka tā saņems vienu vai divus procentus balsu. Divu nedēļu laikā tās atbalsts pieauga tik strauji, ka Kremlis nobijās.”
“Pēc mūsu aprēķiniem, “Jabloko” atbalsts pēkšņi bija sasniedzis desmit procentus un varēja pieaugt līdz 20 vai 25 procentiem – galvenokārt protesta balsojuma dēļ. Demokrātijā tā nav kritiskā masa. Diktatūrā tas ir ļoti spēcīgs signāls, un Kremlis baidījās, ka šis signāls kļūs publiski redzams. Tādēļ “Jabloko” tika svītrota no vēlēšanu saraksta,” turpina Hodorkovskis.”
Viņa vērtējumā Putinu tuvākajā laikā neapturēs arī Krievijas ekonomikas stāvoklis: “Arī ekonomika viņu neapturēs. Ieņēmumi no naftas un gāzes joprojām ļauj Ķīnā nopirkt Krievijai nepieciešamo. Infrastruktūra netiek uzturēta: grimst baržas, sprāgst cauruļvadi, ziemā nedarbojas apkure, sabrūk piecstāvu ēkas. Situācija kļūst arvien sliktāka, taču tuvāko divu gadu laikā tā nekļūs kritiska.”
“Vienīgais ekonomiskais faktors, kas varētu izbeigt šo karu, ir piegāžu pārtraukšana no Ķīnas. Kamēr Ķīna turpinās apgādāt Krieviju, situācija var bezgalīgi pasliktināties, bet Putins tik un tā varēs turpināt karu,” uzskata Hodorkovskis.
Viņš arī skeptiski vērtē citu valstu līderu publisko kritiku: “Šie vārdi neko daudz nenozīmē. Stratēģiskās perspektīvas Putinu tagad neinteresē – viņš ir apsēsts ar uzvaru. Viņš ir iemācījies tādu nelielu Ukrainas ciemu nosaukumus kā Mala Tokmačka, taču nav pacenties iemācīties Kazahstānas prezidenta tēvvārdu.”
Runājot par ASV lomu, Hodorkovskis norāda: “Līdz šim neesmu pieminējis amerikāņus. Tieši tā tas izskatās Putina galvā: tur ārpusē amerikāņu nav. Viņš domā: es vienmēr spēšu atrast kopīgu valodu ar Trampu. Ja Tramps mainītu savu nostāju, visa aina nekavējoties mainītos.”
Hodorkovskis uzskata, ka Eiropai savi solījumi jāapliecina ar konkrētu rīcību: “Pašlaik rodas iespaids, ka palīdzība varētu beigties jau rīt. Eiropai jāatrod spēks, lai patiešām parādītu Putinam to, ko tā visu laiku saka: mēs atbalstīsim Ukrainu tik ilgi, cik būs nepieciešams; mēs esam nolēmuši atjaunot bruņojumu un šo lēmumu īstenosim; pēc diviem gadiem mēs ražosim vairāk ieroču nekā Krievija.”
“Tad viņa psiholoģiskais stāvoklis būtu pavisam citāds. Viņš domātu: “Mans Dievs, man šis karš jāizbeidz pēc iespējas ātrāk, citādi tās ir manas beigas.” Taču līdz tam studenti un inženieri dosies uz fronti,” secina Hodorkovskis.
Kas ir Mihails Hodorkovskis, un kāpēc viņš nokļuva cietumā?
Mihails Hodorkovskis ir bijušais Krievijas uzņēmējs un naftas koncerna “Jukos” vadītājs. 21. gadsimta sākumā viņš tika uzskatīts par vienu no bagātākajiem cilvēkiem Krievijā. Vēlāk Hodorkovskis sāka finansēt pilsoniskās sabiedrības projektus un vairākas politiskās partijas, tostarp Putina varai opozicionārus spēkus, kā arī publiski kritizēja korupciju Krievijas valsts pārvaldē.
Hodorkovski aizturēja 2003. gada oktobrī. Pirmajā prāvā viņu apsūdzēja krāpšanā un nodokļu nemaksāšanā, bet 2005. gadā notiesāja. Kamēr Hodorkovskis vēl izcieta sodu, pret viņu sāka otru lietu par naftas piesavināšanos un naudas atmazgāšanu. Arī šajā lietā viņš tika atzīts par vainīgu.
Formāli Hodorkovskis cietumā atradās par ekonomiskiem noziegumiem, taču pats uzņēmējs apsūdzības noliedza. Viņa atbalstītāji, starptautiskās cilvēktiesību organizācijas un daudzu Rietumvalstu amatpersonas abas lietas vērtēja kā politiski motivētas – atriebību par opozīcijas finansēšanu, politiskajām ambīcijām un publisko konfliktu ar Putinu.
Par politisko kontekstu liecina arī vēlākie starptautiskie procesi saistībā ar “Jukos”. Starptautiskā šķīrējtiesa secināja, ka Krievija uzņēmumu apzināti noveda līdz bankrotam ar milzīgām nodokļu prasībām, lai pārņemtu tā aktīvus un apklusinātu Hodorkovski kā Putina kritiķi. Šo secinājumu pamatā piešķirto kompensāciju bijušajiem “Jukos” akcionāriem 2025. gadā galīgi atstāja spēkā Nīderlandes Augstākā tiesa, rakstīja Associated Press.
Kopumā Hodorkovskis ieslodzījumā pavadīja nedaudz vairāk par desmit gadiem. 2013. gada decembrī Putins viņu apžēloja, un tūlīt pēc atbrīvošanas Hodorkovskis pameta Krieviju. Patlaban viņš dzīvo trimdā un ir viens no pazīstamākajiem Putina režīma kritiķiem.
Vēl par tēmu:
Baltija var būt vieta, kur sākas lielais karš, brīdina Hodorkovskis – Puaro
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!