Krievijai piedēvētie hibrīduzbrukumi Eiropā kļūst ne tikai biežāki, bet arī pārdrošāki un fiziski bīstamāki. To mērķi arvien biežāk ir aizsardzības uzņēmumi, enerģētikas objekti un Ukrainas apgādes ceļi, bet Eiropas amatpersonas bažījas, ka šādas operācijas agrāk vai vēlāk var prasīt civiliedzīvotāju dzīvības, raksta “Bloomberg”.
Vasarā vairāki incidenti notikuši arvien dziļāk Eiropā. Augusta sākumā Vācijas policija pie Leipcigas lidostas konstatēja bruņotu bezpilota lidaparātu. Savukārt 11. augustā militārie ūdenslīdēji pie Rumānijas krastiem iznīcināja divus dronus netālu no aptuveni četrus miljardus eiro vērtā enerģētikas projekta.
Deviņas dienas vēlāk Rumānija pacēla gaisā divus iznīcinātājus F-16, lai neitralizētu jūras dronu pie tās pašas Melnās jūras gāzes ieguves platformas, uz kuras atradās vairāki simti strādājošo. Septembrī NATO iznīcinātāji notrieca vēl vienu bezpilota lidaparātu, kas Lietuvas gaisa telpā bija ielidojis no Baltkrievijas.
Visos šajos gadījumos varasiestādes aizdomas vērsušas pret Maskavu. Kremlis apsūdzības par Krievijas īstenotu hibrīdkaru Eiropā noliedz un sauc tās par nepamatotām.
Uzmanības centrā – aizsardzības rūpniecība un Ukrainas apgāde
Kā “Bloomberg” norādījusi kādas NATO dalībvalsts amatpersona, pēdējā laikā Krievijas operācijas arvien vairāk vērstas pret aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem un loģistikas objektiem, kas tieši saistīti ar palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Igaunijas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums “Milrem Robotics” augustā kļuva par iespējamā ļaunprātīgas dedzināšanas uzbrukuma mērķi. Uzņēmuma vadītājs Kuldars Vērsi atzinis, ka Eiropas aizsardzības rūpniecība pašlaik darbojas pavisam citā drošības vidē nekā vēl pirms dažiem gadiem un tai savā darbībā jāņem vērā jaunie riski.
Regulāri kiberuzbrukumi skarot arī Vācijas ieroču ražotājus. Rietumu izlūkdienesti jau iepriekš brīdināja par Krievijas plāniem nogalināt Vācijas aizsardzības koncerna “Rheinmetall” vadītāju Armīnu Papergeru. Pēc šiem draudiem uzņēmums pastiprinājis drošības pasākumus, bet Papergers pārvietojas ar ievērojamu apsardzi.
Vācijas radaru un sensoru ražotājs “Hensoldt” savās rūpnīcās palielina teritorijas un gaisa telpas novērošanu. Uzņēmums vēlas izveidot arī infrastruktūru dronu notriekšanai, taču tam nepieciešama federālās policijas atļauja.
Īpaši apdraudēta ir Polija, kas ir viens no svarīgākajiem Rietumu militārās palīdzības transportēšanas ceļiem uz Ukrainu.
Valstī notikuši kiberuzbrukumi ūdensapgādes, enerģētikas un slimnīcu sistēmām, kā arī bojāts dzelzceļa posms starp Varšavu un Ukrainas robežu. Polijas valdība šo dzelzceļa sabotāžu saistījusi ar Krievijas izlūkdienestiem.
ASV apsūdz Krievijas izlūkdienestu tīklu
Bažas pastiprinājusi arī ASV Tieslietu ministrijas 15. septembrī publiskotā apsūdzība piecām personām, kuras, pēc izmeklētāju vērtējuma, darbojušās Krievijas izlūkdienestu labā.
Izmeklētāji apgalvo, ka šis tīkls vervējis cilvēkus mērķu izsekošanai un slepkavību veikšanai, kā arī mēģinājis organizēt terora aktus pret civilo un militāro infrastruktūru Eiropas valstīs, kuras atbalsta Ukrainu. Tīklam tiek piedēvēta arī uzbrukumu organizēšana Čehijā un Lietuvā. Apsūdzētie joprojām atrodas brīvībā, un viņu vaina vēl jāpierāda tiesā, uzsver ASV Tieslietu ministrija.
NATO nav vienotas atbildes
Eiropas galvenā problēma ir Krievijai piedēvēto operāciju atrašanās pelēkajā zonā starp mieru un atklātu karu. Maskava izmanto starpniekus un cenšas saglabāt iespēju noliegt savu līdzdalību. Savukārt Eiropas valdības dažkārt izvairās publiski nosaukt vainīgo, lai neizraisītu eskalāciju un neatklātu izlūkdienestu izmantotās metodes.
Bijusī NATO spēku virspavēlnieka vietnieka Eiropā amatpersona Džeimss Everards situāciju raksturo kā karu bez kaujas. Viņaprāt, atvērtas sabiedrības šādiem uzbrukumiem ir īpaši ievainojamas, bet Krievija savas kodolvalsts statusa aizsegā uzskata, ka var darboties nesodīti – gan tieši, gan ar starpnieku palīdzību.
Drošības amatpersonas uzskata, ka Krievijas līderis Vladimirs Putins pārbauda, cik tālu iespējams provocēt NATO valstis, vienlaikus nepārkāpjot slieksni, pēc kura aliansei būtu jāapsver kolektīvās aizsardzības 5. panta piemērošana. Tomēr šāda robežu pārbaudīšana palielina kļūdaina aprēķina, nejaušas eskalācijas un cilvēku bojāejas risku.
Londonas Karaliskā Apvienoto dienestu institūta pētniece Emīlija Ferisa secinājusi, ka NATO joprojām nav gatava efektīvi reaģēt uz sabotāžas kampaņu. Skaidri nenosakot, kādas sekas izraisīs šādi uzbrukumi, alianse atstāj Krievijai iespēju paplašināt operācijas.
Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris uzsvēris, ka Baltijas valstīm šie incidenti vairs nešķiet tikai abstrakts “hibrīdapdraudējums”.
Sprāgstvielas un sabotāža var radīt reālus postījumus un prasīt cilvēku dzīvības, tādēļ bez apņēmīgas pretdarbības situācija turpinās eskalēties.
Uzbrukumi nav mazinājuši atbalstu Ukrainai
Krievijas iespējamā kampaņa līdz šim nav būtiski samazinājusi Eiropas atbalstu Ukrainai. Tieši pretēji – skaļākie incidenti stiprinājuši prasības palielināt aizsardzības izdevumus, ciešāk koordinēt pretizlūkošanas darbu un noteikt jaunas sankcijas.
Pēc incidenta Leipcigā Vācija paziņoja par papildu pretgaisa aizsardzības sistēmu “Iris-T” raķešu un vairāku tūkstošu trieciendronu piegādi Ukrainai.
“Bloomberg” secina, ka Krievijas operācijas rada traucējumus un ievērojamus drošības riskus, taču vienlaikus var izrādīties Maskavai neizdevīgas, jo mudina Eiropu vairāk ieguldīt aizsardzībā. Tomēr, kamēr NATO dalībvalstīm nav kopīgas stratēģijas un skaidri noteiktu sarkano līniju, saglabājas risks, ka kāds no nākamajiem incidentiem var izraisīt upurus vai pāraugt atklātā konfliktā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Te Eiropai būtu jāatceļ nāvessodu aizliegums un katru noķerto ātri tiesāt un pakārt, tad tie uzbrukumi ātri samazināsies.