Plaša birokrātijas mazināšana Latvijā nebūs paveicama dažu mēnešu laikā, jo tās īstenošanai vajadzēs grozīt vairākus simtus likumu un Ministru kabineta noteikumu. To aģentūras LETA raidierakstā “Kas tas vispār bija?” atzinis Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Kulbergs birokrātiju nosaucis par vienu no būtiskākajām valsts pārvaldes problēmām. Viņa ieskatā Latvijai jākļūst ātrākai gan lēmumu pieņemšanā, gan pakalpojumu sniegšanā, taču administratīvās procedūras pašlaik ir nostiprinātas ļoti daudzos normatīvajos aktos.
Tas nozīmē, ka ar vienu valdības lēmumu birokrātisko slogu būtiski samazināt nav iespējams. Likumu grozījumiem jāiziet izskatīšanas process Saeimā, savukārt Ministru kabineta noteikumu maiņai nepieciešami valdības lēmumi. Līdz ar to reformas temps būs atkarīgs ne tikai no ministriju darba, bet arī no politiskās spējas vienoties par konkrētiem grozījumiem.
“Šādu reformu nav iespējams pabeigt tuvāko mēnešu laikā,” atzinis premjers, skaidrojot, ka nepieciešamajām izmaiņām jāiziet likumdošanas process.
Viens no pirmajiem mērķiem – finanšu sektora prasības
Kā vienu no pirmajiem birokrātijas mazināšanas virzieniem Kulbergs minējis finanšu sektora regulējuma pārskatīšanu. Premjers norādījis, ka atsevišķiem uzņēmumiem joprojām esot grūtības atvērt bankas kontu, un tas kavējot uzņēmējdarbības attīstību.
Vienlaikus viņš atkārtoti uzsvēris, ka budžeta problēmu risināšanā vispirms jānovērš valsts resursu neefektīva izmantošana un jāuzlabo pārvaldes darbs, nevis jāceļ nodokļi.
Birokrātijas mazināšana ierakstīta valdības solījumos
Kulberga vadītās valdības deklarācijā birokrātijas mazināšana formulēta kā konkrēts uzdevums: īstenot iepriekš izstrādātos pasākumus, padarīt valsts pārvaldi efektīvāku, mazināt administratīvo slogu un paātrināt lēmumu pieņemšanu.
Savukārt 2026. gada 21. jūlijā apstiprinātajā valdības rīcības plānā birokrātijas mazināšanai paredzēts 21 pasākums. To pamatā ir jau 2025. gada martā izveidotās rīcības grupas darbs. Grupa iepriekš bija apkopojusi 21 prioritāru priekšlikumu, kas skar valsts pārvaldes funkcijas, pakalpojumus un normatīvo regulējumu.
Līdz ar to galvenais jautājums vairs nav tikai tas, vai birokrātija Latvijā ir problēma, bet gan – cik ātri valdība spēs pārvērst vispārējo apņemšanos konkrētos grozījumos un sabiedrībai izmērāmos rezultātos.
Avoti: Kulberga vadītās valdības deklarācija; Valdības rīcības plāns; Birokrātijas mazināšana valsts pārvaldē
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Grūti protams. Mums ir dažas bezjēdzīgas ministrijas.ĀM vispār bezsakars – nav mums ārējās politikas! Risinājums vienkāršs – nolikt algu griestus 1500 un viss. Man ir kursabiedrs, kura radi paaudzēm strādā vienā ministrijā un visiem tiek gatavotas vietas…
To var darīt ar piedraudēšanu un draudu īstenošanu. Piemēram, darba grupas ierosinājumu uzlikt valsts sekretāriem uz galda kopā ar ultimātu – atcelt savas ministrijas kompetences ietvaros vai izstrādāt precīzu rīkojumu virkni tā atcelšanai līdz nedēļas beigām. Ja tas netiek izpildīts atlaišana no darba. Ja likums neļauj, steidzīgi sagatavojams speciāls grozījums.
No šāda soļa politiķiem ir drausmīgi bail. Var jau uzstādīt ultimātu ar slapjām biksèm.
Protams, ka neizdosies dažos mēnešo, bet pat nekas nav sāts darīt lai tas būtu. Ir kārtējo reizi tikai apsolīts.
žēl, bet esmu vīlusies īsajā valdībā