Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nesaskata nepieciešamību paplašināt savu kompetenci, pārņemot koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu privātajā sektorā. Biroja vērtējumā pašreizējais modelis, kurā šādu lietu izmeklēšana uzticēta Valsts policijai, ir funkcionējošs un efektīvs.
KNAB valdībā iesniegtajā ziņojumā secinājis, ka spēkā esošais regulējums, institūciju kompetenču sadalījums un Latvijas starptautisko saistību izpilde nerada pamatu būtiskām sistēmas pārmaiņām.
Biroja darbības statistika par pēdējiem pieciem gadiem rādot, ka KNAB kriminālprocesus lielākoties sācis par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts un pašvaldību institūciju darbībā. Tomēr biroja izmeklētās lietas neaprobežojas tikai ar Krimināllikuma nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā” paredzētajiem kukuļošanas noziegumiem.
KNAB sācis un kriminālvajāšanai nodevis lietas arī par iespējamu krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Biroja ieskatā tas apliecina, ka pašreizējais regulējums ir pietiekami elastīgs un ļauj reaģēt arī uz nodarījumiem, kuri pārsniedz KNAB primāro institucionālo specializāciju.
Ziņojumā uzsvērts, ka krimināltiesiskais regulējums KNAB darbam neesot šķērslis, bet gan instruments, kas mazina iespēju iesaistītajām personām izvairīties no atbildības juridisku nianšu dēļ.
Privātajā sektorā korupciju atklāt ir īpaši sarežģīti
KNAB atzīst, ka koruptīvu noziedzīgu nodarījumu atklāšana un pierādīšana ir sarežģīta jebkurā jomā, taču privātajā sektorā šie noziegumi mēdz būt īpaši latenti.
Pretlikumīgā darījumā iesaistītās puses parasti ir savstarpēji ieinteresētas un abas gūst labumu. Tādēļ neviena no tām nav motivēta ziņot tiesībsargājošajām iestādēm, un šādus noziegumus ir grūti atklāt ar tradicionālām izmeklēšanas metodēm. KNAB vērtējumā privātā sektora korupcijas apkarošanā tādēļ izšķiroša nozīme ir operatīvās darbības kapacitātei.
Krimināllikums jau pašlaik paredz atbildību par koruptīvām darbībām gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Privātā sektora korupcija var izpausties kā neatļauta labumu pieņemšana, komerciālā uzpirkšana, fiktīvi līgumi, prettiesiskas vienošanās ar piegādātājiem un nepamatotas atlīdzības. Par neatļautu labumu pieņemšanu un komerciālo uzpirkšanu atbildība noteikta attiecīgi Krimināllikuma 198. un 199. pantā.
Šādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana ir Valsts policijas kompetencē. Policija īsteno arī preventīvus un sabiedrību informējošus pasākumus.
KNAB saglabātu preventīvo lomu
Vienlaikus KNAB uzsver, ka birojam arī bez izmeklēšanas kompetences paplašināšanas ir būtiska loma korupcijas mazināšanā privātajā sektorā. Tā neaprobežojoties tikai ar represīviem pasākumiem – birojs īsteno arī izglītojošu un metodisku darbu, palīdzot uzņēmumiem stiprināt iekšējās kontroles sistēmas, godprātības principus un korupcijas risku pārvaldību.
KNAB ieskatā pašreizējā kompetenču sadalījuma saglabāšana, vienlaikus stiprinot preventīvos un uzraudzības mehānismus privātajā sektorā, būtu tiesiski pamatota un stratēģiski samērīga pieeja.
Arī Eiropas Savienības tiesiskais regulējums un Latvijas starptautiskās saistības paredz pienākumu kriminalizēt un efektīvi izmeklēt koruptīvus nodarījumus privātajā sektorā, taču nenosaka, ka visas šādas lietas obligāti būtu jākoncentrē vienas iestādes kompetencē.
Par KNAB iesaisti diskutēts jau iepriekš
Jautājums par iespējamu KNAB pilnvaru paplašināšanu nav jauns. Jau 2018. gada janvārī valdība, izskatot KNAB sagatavotu ziņojumu, nolēma pie diskusijas par biroja iesaisti privātā sektora korupcijas izmeklēšanā atgriezties 2020. gadā.
Toreiz KNAB norādīja, ka biroja kapacitāte nav pietiekama, lai uzņemtos arī privātajā sektorā izdarītu koruptīvu noziegumu izmeklēšanu. Toreizējais Ministru prezidents Māris Kučinskis (AS) uzsvēra, ka vispirms jāstiprina biroja darbs valsts un pašvaldību institūcijās un publisko iepirkumu jomā.
Jaunākajā izvērtējumā KNAB secinājis, ka spēkā esošais regulējums un institucionālais sadalījums ir pietiekami elastīgs un efektīvs. Tādēļ biroja izmeklēšanas kompetences vispārīga paplašināšana neesot nepieciešama.
Avoti: LETA, Krimināllikuma 198. un 199. pants, Valsts policija: korupcijas riski privātajā sektorā, Latvijas Sabiedriskais medijs: diskusija par KNAB kompetenci 2018. gadā
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!