Latvija vēl nevar sevi dēvēt par dronu lielvalsti, jo valstī tikai tagad sāk veidoties pilnvērtīga militāro dronu ekosistēma un karavīru apmācība darbam ar pārtvērējdroniem, intervijā laikrakstam Diena atzinis aizsardzības ministrs Raivis Melnis.
Melnis asi kritizē sava priekšgājēja Andra Sprūda (P) laikā izskanējušos paziņojumus par jau izveidotu “dronu sienu” un norāda, ka solījumiem nav bijis atbilstoša praktiska seguma.
Intervijā Melnis runā arī par Latvijas austrumu robežas drošību, Krievijas un Baltkrievijas īstenotajiem hibrīdapdraudējumiem, Ukrainas kara ietekmi uz militāro tehnoloģiju attīstību un NATO sniegtajām drošības garantijām.
Ar paziņojumiem par “dronu sienu” nepietiek
Melnis uzsver, ka valstij, kura vēlas sevi saukt par dronu lielvalsti, nepietiek ar atsevišķiem ražotājiem vai politiskiem paziņojumiem. Tai vajadzīgi dažādu veidu un darbības rādiusu izlūkošanas un kaujas droni, gaisa, sauszemes un jūras bezpilota sistēmas, apmācīti operatori, kā arī cieša sadarbība starp bruņotajiem spēkiem un militāro industriju.
Ražotājiem jāspēj nepieciešamo tehniku piegādāt pietiekamā daudzumā un ātri pielāgot karavīru vajadzībām, savukārt armijai – to integrēt kopējā aizsardzības sistēmā un praktiski izmantot. Pēc ministra teiktā, Latvija šo sistēmu tikai sāk veidot, un karavīru apmācība darbam ar pārtvērējdroniem sākusies vien tagad.
Ministrs piekrīt, ka bijušā aizsardzības ministra Andra Sprūda laikā izskanējušajiem paziņojumiem par “dronu sienu” un Latvijas kā dronu lielvalsts statusu trūcis seguma. Nevarot apgalvot, ka šāda siena jau pastāv, ja uz robežas nav izvietoti pārtvērējdroni un nav sākta personāla apmācība.
Vienlaikus Melnis atzīst, ka pats nodoms bijis pareizs – Latvijai patiešām vajadzīgs liels skaits dažādu dronu un spēcīgas pretdronu spējas.
Pašlaik uz Latvijas robežas esot izvietoti uzņēmuma Origin Robotics pārtvērējdroni, kurus bruņotie spēki vienlaikus turpina pārbaudīt. Par pareizo modeli Melnis uzskata Ukrainā izmantoto pieeju, kur militārā industrija strādā cieši līdzās karavīriem un konstatētās nepilnības novērš jau sistēmu praktiskās lietošanas laikā.
Ukrainas karš mainījis karošanas paradigmu
Ministra ieskatā karadarbība pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Līdzās klasiskajai kaujas tehnikai izšķirošu nozīmi ieguvuši droni, pretdronu sistēmas, elektroniskā karadarbība, radari, frekvenču noteikšanas un slāpēšanas ierīces, kā arī mākslīgais intelekts.
Melnis apgalvo, ka dronu izmantošana ir saistāma ar aptuveni 90% Krievijas zaudējumu Ukrainas kaujas laukā. Viņš skaidro, ka bezpilota sistēmas tiek izmantotas ne vien pretinieka iznīcināšanai, bet arī novērošanai, izlūkošanai un ievainoto evakuācijai, tā mazinot apdraudējumu karavīriem.
Tehnoloģijas gan pilnībā neaizstāj cilvēkus. Izšķiroša esot prasme jaunos rīkus izmantot – nepietiek tehniku vienīgi iegādāties, ja vienības nav apmācītas un sistēmas nav pārbaudītas apstākļos, kas līdzinās reālai karadarbībai.
Ministrs norāda, ka Latvijas sadarbību ar Ukrainu atvieglo viņa iepriekšējā darba laikā izveidotie kontakti ar Ukrainas militāro un politisko vadību. Tas ļaujot jautājumus pārrunāt tieši un speciālistiem ātrāk nonākt līdz praktiskiem risinājumiem.
Par lielāko risku uzskata hibrīdapdraudējumus
Melnis tuvākajā nākotnē nesaskata lielu konvencionāla Krievijas uzbrukuma risku Latvijai. Viņš to pamato ar Krievijas spēku iesaisti karā pret Ukrainu un norāda, ka gatavošanās plašam militāram uzbrukumam būtu laikus pamanāma.
Vienlaikus ministrs neizslēdz cita veida uzbrukumus un par aktuālu apdraudējumu uzskata hibrīdoperācijas pie Latvijas austrumu robežas.
Masveidīgos mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu Melnis raksturo kā Krievijas un Baltkrievijas organizētu operāciju, nevis tikai migrācijas problēmu.
Pēc ministra teiktā, aizsardzības, iekšlietu, tieslietu un ārlietu resori gatavo visaptverošu operācijas plānu, lai šo apdraudējumu ne tikai samazinātu, bet pārtrauktu. Operāciju paredzēts sākt tuvākajās nedēļās.
Ministrs atzīst, ka robežsardzei trūkst cilvēkresursu, taču uzsver nepieciešamību vairāk izmantot mūsdienīgas novērošanas un izsekošanas tehnoloģijas. Mērķis ir iespējamos pārkāpējus pamanīt vēl pirms robežas šķērsošanas, bet pēc iekļūšanas Latvijā – ātri atrast un aizturēt.
Latvijas aizsardzības pamats – pašu spējas un NATO
Runājot par Krievijas kodoldraudiem, Melnis norāda, ka Latviju sedz NATO kodolatturēšanas spējas un valstij nav nepieciešams savs kodolierocis. Latvijas teritorijā esošie sabiedroto karavīri un NATO kopējās aizsardzības saistības, pēc ministra teiktā, ir būtiska atturēšanas daļa.
Vienlaikus alianse neatceļ Latvijas pienākumu pašai audzēt aizsardzības spējas. Tas nozīmē stiprināt pretgaisa un pretdronu aizsardzību, sargāt austrumu robežu, apmācīt karavīrus un veidot sadarbību ar vietējo militāro industriju.
Melnis pozitīvi vērtē arī Valsts aizsardzības dienesta attīstību un jauniešu iesaisti. Viņaprāt, ir izdevies izveidot funkcionējošu dienesta sistēmu ar atbilstošiem sadzīves, mācību un atpūtas apstākļiem, tomēr tā jāturpina pilnveidot ar katru nākamo iesaukumu.
Ekspertu viedoklim jākļūst par lēmumu pamatu
Vērtējot darbu Aizsardzības ministrijā, Melnis norāda, ka pēc stāšanās amatā centies panākt ātrāku un uz rezultātu orientētu lēmumu pieņemšanu.
Sākotnēji daļa ministrijas darbinieku esot baidījusies atklāti paust profesionālo viedokli, jo iepriekš tas ne vienmēr ticis uzklausīts.
Ministra ieskatā politiskajai vadībai jāpaļaujas uz nozares ekspertu sagatavoto analīzi, jāizvēlas viens no piedāvātajiem risinājumiem un konsekventi jāvirzās uz priekšu. Pretējā gadījumā mainīgi lēmumi rada nenoteiktību un kavē aizsardzības spēju praktisko attīstību, norāda aizsardzības ministrs intervijā laikrakstam “Diena”.
Avots: Guntara Gūtes raksts, Diena, 2026. gada 6. augusts
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!