Ukrainas bijušais bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs paziņojis, ka Ukraina, visticamāk, nekad nekļūs par NATO dalībvalsti. Viņaprāt, problēma nav tikai alianses politiskajā nevēlēšanās uzņemt Ukrainu – arī pati NATO nav spējusi pielāgoties mūsdienu kara realitātei, raksta izdevums „Politico”.
Pašreizējais Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā ar šādu vērtējumu nācis klajā Ukrainas vēstnieku sanāksmē Kijivā. Lai gan Zalužnijam lūdza izteikties par Ukrainas iespējamo dalību Apvienotajos reaģēšanas spēkos jeb JEF, viņš vispirms pievērsās valsts ilgstošajiem centieniem pievienoties NATO.
Zalužnijs atgādināja, ka aptuveni 12 gadus personīgi strādājis, lai Ukrainas bruņotajos spēkos ieviestu NATO standartus. Visu šo laiku Kijiva esot dzirdējusi solījumus, ka uzņemšana aliansē ir tikai laika jautājums.
„Diemžēl mēs tajā nekad neiestāsimies,” secināja bijušais Ukrainas armijas komandieris.
Tomēr Zalužnija kritika nebija vērsta tikai pret NATO dalībvalstu nevēlēšanos atvērt Ukrainai alianses durvis. Viņš apšaubīja arī pašas organizācijas spēju pielāgoties mūsdienu karadarbībai.
Pēc Zalužnija domām, Ukrainas bruņotajiem spēkiem ar to pašreizējo attīstības līmeni nav iespējams pievienoties organizācijai, kura joprojām vadās pēc Otrā pasaules kara laika militārajām doktrīnām. Viņš prognozēja, ka NATO, visticamāk, saglabāsies pašreizējā veidolā un tai varētu būt nepieciešami vēl aptuveni 12 gadi, lai pārietu uz standartiem, kas ļautu sasniegt kaut pusi no Krievijas bruņoto spēku pašreizējā līmeņa.
Vienlaikus Zalužnijs atzina, ka Ukrainai ir nepieciešamas NATO dalībvalstu rīcībā esošās tehnoloģijas, īpaši pretballistisko raķešu aizsardzības un militāro spēju kosmosā jomā.
„Politico” norāda, ka Zalužnija neparasti skarbais vērtējums atspoguļo pārmaiņas Ukrainas attiecībās ar NATO. Pēc vairāk nekā četriem pilna mēroga kara gadiem Ukraina arvien biežāk tiek uztverta ne tikai kā Rietumu militārās palīdzības saņēmēja, bet arī kā nozīmīga Eiropas drošības nodrošinātāja.
Ukrainas armija kara laikā uzkrājusi pieredzi dronu izmantošanā, elektroniskajā karadarbībā un jaunu militāro tehnoloģiju straujā ieviešanā, kādas nav nevienai NATO dalībvalstij. Tas ļauj Kijivai arvien skaļāk apšaubīt alianses tradicionālās militārās doktrīnas un lēno lēmumu pieņemšanu.
Zalužnijs uzskata, ka Ukrainas nākotnes drošību varētu garantēt nevis NATO, bet jaunas militārās alianses, kas Eiropā vēl tikai veidosies. Viņš pieļāva, ka Ukraina varētu pievienoties jaunam Eiropas militārās drošības blokam.
Kā vienu no iespējamajiem sadarbības mehānismiem Zalužnijs minēja Lielbritānijas vadītos Apvienotos reaģēšanas spēkus. JEF apvieno desmit Ziemeļeiropas valstis – Lielbritāniju, Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Nīderlandi, Norvēģiju un Zviedriju.
Zalužnijs norādīja, ka JEF komandvadības struktūras darbojas jau kopš 2015. gada, lai gan tās vēl neesot sasniegušas Ukrainai nepieciešamo līmeni. Vienlaikus viņš pauda nožēlu, ka Kijiva aktīvāk nevirzās uz dalību šajā valstu grupā.
Tiesa, JEF nav NATO aizstājēja. Tā dalībvalstīm nav NATO līguma 5. pantam līdzvērtīgu savstarpējās aizsardzības saistību, un spēku galvenais uzdevums ir ātri reaģēt uz krīzēm Ziemeļeiropā, Baltijas jūras reģionā un Ziemeļatlantijā.
Zalužnija paziņojums ir krasā pretrunā NATO oficiālajai nostājai. Alianse arī pēc 2026. gada samita turpina apgalvot, ka Ukrainas nākotne ir NATO un tās virzība uz pilntiesīgu dalību esot neatgriezeniska. Vienlaikus Ukraina var saņemt uzaicinājumu tikai tad, kad tam piekritīs visas dalībvalstis un būs izpildīti alianses noteiktie nosacījumi.
Avots: Politico
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
aisnība jau ir. NATO valstu armijas savu komandpiramīdu ir izveidojusi rādu, lai uz augšu tiktu tikai paši nepiemērotākie. Nav nekādi izglītības vai zināšanu kritēriji virsniekiem. Nosēdēji bērnudārza līmeņa kursā un nokārtoji fizkultūru – welkom lielā amatā. Un tādi cilvēki nav spējīgi radīt un adaptēties, tādi ir maksimāli šauri domājoši un nespēj iziet ārā no rāmja kuru kāds nolicis, vai priekšgājējs atstājis. Ir beidzot jāievieš stingra militāro vadītāju karjeras piramīda, kur uz priekšu iet gudrākie, zinošākie un izglītotākie. Bet arī to mums sačakarē – jā noteiktā līmenī prasa noteiktu augstāko, bet tu vari pabeigt kaut biroja vadītāju vai ekanomistu. Izglītība ķeksītim… lasīt vēl »