Gandrīz gadu pēc stingrāku alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumu ieviešanas mazumtirgotāju novērojumi liecina, ka pircēji jaunajai kārtībai ir pielāgojušies, taču alkohola iegādes apjomi būtiski nav samazinājušies. Dzērienus tagad pērk agrāk, nereti lielākos daudzumos vai citās tirdzniecības vietās. Tikmēr regulējuma ekonomiskās sekas vissmagāk izjūt mazie lauku un piemājas veikali.
Kopš 2025. gada 1. augusta alkoholiskos dzērienus no pirmdienas līdz sestdienai drīkst pārdot no plkst. 10 līdz 20, bet svētdienās no plkst. 10 līdz 18. Ierobežojumu mērķis bija samazināt alkohola patēriņu un tā radītās sociālās un veselības problēmas, tomēr aptaujāto tirgotāju pieredze liecina, ka līdzšinējais rezultāts nav viennozīmīgs.
Veikalu tīkla “top!” valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte norāda, ka tūlīt pēc jaunās kārtības ieviešanas alkohola pārdošanas apjomi samazinājušies, taču vēlāk situācija izlīdzinājusies. Pircēji mainījuši iepirkšanās laiku un dzērienus iegādājas tad, kad to atļauj likums.
Vienlaikus mainījusies izvēle. Visvairāk sarucis alkoholisko un alus kokteiļu, stiprināto vīnu un PET pudelēs pildīta alus noiets. Savukārt pieaudzis pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus un vīna, kā arī dārgākiem un kvalitatīvākiem alkoholiskajiem dzērieniem.
“top!” jaunajām tendencēm pielāgojis sortimentu, bet atsevišķiem mazajiem veikaliem saīsinājis darba laiku. Neviens veikals ierobežojumu dēļ gan nav slēgts.
Priedīte uzsver, ka pasākumi alkohola patēriņa un tā radītā kaitējuma mazināšanai ir nepieciešami, taču ar tirdzniecības laika saīsināšanu vien nepietiek. Ilgstošus rezultātus iespējams panākt tikai ar kompleksu pieeju, vienlaikus īstenojot izglītojošus, preventīvus un atkarības ārstēšanai paredzētus pasākumus.
Mazajiem lauku veikaliem apgrozījums sarucis pat par trešdaļu
Daudz smagākas sekas izjūt mazie lauku veikali. SIA “Latvijas neatkarīgo tirgotāju kooperācija”, kas pārvalda veikalu tīklu “Aibe”, attīstības direktors Juris Lamberts norāda, ka aptuveni 80% “Aibe” veikalu vairs nestrādā pēc plkst. 20, bet svētdienās – pēc plkst. 18.
Laikā, kad alkoholu pārdot nedrīkst, mazajiem veikaliem trūkst apgrozījuma, lai būtu ekonomiski pamatoti turpināt darbu un segt darbinieku algas, nodokļus un komunālos maksājumus.
Daudzos “Aibe” veikalos kopējais apgrozījums samazinājies vidēji par aptuveni 20%, bet atsevišķās tirdzniecības vietās kritums sasniedzis 30–35%. Turklāt zaudējumus rada ne tikai neiegūtie ieņēmumi aizliegtajās stundās.
Pircēji alkoholu, iespējams, nepatērē mazāk, bet iegādājas agrāk, lielākos daudzumos vai citos veikalos, kuros ir plašāks piedāvājums un zemākas cenas. Tādēļ mazie lauku veikali klientus zaudē arī tajās stundās, kad alkohola tirdzniecība ir atļauta.
“Aibe” uzskata, ka, pieņemot ierobežojumus, nav pietiekami izvērtēta to ekonomiskā ietekme uz reģionu uzņēmējdarbību. Turklāt pastāvot risks, ka daļa pieprasījuma pārvietojusies ārpus legālās un kontrolētās tirdzniecības. Lamberts arī norāda, ka gada laikā nav bijis pietiekami plašu preventīvo pasākumu, kas būtu paredzēti cilvēkiem ar alkohola atkarību.
Mazo veikalu stāvokli vēl vairāk pasliktina iedzīvotāju skaita samazināšanās, jauniešu aizbraukšana un sabiedrības novecošana. Līdz ar pircēju skaita sarukumu samazinās arī pārtikas un citu ikdienas preču noiets, apdraudot veikalu turpmāko pastāvēšanu.
Pircēji alkoholu nepērk spontāni
Arī veikalu ķēdes “LaTS” dati rāda mērenu alkoholisko dzērienu pārdošanas kritumu, tomēr uzņēmums par būtiskāko izmaiņu uzskata pircēju paradumu maiņu.
“Latvijas tirgotāju savienības” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis norāda, ka cilvēki alkoholu iegādājas agrāk – vēl pirms došanās mājās –, lai neriskētu nokļūt vietējā veikalā laikā, kad dzērienus vairs nedrīkst pārdot. Tādēļ visvairāk zaudē mazie piemājas veikali, kas atrodas pircēja ikdienas maršruta galapunktā.
Alkohola iegāde arvien biežāk kļūst par iepriekš saplānota iepirkumu groza daļu, nevis spontānu pirkumu vakara stundās. Okmanis arī uzsver, ka alkohola patēriņš Latvijā un citās Eiropas valstīs samazinās jau vairākus gadus, tādēļ pašreizējo kritumu nevar automātiski skaidrot tikai ar tirdzniecības laika ierobežošanu.
Lielie veikalu tīkli būtisku ietekmi nejūt
“Lidl Latvija” pēc ierobežojumu ieviešanas būtiskas alkohola pārdošanas apjomu izmaiņas nav novērojis. Toties pieaudzis pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus un sidra. Uzņēmums veikalu darba laiku nav mainījis un nevienu tirdzniecības vietu nav slēdzis.
Arī “Rimi” novērojis, ka pircēji pielāgojušies atļautajam tirdzniecības laikam, bet būtiskas izmaiņas kopējā klientu plūsmā nav konstatētas. Dažiem mazāka izmēra veikaliem gan pārskatīts darba laiks.
“Rimi” dati rāda, ka jūnijā pieprasījums pēc alkoholiskajiem dzērieniem bijis par 6% mazāks nekā pirms gada. Šā gada pirmajos piecos mēnešos pārdoto alus vienību skaits samazinājies par 8%, savukārt bezalkoholiskā alus pārdošanas apjomi pieauguši par 26%. Visu bezalkoholisko alternatīvu pieprasījums audzis 2,5 reizes.
Visizteiktāk alkohola patēriņš mazinās 18–35 gadus vecu pircēju vidū. Šajā vecuma grupā vienlaikus aug interese par dzērieniem ar zemāku alkohola saturu un saldākām garšām.
Arī “Maxima Latvija” norāda uz ilgstošu alkohola patēriņa samazināšanās tendenci un bezalkoholisko alternatīvu popularitātes pieaugumu. Tomēr veikalu darba laiks ierobežojumu dēļ nav mainīts.
Tādējādi tirgotāju pieredze rāda, ka jaunais regulējums galvenokārt pārbīdījis alkohola iegādes laiku un vietu, nevis radījis strauju patēriņa kritumu. Daļa pārdošanas samazinājuma turklāt saistāma ar jau iepriekš sākušos sabiedrības paradumu maiņu.
Likums paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2026. gada 31. oktobrim jāizvērtē ierobežojumu ietekme uz tautsaimniecību un to atbilstība sabiedrības interesēm, iesniedzot Saeimai ziņojumu un, ja nepieciešams, arī priekšlikumus regulējuma grozīšanai.
Avoti:
- Ziņu aģentūra LETA – mazumtirgotāju “top!”, “Aibe”, “Lidl Latvija”, “Rimi”, “Maxima Latvija” un “LaTS” pārstāvju sniegtā informācija.
- Alkoholisko dzērienu aprites likums – tirdzniecības laika ierobežojumi un prasība Ministru kabinetam līdz 2026. gada 31. oktobrim izvērtēt to ietekmi.
- Veselības ministrija: “Spēkā stāsies jauni ierobežojumi alkohola pieejamībai un reklāmai” – ierobežojumu mērķis un regulējuma skaidrojums.
- Slimību profilakses un kontroles centrs: alkohola lietošanas dati – reģistrētā absolūtā alkohola patēriņa ilgtermiņa dinamika Latvijā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!