Latvijas izdevumi policijas funkcijām 2024. gadā sasnieguši 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ierakstā platformā “X” pievērš uzmanību Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.
Eurostat dati apstiprina, ka tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Tomēr aiz iespaidīgā skaitļa neslēpjas tikai Valsts policijas budžets, policistu algas vai patrulēšanai nepieciešamie līdzekļi.
Eurostat kategorija “policijas dienesti” ir ievērojami plašāka – tajā ietilpst arī robežsardzes darbība un ar tās funkcijām saistītā infrastruktūra. Savukārt straujo izdevumu pieaugumu 2024. gadā lielākoties radījuši kapitālieguldījumi, tostarp valsts austrumu robežas infrastruktūras un iekšlietu dienestu ēku būvniecība.
Gada laikā izdevumi pieauguši par 143 miljoniem eiro
Atbilstoši jaunākajiem Eurostat datiem Latvijas vispārējās valdības izdevumi policijas funkcijām 2023. gadā bija 552,4 miljoni eiro jeb 1,4% no IKP. Savukārt 2024. gadā tie palielinājās līdz 695 miljoniem eiro jeb 1,7% no IKP.
Tātad gada laikā izdevumi pieauga par 142,6 miljoniem eiro jeb gandrīz 26%.
Tomēr izdevumu struktūra rāda, ka tas nebija galvenokārt algu vai policijas ikdienas darbības finansējuma kāpums:
- darbinieku atlīdzībai paredzētie izdevumi palielinājās no 299,8 līdz 324,5 miljoniem eiro;
- starppatēriņa izdevumi, kuros ietilpst preces un pakalpojumi, pieauga no 147,9 līdz 152,3 miljoniem eiro;
- kapitālieguldījumi palielinājās no 95,4 līdz 205,8 miljoniem eiro.
Tādējādi kapitālieguldījumu pieaugums vien veidoja aptuveni 110 miljonus eiro jeb vairāk nekā trīs ceturtdaļas no visa policijas funkcijām uzrādītā izdevumu kāpuma.
Arī izdevumi darbinieku atlīdzībai, rēķinot pret IKP, palika iepriekšējā līmenī – 0,8%. Savukārt kapitālieguldījumu īpatsvars palielinājās no 0,2% līdz 0,5% no IKP.
Tas nozīmē, ka statistikas lēcienu izraisīja galvenokārt būvniecība un citi ilgtermiņa ieguldījumi, nevis straujš policistu algu vai darbinieku skaita pieaugums.
“Policijas izdevumos” ietilpst arī robežsardze
Eurostat skaidro, ka policijas dienestu kategorijā tiek ieskaitīti arī izdevumi robežsardzes un krasta apsardzes darbībai. Latvijas gadījumā tā ir īpaši būtiska piebilde, jo 2024. gadā turpinājās vērienīga infrastruktūras izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas.
Nodrošinājuma valsts aģentūras 2024. gada pārskatā norādīts, ka divu prioritāro Latvijas-Baltkrievijas robežas posmu izbūvei paredzētais finansējums sasniedza attiecīgi 55,15 un 47,54 miljonus eiro. Kopā tie ir vairāk nekā 102 miljoni eiro.
Šī summa ir ļoti tuva Eurostat datos redzamajam kapitālieguldījumu pieaugumam, tādēļ var secināt, ka viens no galvenajiem statistiskā lēciena avotiem bijusi tieši ārējās robežas infrastruktūra. Tādējādi apgalvojums, ka pieaugumu radījusi galvenokārt policijas ēku būvniecība un rekonstrukcija, ir tikai daļēji precīzs – ievērojama nozīme bijusi arī robežas izbūvei.
Vienlaikus 2024. gadā tiešām īstenoti vairāki apjomīgi iekšlietu dienestu ēku projekti. Turpinājās katastrofu pārvaldības centru būvniecība Kandavā, Rūjienā, Aizputē, Dagdā un Ilūkstē, paredzot tajos telpas arī Valsts policijai. Šiem projektiem piešķirti 25,1 miljons eiro.
Tukumā sākta katastrofu pārvaldības centra būvniecība par vairāk nekā 10 miljoniem eiro, bet deviņu centru izveidei citās Latvijas pilsētās Atveseļošanas fonda ietvaros bija piešķirti vēl 12,17 miljoni eiro. Valsts policijas vajadzībām pārbūvētas arī telpas E. Birznieka-Upīša un Mūkusalas ielā Rīgā, kā arī pabeigta ēku pārbūve Stabu un Bruņinieku ielā.
Minētās summas nevar vienkārši saskaitīt, jo daļa projektu ir daudzgadu un atsevišķos gadījumos norādītas kopējās līgumcenas, nevis tikai 2024. gadā faktiski iztērētais finansējums. Tomēr tās skaidri parāda investīciju mērogu.
Valsts policijas budžets ir daudz mazāks par Eurostat uzrādīto summu
To, ka Eurostat rādītāju nevar pielīdzināt tikai Valsts policijas finansējumam, apliecina pašas iestādes pārskats. Valsts policijas 2024. gada publiskajā pārskatā norādīts, ka tās izdevumi 2024. gadā bija 229,5 miljoni eiro, salīdzinot ar 185,6 miljoniem eiro gadu iepriekš.
Tas ir aptuveni trešdaļa no Eurostat policijas funkcijām uzrādītajiem 695 miljoniem eiro. Atšķirību veido citu iestāžu un pašvaldību izdevumi, robežsardze, centralizēti iekšlietu nozares projekti un infrastruktūra.
Turklāt lielākā daļa pašas Valsts policijas budžeta pieauguma bija uzturēšanas, nevis kapitālie izdevumi. Valsts policijas uzturēšanas izdevumi palielinājās no 183,7 līdz 226 miljoniem eiro, kamēr kapitālieguldījumi bija tikai aptuveni 3,5 miljoni eiro.
Lieli izdevumi, bet gandrīz ceturtā daļa amata vietu tukša
Augstā vieta Eiropas statistikā nenozīmē, ka Latvijas policija ikdienā būtu īpaši labi nodrošināta ar darbiniekiem. Valsts policijas pārskats liecina, ka 2024. gadā no 7485 amata vietām vidēji nebija nokomplektētas 1768 jeb 23,6%.
Faktiskais vidējais nodarbināto skaits bija 5717, tostarp 4632 amatpersonas.
Tādējādi statistiski rekordaugsti izdevumi pastāvēja vienlaikus ar ļoti lielu darbinieku trūkumu.
Tas izgaismo būtisku problēmu: ieguldījumi robežā, ēkās, tehnoloģijās un aprīkojumā ir nepieciešami, jo īpaši valstī pie ES un NATO ārējās robežas, tomēr tie paši par sevi neatrisina policistu trūkumu, pārslodzi un izmeklēšanas kapacitātes problēmas.
Latvija pirmajā vai otrajā vietā?
Jānis Hermanis norāda, ka Latvijas rādītājs ir otrs augstākais ES. Tomēr Eurostat publiski redzamajos datos, kas noapaļoti līdz vienai zīmei aiz komata, gan Latvijai, gan Rumānijai 2024. gadā uzrādīti 1,7% no IKP. Tātad pēc noapaļotajiem datiem abas valstis dala augstāko pozīciju.
Nākamais augstākais rādītājs bija Horvātijai – 1,5%, Bulgārijai tas sasniedza 1,4%, bet ES vidēji policijas funkcijām tika tērēti 0,9% no IKP. Lietuvā attiecīgais rādītājs bija 0,7%, bet Igaunijā – 1%.
Tomēr salīdzinājums procentos no IKP jāvērtē piesardzīgi. Valstij ar salīdzinoši nelielu ekonomiku viens liels infrastruktūras projekts var ievērojami palielināt izdevumu īpatsvaru. Turklāt Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis un nepieciešamība izbūvēt ES ārējo robežu nav salīdzināma ar situāciju daudzās Rietumeiropas valstīs.
Tādēļ 1,7% no IKP nav automātisks pierādījums ne policijas pārmērīgai finansēšanai, ne līdzekļu izšķērdēšanai. Tas drīzāk parāda, ka 2024. gadā Latvija vienlaikus finansēja policijas un robežsardzes ikdienas darbu, centās kompensēt gadiem atliktus ieguldījumus iekšlietu infrastruktūrā un strauji stiprināja austrumu robežu.
Galvenais jautājums ir ne tikai tas, cik daudz valsts iztērējusi, bet arī tas, cik liela daļa vienreizējo investīciju ilgtermiņā uzlabos policijas reaģēšanas spējas un vai līdztekus modernām ēkām izdosies nokomplektēt tajās nepieciešamos darbiniekus.
Avots: Eurostat, Jāņa Hermaņa publikācija “X”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!