157 miljoni eiro, divi oficiāli ziņoti pārkāpumi un Paula Stradiņa slimnīcas paplašināšanas projekta nākotne zem jautājuma zīmes

Foto autors: f64

Balticnews.com

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A2 korpusa projekts ir kļuvis par vienu no dārgākajiem un sarežģītākajiem Eiropas Savienības līdzfinansētajiem infrastruktūras projektiem Latvijā. Tā izmaksas ir pieaugušas no sākotnēji plānotajiem 88,1 miljona eiro līdz 157,4 miljoniem eiro, būvniecība kavējas vairāk nekā sešus gadus salīdzinājumā ar sākotnēji noteikto 2023. gada marta termiņu, sākotnējais būvniecības līgums ir lauzts, projektam piemērotas 5,56 miljonu eiro finanšu korekcijas, bet finansējums, kas sākotnēji bija paredzēts citas slimnīcas ēkas būvniecībai tajā pašā teritorijā, novirzīts A2 korpusa pabeigšanai. [1][10][12][14]

Oficiālās atbildes tagad sniedz skaidrojumu vairākiem jautājumiem, kas līdz šim publiski nebija izskaidroti. Latvijas iestādes publiski atklāja informāciju par abu Eiropas Komisijai iesniegto Pārkāpumu vadības sistēmas (Irregularity Management System – IMS) ziņojumu saturu — viens attiecas uz projekta īstenošanas nosacījumu neizpildi, otrs uz publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumu. Savukārt 2025. gada valsts audits konstatēja, ka daļa projekta izdevumu nav attiecināma uz Eiropas Savienības finansējumu. Atbildes arī skaidri apliecina, ka atbildība par projekta īstenošanu, iepirkumiem, finanšu korekcijām un ikdienas vadību gulstas uz Latvijas iestādēm, nevis Eiropas Komisiju. Turklāt Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas (CONT) koordinators norāda, ka publiski dokumentētie fakti var būt pietiekams pamats parlamentārai izvērtēšanai. [21][22][24][27]

Kā atbildēja iesaistītās institūcijas

Lai noskaidrotu, kā projektu vērtē Latvijas un Eiropas institūcijas, Balticnews.com lūdza oficiālus komentārus Eiropas Komisijai, OLAF, Latvijas Finanšu ministrijai, Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Prokuratūrai (EPPO) un Eiropas Parlamentam. Zemāk publicētās un apkopotās atbildes sniedz līdz šim skaidrāko priekšstatu par to, kā iesaistītās institūcijas vērtē atbildību par šo projektu.

OLAF apstiprina, ka Latvija oficiāli ziņojusi par pārkāpumiem

OLAF bija pirmā institūcija, kas apstiprināja, ka Latvija ir izpildījusi tai noteikto pienākumu ziņot par konstatētajiem pārkāpumiem. OLAF preses dienesta vārdā sniegtajā atbildē preses sekretāra vietnieks Kriss Džonss (Chris Jones) norādīja:

“OLAF var apstiprināt, ka, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 122. panta 2. punktā noteiktos pienākumus, Latvijas iestādes, izmantojot OLAF pārvaldīto Pārkāpumu vadības sistēmu (Irregularity Management System), ir informējušas Eiropas Komisiju par saistībā ar šo projektu konstatētajiem pārkāpumiem. Tā kā dalībvalstis ir šo datu īpašnieces, iesakām, ja nepieciešama papildu vai detalizētāka informācija, tieši sazināties ar Latvijas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu (AFCOS).” [21]

OLAF piebilda vēl tikai vienu teikumu — “OLAF nav papildu komentāru” [21] — un pēc tam novirzīja Balticnews.com pie Latvijas AFCOS funkcijas. Tieši šis apstiprinājums kļuva par sākumpunktu nākamajam Balticnews.com izmeklēšanas posmam.

Finanšu ministrija atklāj abu Eiropas Komisijai iesniegto ziņojumu precīzu saturu

Latvijas Finanšu ministrija, kas pilda nacionālās AFCOS koordinācijas funkciju, sniedza visizsmeļošākās atbildes no visām uzrunātajām institūcijām. Tās tika sagatavotas sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un Revīzijas iestādi, datētas ar 2026. gada 3. jūliju un parakstītas Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietnieces Elitas Rubesas-Voravko vārdā [27]. Turpmāk aprakstītā informācija balstīta uz ministrijas rakstisko atbildi, ko Balticnews.com tulkojis no latviešu valodas.

Pirmais ziņojums: projekta īstenošanas nosacījumu neizpilde

Latvijas iestādes publiski atklāja informāciju par abu Eiropas Komisijai iesniegto IMS ziņojumu saturu. Ziņošana IMS sistēmā ir obligāta saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/1970, ja pārkāpuma finansiālā ietekme pārsniedz 10 000 eiro. Finanšu ministrija apstiprināja, ka projektā Nr. 9.3.2.0/17/I/013 konstatēti divi šādi gadījumi. Pirmais ziņojums, kas Eiropas Komisijai nosūtīts 2025. gada 21. augustā, attiecās uz “noteikto projekta īstenošanas nosacījumu neizpildi”, jo objekta apsekošanas laikā tika konstatēts, ka “nebija iespējams pārbaudīt piegādāto, bet vēl neiebūvēto būvmateriālu apjomus.”

Otrais ziņojums: iepirkuma noteikumu pārkāpums

Otrais ziņojums, kas Eiropas Komisijai nosūtīts 2026. gada 12. jūnijā, attiecās uz “publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumu”, proti, Publisko iepirkumu likuma 61. panta trešās daļas 3. punkta neievērošanu [27].

2025. gada audits konstatēja ES finansējumam neatbilstošus izdevumus

Papildus IMS ziņojumiem Latvijas Revīzijas iestāde projektā veica divus auditus — 2023. un 2025. gadā. Pirmais audits sniedza “preventīvus ieteikumus iespējamo projekta īstenošanas risku mazināšanai”. Savukārt 2025. gada audits bija daudz kritiskāks — tajā tika identificēti riski “projekta īstenošanā un būvdarbu līguma izpildē”, kā arī trūkumi, kuru dēļ daļa projekta izdevumu tika “atzīta par neatbilstošu finansēšanai no Eiropas Savienības fondiem”, vienlaikus sniedzot rekomendācijas šo trūkumu novēršanai. Abu auditu ziņojumi tika nosūtīti CFLA, kā arī informatīvi Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai, Finanšu ministrijai, Valsts kasei un Veselības ministrijai [27].

Finanšu ministrija: pārkāpumiem nebija sistēmiska rakstura

Uz jautājumu, vai ziņojumi attiecas uz CFLA piemērotajām finanšu korekcijām, Finanšu ministrija apstiprināja, ka Eiropas Komisijai IMS sistēmā tiek ziņots tieši par tām neatbilstībām, par kurām CFLA jau pieņēmusi lēmumu gan par neatbilstības konstatēšanu, gan finanšu korekcijas piemērošanu — tātad arī abi šie ziņotie gadījumi ietilpst jau piemēroto korekciju kopsummā —, vienlaikus norādot, ka citi gadījumi, kas neatbilda pārkāpuma kritērijiem, IMS sistēmā netika ziņoti. Savukārt uz jautājumu, vai konstatētie pārkāpumi liecina par plašākām pārvaldības problēmām, ministrijas atbilde bija nepārprotama: “Pārkāpumi tika vērtēti kā individuāli gadījumi, jo tie saistīti ar atšķirīgiem faktiskajiem apstākļiem un tiesiskajiem pamatiem. Konstatētajiem pārkāpumiem netika konstatēts sistēmisks raksturs.” [27]

AFCOS koordinē, nevis izmeklē

Finanšu ministrija uzsvēra, ka Latvijas AFCOS funkciju, kuru Finanšu ministrijas ES fondu Revīzijas departamentā nodrošina viens darbinieks, veic sadarbības koordinēšanu ar OLAF, taču tā “neveic izmeklēšanas vai auditus, bet darbojas kā koordinācijas mehānisms.” Izmeklēšana ir tiesībsargājošo iestāžu kompetencē, savukārt auditus veic attiecīgās revīzijas institūcijas [27].

Par projekta īstenošanu bija atbildīgas Latvijas iestādes

Eiropas Komisijas nostāja, ko Eiropas Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāts sniedza DG REGIO vārdā, ir skaidra: par projekta īstenošanu, iepirkumiem, finanšu korekcijām un ikdienas vadību bija atbildīga Latvija, nevis Brisele [22]. Citiem vārdiem, Eiropas Komisija nepārprotami norāda, ka atbildība par projekta pārvaldību gulstas uz Latvijas institūcijām.

Komisijas atbildē arī uzsvērts, ka Brisele neuzrauga atsevišķas iepirkuma procedūras vai būvniecības līgumus. Tās uzdevums ir pārliecināties, ka Latvijas vadības un kontroles sistēmas atbilst ES kohēzijas politikas prasībām. Kā norāda Komisija, kohēzijas politikas kopīgās pārvaldības modelī dalībvalstis pašas izvēlas, īsteno un uzrauga projektus, savukārt Eiropas Komisija pārbauda valstu sistēmu atbilstību ES noteikumiem kopumā. Tā neizvērtē atsevišķus projektu lēmumus, neveic konkrētu projektu attiecināmības pārbaudes un nekomentē notiekošus valsts auditus. Komisija arī norādīja, ka visi trīs projekta finansējuma pieteikumi ir izgājuši neatkarīgu JASPERS izvērtējumu un tikuši apstiprināti [22].

Līgumstrīdi ir Latvijas, nevis Eiropas Komisijas kompetencē

Eiropas Komisija norādīja, ka līgumiskie jautājumi, tostarp strīdi par maksājumiem apakšuzņēmējiem, ir pakļauti nacionālajam tiesiskajam regulējumam un tos risina Latvijas iestādes [22].

Eiropas Komisija: atbildība par projekta īstenošanu gulstas uz Latvijas iestādēm

Eiropas Komisijas atbilde šajā jautājumā ir nepārprotama: atbildība par projekta īstenošanu, tostarp izmaksu un termiņu uzraudzību, gulstas uz Latvijas vadošo iestādi un projekta finansējuma saņēmēju, nevis uz Briseli [22].

Latvijas pārvaldības sistēmā šīs atbildības ir skaidri noteiktas. Finanšu ministrija pilda vadošās iestādes funkcijas, savukārt Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) ir projekta finansējuma saņēmēja, kas organizēja iepirkuma procedūras ar saviem reģistrācijas numuriem [12][13]. Vienlaikus Veselības ministrija revīzijas dokumentācijā ir oficiāli norādīta kā projekta “atbildīgā iestāde” [27].

Kopumā saņemtās oficiālās atbildes liecina, ka atbildība par projekta īstenošanu un ikdienas pārvaldību bija Latvijas institūciju kompetencē, kas savukārt rada jautājumu, kā vairāku gadu laikā varēja rasties tik būtisks izmaksu pieaugums, sākotnējā līguma laušana, finanšu korekcijas un finansējuma pārdale no B korpusa projekta.

Eiropas Revīzijas palāta ņem informāciju zināšanai

Eiropas Revīzijas palāta apstiprināja, ka PSKUS A2 projekts “līdz šim nav bijis iekļauts mūsu gada pārskata auditēto projektu izlasē”, taču Balticnews.com iesniegtā informācija ir nodota iestādes iekšējai izvērtēšanai. Eiropas Revīzijas palātas vecākā komunikācijas speciāliste Klaudija Spiti (Claudia Spiti) rakstīja:

“Esmu nodevusi sniegto informāciju kompetentajam revīzijas departamentam, kas to var ņemt vērā, plānojot turpmākās revīzijas.” [23]

Viņa arī norādīja, ka Revīzijas palāta “nav kompetenta izskatīt individuālas sūdzības”, un šādos gadījumos aicināja vērsties OLAF vai Eiropas Prokuratūrā (EPPO) [23].

EPPO ne apstiprina, ne noliedz savu iesaisti

Eiropas Prokuratūra (EPPO) sniedza savu standarta atbildi, ko tā izmanto attiecībā uz iespējamiem izmeklēšanas gadījumiem. Preses sekretāre Paula Telo Alveša (Paula Telo Alves) rakstīja:

“Parasti EPPO nekomentē notiekošas izmeklēšanas un publiski neapstiprina, ar kuriem gadījumiem mēs strādājam.” [25]

Šī atbilde ne apstiprina, ne noliedz EPPO iespējamu iesaisti šajā lietā.

CONT koordinators saskata pamatu padziļinātai parlamentārai izvērtēšanai

Visplašāko izvērtējumu par lietas būtību sniedza Eiropas Parlamenta deputāts un Eiropas Tautas partijas (EPP) koordinators Budžeta kontroles komitejā (CONT) Tomāšs Zdehovskis (Tomáš Zdechovský).

Kāpēc CONT varētu ieinteresēt šī lieta

Pēc Zdehovska teiktā, CONT parasti ir pamats pieprasīt papildu skaidrojumus Eiropas Komisijai gadījumos, kad projekts rada jautājumus par “ES līdzekļu izmantošanas likumību, atbilstību, saimnieciskumu, efektivitāti vai lietderību” [24].

Viņš skaidroja, ka PSKUS A2 projekts varētu atbilst šādiem kritērijiem, jo tam piešķirts ievērojams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums — sākotnēji kopējās investīcijas bija 140,4 miljoni eiro, tostarp 83,7 miljoni eiro ERAF finansējuma —, vienlaikus publiski zināms par ievērojamu izmaksu pieaugumu, sākotnējā līguma laušanu, būvniecības defektiem, atkārtotām iepirkuma procedūrām un papildu finansējuma piešķiršanu [24].

Pamatojoties uz to, viņš norādīja:

“CONT varētu lūgt Eiropas Komisijai skaidrojumu par to, vai tā ir informēta par projekta pašreizējo finanšu un īstenošanas stāvokli, vai ir ziņots par pārkāpumiem vai finanšu korekcijām, kā tā vērtē Latvijas vadības un kontroles sistēmas darbību šajā projektā un vai finansējuma pārdale ietekmē kohēzijas politikas sākotnējos mērķus.” [24]

Vai šis projekts varētu nonākt Eiropas Parlamenta darba kārtībā?

Uz jautājumu, vai šī lieta varētu kļūt par pamatu parlamentārai uzklausīšanai vai viedokļu apmaiņai Eiropas Parlamentā, Tomāšs Zdehovskis atbildēja: “Jā, principā tas ir iespējams.” Vienlaikus viņš uzsvēra, ka izmaksu pieaugums pats par sevi “automātiski nenozīmē pārkāpumu vai krāpšanu”, taču kopā ar sākotnējā līguma laušanu, atkārtotām iepirkuma procedūrām, finanšu korekcijām un finansējuma pārdali no cita veselības aprūpes projekta tas kļūst par “apstākļu kopumu, kas var būt nozīmīgs parlamentārai izvērtēšanai no pareizas finanšu pārvaldības viedokļa.” [24]

Īpaši viņš izcēla finansējuma pārdali no iecerētā B korpusa projekta, raksturojot to kā “īpaši nozīmīgu, jo tā var radīt jautājumus par to, vai A2 projekta problēmu risināšana nenotiek uz citu veselības aprūpes investīciju prioritāšu rēķina.” [24]

Kad varētu iesaistīties Eiropas Revīzijas palāta?

Zdehovskis norādīja, ka CONT “nevar uzdot Eiropas Revīzijas palātai veikt konkrētu revīziju”, jo Revīzijas palāta ir neatkarīga institūcija. Vienlaikus viņš uzskaitīja kritērijus, kas parasti varētu pamatot šādu revīziju: būtiska ES budžeta līdzekļu iesaiste, skaidri riski pareizai finanšu pārvaldībai, jautājumi, kas pārsniedz viena lokāla strīda robežas un var liecināt par sistēmiskām problēmām, labi dokumentēti fakti, kas balstīti publiskos vai oficiālos avotos, kā arī revīzijas iespējamais ieguldījums ES fondu pārvaldības uzlabošanā nākotnē [24].

Attiecinot šos kritērijus uz PSKUS A2 projektu, viņš norādīja uz ievērojamo ES līdzfinansējuma apjomu, būtisko izmaksu pieaugumu, kavēto projekta īstenošanas grafiku, sākotnējā līguma laušanu, atkārtotajām iepirkuma procedūrām, jau piemērotajām finanšu korekcijām un finansējuma pārdali no B korpusa projekta. Vienlaikus viņš atsaucās uz publiski pieejamo informāciju, saskaņā ar kuru sākotnējais projekta budžets bija “aptuveni 88 miljoni eiro, savukārt tā pabeigšanai pašlaik nepieciešami vēl vismaz 80 miljoni eiro, kopējām izmaksām pārsniedzot 160 miljonus eiro.” [24]

Kā projekta izmaksas pieauga no 88 līdz 157 miljoniem eiro

Projekta izmaksu pieaugums no sākotnēji plānotajiem 88,1 miljona eiro līdz pašreizējiem 157,4 miljoniem eiro nebija viena atsevišķa lēmuma rezultāts, bet gan vairāku gadu laikā notikušu notikumu kopums. Sākotnējais 88,1 miljona eiro būvniecības līgums tika lauzts 2024. gada 13. februārī pēc domstarpībām par būvdarbu izpildi. Pēc tam sekoja jauns iepirkums, kuru apstrīdēja zaudējušais pretendents un kas tika galīgi apstiprināts tikai pēc atkārtotas izvērtēšanas 2026. gada pavasarī. Tā rezultātā tika noslēgts jauns līgums ar pilnsabiedrību “NSHC Group” aptuveni 96,8 miljonu eiro vērtībā, papildus paredzot vēl 4,76 miljonus eiro papildu darbiem. Pirms būvlaukuma nodošanas VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) tika izlietoti vēl 14,9 miljoni eiro avārijas darbiem, finanšu korekcijām, tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem un juridiskajiem izdevumiem. Turklāt 67,9 miljoni eiro, kas sākotnēji bija paredzēti slimnīcas nākamā — B korpusa — būvniecībai, tika pārdalīti A2 korpusa pabeigšanai [1][5][10][12][14].

Projekts sākās ar pirmā ES finansējuma pieteikuma iesniegšanu 2018. gadā, kam sekoja otrais pieteikums 2022. gadā. Sākotnēji plānotais 2023. gada marta pabeigšanas termiņš netika ievērots, un pēc sākotnējā būvniecības līguma laušanas 2024. gada februārī vēlāk tajā pašā gadā tika iesniegts trešais ES finansējuma pieteikums. Latvija pirmo IMS ziņojumu Eiropas Komisijai iesniedza 2025. gada 21. augustā. Tajā pašā gadā Revīzijas iestāde konstatēja, ka daļa projekta izdevumu nav attiecināma uz ES finansējumu. Otrais IMS ziņojums tika iesniegts 2026. gada 12. jūnijā. Šobrīd A2 korpusa pabeigšana plānota 2029. gada decembrī, bet kopējās projekta izmaksas sasniegušas 157,4 miljonus eiro [1][10][14][21][27].

Jauns iepirkums: aritmētiska kļūda un “Velve” prasība tiesā

2026. gada 5. martā kļuva zināms, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izsludinātajā atklātajā konkursā par A2 korpusa pabeigšanu piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti — SIA “AIMASA” (114,07 miljoni eiro), piegādātāju apvienība “NSHC Group” (sākotnēji 101,56 miljoni eiro) un “SNL Būve” (133,65 miljoni eiro). Iepirkuma komisija par saimnieciski visizdevīgāko atzina “NSHC Group” piedāvājumu, piešķirot tam 91,6 punktus [28].

Uzvarējušā pretendenta finanšu piedāvājumā komisija tomēr konstatēja aritmētisku kļūdu — pēc labojuma “NSHC Group” piedāvājuma cena pieauga no 101,56 miljoniem līdz 120,37 miljoniem eiro, proti, gandrīz par 19 miljoniem eiro. SIA “AIMASA” par konkursa rezultātiem iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), apstrīdot komisijas lēmumu; sūdzība pieņemta izskatīšanai [28].

Paralēli norisinās vēl viena tiesvedība — SIA “Velve”, ar kuru līgums par A2 korpusa būvniecību tika lauzts 2024. gada februārī, vērsusies Administratīvajā rajona tiesā, pārsūdzot IUB 8. janvāra lēmumu, ar kuru noraidīta uzņēmuma sūdzība par VNĪ organizēto iepirkumu. “Velve” lūdz tiesu atcelt šo lēmumu un noteikt aizliegumu slēgt jauno līgumu līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim, uzskatot, ka neskaidrais iepirkums var radīt valstij desmitiem miljonu eiro zaudējumus [28].

Iepirkuma procedūras agrākā posmā par PSKUS A2 korpusa pabeigšanu sūdzību IUB bija iesniedzis tikai viens pretendents — “Velve”; to izvērtējot, IUB atļāva iepirkuma turpināšanu, atzīstot, ka dokumentācija un process atbilst normatīvo aktu prasībām [28].

Tikmēr valdība 24. februārī lēmusi atļaut PSKUS A2 korpusa otrā posma projektā pārsniegt līdzšinējo 90% avansa un starpposma maksājumu slieksni — pretējā gadījumā slimnīcai pašai būtu bijis jārod aptuveni 11 miljonu eiro priekšfinansējums, ko tā, pēc Veselības ministrijas paustā, bez maksātnespējas riska nespēj nodrošināt [28].

Apakšuzņēmēji: aizmirstie objektā

Kamēr valsts un Eiropas institūcijas diskutē par ziņojumiem un revīzijām, aina uz zemes ir citāda. SIA “Steel Constructor MM”, Latvijas kapitāla metāla būvkonstrukciju piegādātājs un montētājs, publiski aprakstījis, kā divus gadus pēc līguma laušanas ar ģenerāluzņēmēju uzņēmums joprojām gaida norēķinu, lai gan tā veiktais darbu apjoms — aptuveni 95% no līgumā paredzētā — bija praktiski pabeigts [29].

Līgumu par metāla konstrukciju piegādi un montāžu uzņēmums bija noslēdzis 2020. gada beigās ar sākotnējo pabeigšanas termiņu 2021. gada rudenī, taču Covid-19 izraisītie piegāžu pārrāvumi un vēlāk Krievijas karš Ukrainā radīja būtisku metāla cenu pieaugumu un atkārtotu darbu apturēšanu. Pēc uzņēmuma paustā, atsevišķās pozīcijās izmaksas pieauga no plānotajiem aptuveni 600 tūkstošiem līdz gandrīz diviem miljoniem eiro [29].

Uzņēmuma pārstāvis norāda, ka pēc līguma laušanas ar ģenerāluzņēmēju process apstājies pusceļā — bez pabeigtas izpilddokumentācijas, pieņemšanas aktu un pārbaužu nav skaidrs, kurš uzņemsies atbildību par jau veiktajiem darbiem un to garantijām. Neizmaksātie garantijas ieturējumi sasniedz ap 140 tūkstošiem eiro, un objektā joprojām atrodas jau iegādātas, bet nesamontētas metāla konstrukcijas ap 40 tūkstošu eiro vērtībā, kuras nav iespējams izmantot citur [29].

Uzņēmums uzsver, ka jaunā iepirkuma sagatavošanas gaitā ar apakšuzņēmējiem, kas objektā jau paveikuši lielāko daļu darba, neviens neesot sazinājies, lai noskaidrotu, kas tieši ir izdarīts un kas jāpabeidz — tā vietā publiskajā telpā izskanējuši pieņēmumi, ka daļu ēkas varētu nākties nojaukt un būvēt no jauna [29].

Kas notiks tālāk?

Saņemtās oficiālās atbildes sniedz skaidrojumu vairākiem jautājumiem, kas gadiem ilgi bija palikuši neskaidri. Tās pirmo reizi atklāj abu Latvijas iesniegto IMS ziņojumu precīzu saturu, apstiprina, ka daļa projekta izdevumu ir atzīta par neatbilstošu ES finansējumam, un nepārprotami norāda, ka atbildība par projekta īstenošanu, iepirkumiem un ikdienas vadību bija Latvijas, nevis Eiropas Komisijas kompetencē.

Tomēr joprojām paliek divitrīs būtiski neatbildēti jautājumi.

Pirmais ir, vai projekts piesaistīs turpmāku Eiropas institūciju uzmanību. Lai gan Eiropas Revīzijas palāta ir nodevusi saņemto informāciju savam revīzijas departamentam un Eiropas Parlamenta CONT koordinators uzskata, ka publiski dokumentētie fakti var būt pietiekams pamats parlamentārai izvērtēšanai, neviena no institūcijām pagaidām nav norādījusi, vai sekos kāda formāla rīcība.

Otrais jautājums attiecas uz slimnīcas plānoto B korpusu. Lai gan A2 korpusa pabeigšana šobrīd ir paredzēta, kaut arī ar vairāku gadu kavēšanos un ievērojami augstākām izmaksām, 67,9 miljoni eiro, kas sākotnēji bija paredzēti B korpusa būvniecībai, ir novirzīti A2 projekta pabeigšanai. Līdz šim nav paziņots ne jauns B korpusa īstenošanas grafiks, ne finansēšanas plāns. Ja šī finansējuma pārdale izrādīsies pastāvīga, nevis īslaicīga, tās sekas pārsniegs viena aizkavēta būvniecības projekta robežas un radīs plašākus jautājumus par to, kā Latvija nosaka prioritātes nozīmīgām veselības aprūpes investīcijām, kas tiek finansētas no valsts un Eiropas Savienības līdzekļiem.

Trešais jautājums attiecas uz politisko un institucionālo atbildību Latvijas pusē. Ja, kā apstiprina Eiropas Komisija un Finanšu ministrijas atbilde, par projekta īstenošanu un ikdienas vadību atbildēja Latvijas iestādes, tad jāprasa, kāpēc šī atbildība līdz šim nav rezultējusies konkrētos secinājumos par Veselības ministrijas kā projekta “atbildīgās iestādes” un Finanšu ministrijas kā vadošās iestādes lomu — un vai šīs ministrijas ir vērtējušas savu pašu rīcību tikpat kritiski, cik strikti tās vērtējušas bijušo būvnieku.

Avoti un atsauces

Mediju publikācijas un publisko reģistru informācija, uz kuru Balticnews.com atsaucās jautājumos Eiropas Savienības institūcijām:

[1] db.lv / LETA, 2026. gada 13. maijs — Plānots atļaut slēgt 128,8 miljonu eiro līgumu par Stradiņa slimnīcas A2 ēkas otrā posma būvniecību

[2] LSM.lv, 2026. gada 29. aprīlis — Valsts nekustamie īpašumi pēc atkārtotas izvērtēšanas apstiprina Stradiņa slimnīcas A2 korpusa iepirkuma rezultātus

[3] Apollo.lv — Būvfirma iesniegusi sūdzību par Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumu

[4] Puaro.lv — Kurš atbildēs par nodokļu maksātājiem uzkrautajiem papildu simts miljoniem eiro?

[5] LA.LV — Par Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A2 korpusa atklāto konkursu jau iesniegta sūdzība IUB | LA.LV

[7] TVNET — AS un LPV prasa veselības ministra skaidrojumus par būvniecības sadārdzinājumu Stradiņa slimnīcā

[8] LA.LV — Cilvēki mirs, jo ministrija un slimnīca nespēj novadīt vienu projektu

[9] Puaro.lv — VM sevi paslavē par 150% Stradiņa slimnīcas būves sadārdzinājumu, kuru būvēs astoņus gadus

[10] LA.LV — Stradiņa slimnīcas A2 korpuss varētu izmaksāt gandrīz divreiz vairāk nekā sākotnēji plānots

[12] Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) — iepirkums PSKUS 2024/37

[13] Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) — iepirkumi PSKUS 2024/74, 2024/83 un 2025/167

[14] Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) — lēmumi par finanšu korekciju piemērošanu

Rakstā minētie tiesību akti:

[15] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013, 122. panta 2. punkts

[16] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (Kopīgo noteikumu regula), 136. pants

[17] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (PIF direktīva), 3. pants

[18] Padomes Regula (ES) 2017/1939 (EPPO regula), 26. pants

[19] Līgums par Eiropas Savienības darbību, 310. panta 5. punkts

[20] Līgums par Eiropas Savienības darbību, 285. pants

Sarakste ar Eiropas Savienības un Latvijas institūcijām (autora rīcībā):

[21] Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) atbilde Balticnews.com, ko 2026. gada 22. jūnijā sniedza preses sekretāra vietnieks Kriss Džonss (Chris Jones).

[22] Eiropas Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāta Spīkeru dienesta atbilde Balticnews.com par kohēzijas politikas uzraudzību (fona informācija; pēc avota lūguma nav paredzēta tiešai citēšanai vai individuālai atribūcijai).

[23] Eiropas Revīzijas palātas atbilde Balticnews.com, ko sniedza vecākā komunikācijas speciāliste Klaudija Spiti (Claudia Spiti). Skatīt arī Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu par krāpšanu, kas skar ES budžetu, kā arī Eiropas Komisijas kohēzijas fondu datu portālu.

[24] Tomāša Zdehovska (Tomáš Zdechovský), Eiropas Parlamenta deputāta (EPP) un Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas (CONT) EPP grupas koordinatora, atbilde Balticnews.com.

[25] Eiropas Prokuratūras (EPPO) atbilde Balticnews.com, ko sniedza preses sekretāre Paula Telo Alveša (Paula Telo Alves).

[26] Eiropas Parlamenta Mediju attiecību nodaļas preses sekretāra Jāņa Krastiņa atbilde Balticnews.com. Pievienots arī Budžeta kontroles komitejas (CONT) politisko grupu koordinatoru saraksts.

[27] Latvijas Republikas Finanšu ministrijas atbilde Balticnews.com, kas sagatavota sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un Revīzijas iestādi, parakstīta 2026. gada 3. jūlijā Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietnieces Elitas Rubesas-Voravko vārdā (Balticnews.com tulkojums no latviešu valodas).

[28] LA.LV, 2026. gada 5. marts — Par Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A2 korpusa atklāto konkursu jau iesniegta sūdzība IUB — https://www.la.lv/par-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-a2-korpusa-atklato-konkursu-jau-iesniegta-sudziba-iub

[29] Delfi.lv, Versijas — Jānis Ziņģis: “Stradiņa slimnīcas A2 korpuss — esam pabeiguši gandrīz visu, bet valsts divus gadus stāv uz pauzes” — https://www.delfi.lv/898102/versijas/120104348/janis-zingis-stradina-slimnicas-a2-korpuss-esam-pabeigusi-gandriz-visu-bet-valsts-divus-gadus-stav-uz-pauzes

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


guest

1 Comment
jaunākie
vecākie populārākie
propellers silei
propellers silei
4 m. atpakaļ

Veselības ministrijas lomu spēles finišē ar visa veida krahiem?