NBS lielais izaicinājums – atrast cilvēkus miljardiem vērtā bruņojuma izmantošanai

Latvija aizsardzībai atvēl vēsturiski lielu finansējumu, tomēr ar ieroču, munīcijas un militārās tehnikas iegādi vien nepietiek. Lai jaunais bruņojums pārtaptu reālās kaujas spējās, nepieciešami apmācīti karavīri, instruktori, inženieri, tehniķi un citi speciālisti. Tieši cilvēkresursu nodrošināšana var kļūt par vienu no sarežģītākajiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības uzdevumiem, vēsta TV3 Ziņas.

Latvijas aizsardzības budžets 2026. gadā pirmo reizi pārsniedzis divus miljardus eiro, sasniedzot 2,16 miljardus eiro jeb 4,91% no iekšzemes kopprodukta. Aptuveni puse šīs summas paredzēta NBS kaujas spēju tiešai attīstīšanai un stiprināšanai.

Starp galvenajām ieguldījumu jomām ir slāņveida pretgaisa aizsardzība, kājnieku kaujas mašīnas, artilērija, munīcija un ekipējums, bezpilota lidaparātu spējas, jūras kontrole un krasta aizsardzība, kā arī Latvijas austrumu robežas militārā stiprināšana.

Taču katrai jaunai ieroču sistēmai nepieciešams personāls, kas to spēj izmantot, apkalpot un remontēt. Turklāt sarežģītu militāro tehnoloģiju apguve nenotiek dažu nedēļu laikā – speciālistu sagatavošanai var būt vajadzīgi vairāki gadi. Vienlaikus jānodrošina instruktori, militārā infrastruktūra un regulāras mācības.

Naudu var piešķirt ātrāk nekā sagatavot karavīrus

Finansējuma palielināšana aizsardzībai ļauj iegādāties modernāku bruņojumu, tomēr cilvēkresursu palielināšanai ir savi ierobežojumi. Naudu budžetā iespējams pārdalīt salīdzinoši īsā laikā, savukārt pieredzējušu virsnieku, instruktoru, pretgaisa aizsardzības speciālistu vai militāro inženieru sagatavošana prasa ilgstošas mācības un praktisku pieredzi.

Papildu izaicinājumu rada arī demogrāfiskā situācija un konkurence darba tirgū. Bruņotajiem spēkiem par tehnisko jomu speciālistiem jākonkurē ar privātajiem uzņēmumiem, kuros kvalificētiem darbiniekiem nereti tiek piedāvāts elastīgāks darba laiks un pievilcīgs atalgojums.

Tādēļ NBS attīstībā būtiski ir ne tikai piesaistīt jaunus cilvēkus, bet arī noturēt jau esošos profesionālā dienesta karavīrus un pieredzējušus speciālistus. Pretējā gadījumā strauja jauno karavīru skaita palielināšana var radīt papildu slodzi esošajiem instruktoriem un komandieriem.

Personālsastāvu cer palielināt ar VAD palīdzību

Viens no galvenajiem instrumentiem NBS personāla bāzes paplašināšanai ir valsts aizsardzības dienests (VAD). Aizsardzības nozares 2026. gada plānos paredzēts sasniegt 1580 VAD karavīru 11 mēnešu dienesta programmā, kā arī līdz 1400 jauniešu piecu gadu dienestā Zemessardzē.

VAD gan nav uzskatāms tikai par īstermiņa skaitlisku papildinājumu. Aizsardzības nozarē cer, ka daļa dienestu pabeigušo jauniešu turpinās profesionālo dienestu, pievienosies Zemessardzei vai veidos sagatavoto rezervi.

Vienlaikus jāpalielina arī profesionālā dienesta karavīru skaits. Tieši profesionāļiem jāvada vienības, jāapmāca VAD karavīri un zemessargi, kā arī jāapgūst jaunās ieroču sistēmas. Ja profesionālā dienesta pieaugums atpaliks no tehnikas iepirkumu un VAD paplašināšanas tempa, cilvēku trūkums var kļūt par šķērsli plānoto spēju pilnvērtīgai izmantošanai.

Latvijas aizsardzības stiprināšanā tādēļ izšķirošs būs ne tikai iztērētās naudas apjoms. Galvenais jautājums ir, vai valstij izdosies laikus sagatavot pietiekami daudz cilvēku, kuri iegādāto bruņojumu un tehnoloģijas spēs pārvērst reālās militārajās spējās.

Avoti: TV3 Ziņas, Aizsardzības ministrija, NBS, MK

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!