NBS mudina demontēt sliedes austrumu pierobežā – gaidīt krīzi ir riskanti

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) uzskata, ka dzelzceļa sliedes un uzbērumi pie Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju būtu jādemontē laikus. Armijas vērtējumā tas apgrūtinātu pretinieka karaspēka pārvietošanu un apgādi, savukārt darbu atlikšana līdz krīzei palielinātu militāros riskus, vēsta Lasi.lv.

NBS aicinājums skar trīs dzelzceļa savienojumus

Ieteikums demontēt sliedes attiecas uz trim dzelzceļa savienojumiem pāri austrumu robežai. Divi ved uz Krieviju caur Zilupi un Kārsavu, trešais savieno Latviju ar Baltkrieviju caur Indru.

NBS skaidro, ka šo posmu demontāža papildinātu Baltijas aizsardzības līniju un atvieglotu Latvijas aizsardzības organizēšanu pie valsts robežas.

Krievijas bruņotie spēki dzelzceļu plaši izmanto karaspēka un kravu pārvadāšanai. Tāpēc NBS ieskatā aizsardzībai ir svarīgi, lai pasākumi, kas ierobežo pretinieka iespējas izmantot šo infrastruktūru, būtu īstenoti jau pirms krīzes.

Saeima priekšlikumu noraidīja, valdība gatavojas krīzes gadījumam

2025. gada 11. decembrī Saeima noraidīja Nacionālās apvienības deputātu iesniegto lēmuma projektu par sliežu demontāžu Latvijas-Krievijas pierobežā. Evikas Siliņas valdības laikā pēc ministriju un drošības iestāžu vērtējumu izskatīšanas sliedes nolēma pagaidām saglabāt.

2026. gada janvārī toreizējais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) paziņoja, ka Latvija gatavo plānu, lai nepieciešamības gadījumā varētu pārraut austrumu pierobežas autoceļus un dzelzceļu.

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis 2026. gada 23. jūlija intervijā “Latvijas Avīzei” sacīja, ka sliežu demontāža būtu ieguvums bruņotajiem spēkiem. Viņš norādīja, ka krīzes gadījumā sliedes tiktu nojauktas, un pauda pārliecību, ka pie jautājuma vēl atgriezīsies.

Valdība 13. oktobrī piešķīra finansējumu “Latvijas dzelzceļam” sagatavošanās darbiem. Melnis finansējumu saistīja ar iespēju krīzes gadījumā sliedes demontēt ātri.

Valsts prezidents un Ārlietu ministrija uzsvēruši vajadzību saskaņot rīcību ar kaimiņvalstīm. Kā norādījusi ministrijas pārstāve Diāna Eglīte, ministrijas rīcībā nav ziņu, ka kāda no reģiona valstīm plānotu pārtraukt dzelzceļa satiksmi vai demontēt sliedes Krievijas un Baltkrievijas virzienā. Lietuvai jāņem vērā arī īpašās saistības attiecībā uz tranzītu starp Krieviju un Kaļiņingradas apgabalu.

Kravu apjoms ar Krieviju sarucis gandrīz par 92 procentiem

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka starptautisko dzelzceļa kravu apjoms Latvijā no 2019. līdz 2025. gadam sarucis no 39,8 līdz 7,6 miljoniem tonnu. Savukārt pārvadājumi ar Krieviju šajā laikā sarukuši no 25,9 līdz 2,1 miljonam tonnu, izpētījis Lasi.lv.

Pēc “Latvijas dzelzceļa” datiem 2026. gada pirmajā pusē ap divām trešdaļām austrumu pierobežas dzelzceļa kravu pārvadāja caur Zilupes robežpunktu, ap trešdaļu – caur Indras robežpunktu. Uz Kārsavas robežpunktu attiecās mazāk nekā 5 procenti šo kravu. Publikācija diskusiju par sliežu nākotni saista arī ar rudenī pieaugušo Krievijas interesi par graudu tranzītu caur Baltijas ostām. Austrumu savienojumus izmanto arī Kazahstānas un Uzbekistānas kravu nogādāšanai Latvijas ostās.

Ekonomikas ministrijā norāda, ka, lemjot par sliežu nākotni, jāvērtē arī to nozīme civilajā aizsardzībā, militārajā mobilitātē un rūpniecības attīstībā. Ministrijas vērtējumā līdzšinējais tranzīta modelis, kas balstījās uz kravām no austrumiem, vairs nav ilgtspējīgs. Transporta attīstības pamatnostādnēs 2027. gadam paredzēts 28,5 miljonu tonnu dzelzceļa kravu mērķis. Pēc CSP datiem, 2025. gadā pa dzelzceļu Latvijā kopumā pārvadāja 9,5 miljonus tonnu.

Atšķirīgais sliežu platums kavē pārvadājumus uz Rietumeiropu

Jau 2023. gada Nacionālajā militārās mobilitātes plānā norādīts, ka Latvijas 1520 milimetru sliežu tīkls ir savietojams ar Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļu. Savienojumos ar Rietumeiropu, kur izplatītas 1435 milimetru sliedes, atšķirīgā platuma dēļ kravas jāpārkrauj. Tas paildzina arī militāros pārvadājumus. Pilnīga pāreja uz Eiropas platuma sliedēm Latvijā plānā minēta kā vēlamais ilgtermiņa risinājums.