Bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis publiski izklāstījis, kā, pēc viņa teiktā, amatpersonu atalgojuma reformas sagatavošanas laikā ar politiskiem lēmumiem būtiski palielinātas valsts augstāko amatpersonu algas. Viņa minētais 916 eiro pielikums “valsts spicei” ir vairāk nekā visa pašreizējā minimālā mēnešalga un sasniedz gandrīz divas trešdaļas no Latvijas strādājošo bruto algas mediānas.
Citskovskis platformā “X” raksta, ka esot lūgts izskaidrot, kā politiski tika “koriģētas” valsts amatpersonu algas 2022. gada atlīdzības reformas laikā.
Viņš skaidro, ka amatpersonu atlīdzības reformas pamatā bijis Igaunijas modelis – Igaunijas Valsts augstāko amatpersonu atlīdzības likums. Latvijā reforma īstenota divos posmos: vispirms no 2019. gada 1. janvāra pārskatīts tiesnešu un prokuroru atalgojums, bet no 2022. gada 1. jūlija – valsts augstāko amatpersonu atlīdzība.
Sākotnējā projektā bijis paredzēts Latvijas amatpersonu atalgojumu Igaunijas līmenim tuvināt pakāpeniski. Pēc Citskovska rakstītā, piemēram, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta algas pieaugums sākotnēji plānots 330 eiro apmērā.
Tomēr 2019. gadā toreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pieņēmis politisku lēmumu Latvijas augstāko amatpersonu algas uzreiz pielīdzināt Igaunijas augstāko amatpersonu atalgojuma līmenim, apgalvo bijušais Valsts kancelejas vadītājs. Tādējādi Saeimas priekšsēdētājam un Ministru prezidentam paredzētais mēnešalgas palielinājums projektā vien jau sasniedzis 916 eiro.
Citskovskis raksta arī par otru politisko “korekciju”. Pēc viņa teiktā, 2021. gadā likumprojekta saskaņošanu ar Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakcijām veica toreizējā Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre, bijusī premjere Evika Siliņa (JV).
Pēc šīm sarunām Siliņa devusi mutisku uzdevumu Valsts kancelejai projektā palielināt divus mēnešalgas koeficientus: Saeimas deputātiem no 3,2 līdz 3,5, Ministru prezidenta un ministriju parlamentārajiem sekretāriem no 4,68 līdz 5,5. Citskovskis iepriekš norādījis, ka šāds uzdevums dots sarunā divatā.
Ko 916 eiro nozīmē “parastam cilvēkam”?
Salīdzinājumam – 2026. gada pirmajā ceturksnī Latvijas strādājošo bruto algas mediāna par pilnas slodzes darbu bija 1457 eiro, bet pēc nodokļu nomaksas 1128 eiro. Mediāna ikdienas situāciju raksturo precīzāk nekā vidējā alga, jo puse strādājošo saņem mazāk par šo summu, bet otra puse vairāk.
Citskovska minētais 916 eiro algas pielikums “spicei”:
- ir 63% no strādājošo bruto algas mediānas;
- sasniedz 81% no neto algas mediānas;
- par 136 eiro pārsniedz 2026. gadā noteikto minimālo algu – 780 eiro;
- ir lielāks par visa mēneša minimālo algu aptuveni par 17%.
Savukārt sākotnēji paredzētais 330 eiro pielikums atbilst aptuveni 23% no bruto algas mediānas un 42% no minimālās algas.
Citskovskis par politisku iejaukšanos atalgojuma reformas tapšanā ir runājis arī iepriekš. Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” viņš stāstīja, ka sākotnējā iecere bijusi augstāko amatpersonu algas Igaunijas absolūtajam līmenim pielīdzināt tikai tad, kad arī Latvijas iedzīvotāju labklājība sasniegs Igaunijas līmeni.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!