Valsts uz ģimenēm ik gadu “ietaupa” 0,5% no IKP – vai demogrāfija Latvijā ir prioritāte tikai vārdos?

Demogrāfijas krīze Latvijā jau gadiem ir viena no smagākajām Eiropas Savienībā, taču diskusijas par tās cēloņiem parasti svārstās starp divām galējībām – vieni uzsver ekonomisko drošību, citi apgalvo, ka bērnu skaitu nauda būtiski neietekmē. Ekonomists Jānis Hermanis ierakstā “X” aktualizējis vēl vienu aspektu – Latvijas valsts izdevumu līmeni ģimenēm ar bērniem.

Hermanis norāda, ka demogrāfija nav tikai naudas jautājums, tomēr finansējumam ir nozīme. Viņa publicētais grafiks, kas balstīts COFOG jeb valdības izdevumu klasifikācijas datos, rāda, ka

Latvija ģimeņu un bērnu atbalstam ilgstoši atvēlējusi mazāku daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP) nekā kaimiņvalstis un Eiropas Savienības vidējais rādītājs, liecina J.Hermaņa publicētā diagramma.

Pēc 2024. gada datiem Latvija ģimeņu un bērnu atbalstam atvēlējusi aptuveni 1,4% no IKP, kamēr Igaunijā šis rādītājs sasniedzis aptuveni 2,3%, Lietuvā – 1,8%, bet ES vidēji – ap 1,9% no IKP. Tas nozīmē, ka starpība starp Latviju un ES vidējo līmeni ir aptuveni pusprocentpunkts no IKP.

Ilgstoša tendence, nevis īslaicīga novirze

Grafiks rāda, ka Latvija atpaliek nevis vienu vai divus gadus, bet gandrīz visu pēdējo ceturtdaļgadsimtu. Īpaši izteikts kritums redzams pēc 2010. gada, kad ekonomiskās krīzes laikā īstenotā fiskālā konsolidācija būtiski samazināja sociālos izdevumus.

Lai gan atsevišķi ģimenes atbalsta instrumenti – bērna kopšanas pabalsti, ģimenes valsts pabalsta reforma, nodokļu atvieglojumi un citi pasākumi – gadu gaitā ir palielināti, kopējais valsts atbalsta apjoms pret ekonomikas lielumu joprojām saglabājies zemāks nekā vairākumā ES valstu.

Vai vairāk naudas nozīmē vairāk bērnu?

Eksperti gan norāda, ka tieša sakarība starp pabalstu apmēru un dzimstības pieaugumu nav viennozīmīga. Ziemeļvalstu pieredze liecina, ka nozīme ir ne tikai pabalstu lielumam, bet arī plašākai ģimenes politikai – pieejamiem bērnudārziem, elastīgam darba tirgum, mājokļu pieejamībai un stabilitātes sajūtai.

Tomēr starptautiskie pētījumi rāda, ka pietiekams un prognozējams finansiālais atbalsts var mazināt ekonomiskos šķēršļus bērnu radīšanai un palīdz ģimenēm pieņemt lēmumu par otro vai trešo bērnu. Tāpēc valsts izdevumu līmenis tiek uzskatīts par vienu no būtiskiem demogrāfijas politikas indikatoriem.

Demogrāfiskās sekas kļūst arvien redzamākas

Latvija jau ilgstoši saskaras ar vienu no zemākajiem dzimstības līmeņiem Eiropā. Turklāt iedzīvotāju skaita samazināšanos pastiprina sabiedrības novecošanās un emigrācijas sekas. Pēc starptautiskajiem datiem Latvijā kopējais dzimstības koeficients pēdējos gados svārstās ap 1,3-1,4 bērniem vienai sievietei, kas ir būtiski zem paaudžu nomaiņai nepieciešamā līmeņa – 2,1.

Ekonomista Jāņa Hermaņa publicētais salīdzinājums tādējādi aktualizē ne tikai diskusiju par pabalstu apmēru, bet arī plašāku jautājumu – vai Latvija demogrāfiju patiešām ir pasludinājusi par prioritāti arī budžeta sadalē.

Ja starpība starp Latvijas un ES vidējo līmeni tiešām sasniedz aptuveni 0,5% no IKP, tad naudas izteiksmē tas būtu vairāki simti miljonu eiro gadā. Jautājums ir, vai valsts ir gatava šādu summu novirzīt ģimeņu atbalstam un vai bez šādas investīcijas demogrāfijas lejupslīdi vispār būs iespējams apturēt.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!