Pēc kiberuzbrukuma LVM valdība pieprasa pārskatīt valsts IT drošību un paveikt neizdarīto
Pēc AS “Latvijas valsts meži” (LVM) piedzīvotā kiberuzbrukuma Ministru prezidents Andris Kulbergs pieprasījis izvērtēt kiberdrošības sistēmas gatavību valstiskā mērogā, vienlaikus uzsverot, ka valsts drošība ir valdības augstākā prioritāte.
Reaģējot uz incidentu, pēc premjera uzdevuma aizsardzības ministrs Raivis Melnis sasaucis starpinstitūciju sanāksmi, kurā piedalījās LVM, Aizsardzības ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Ministru prezidenta biroja, Nacionālā kiberdrošības centra, CERT.LV un Krīzes vadības centra pārstāvji.
Kā sociālās saziņas vietnē “X” norādījis Kulbergs, incidenta izmeklēšana turpinās, tomēr viņam radušies nopietni jautājumi par valsts kiberdrošības sistēmas gatavību.
“Esmu pieprasījis visām ministrijām sniegt informāciju par to, kā ministrijās un to padotības iestādēs tiek nodrošināta valsts informācijas sistēmu un datu drošība, kādi drošības standarti tiek piemēroti un cik gatavas iestādes ir līdzīgiem incidentiem,” raksta premjers.
Vienlaikus valdības vadītājs uzdevis Aizsardzības ministrijai divu nedēļu laikā pabeigt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Informācijas sistēmu izvietošanas un datu centru drošības prasības”. Pēc Kulberga paustā, noteikumiem bija jābūt sagatavotiem jau līdz ar Nacionālā kiberdrošības likuma spēkā stāšanos 2024.gadā.
Premjers arī pieprasījis skaidrojumu par incidenta identificēšanas procesu un to, vai par notikušo savlaicīgi ticis informēts zemkopības ministrs.
Kulbergs atzinis, ka pašlaik iesaistītās institūcijas izvēlējušās pārāk piesardzīgu komunikāciju. “Šī situācija prasa atzīt kļūdas, nākt ar risinājumu, kā nepieļaut, lai šāda situācija atkārtotos,” uzsvēris valdības vadītājs.
Tādēļ nākamnedēļ paredzēts sasaukt Ministru kabineta rīcības apspriedi par kiberdrošību, kurā atbildīgajiem ministriem būs jāziņo par esošo situāciju un drošības iestāžu un ekspertu vērtējumu par valsts informācijas sistēmu noturību pret kiberuzbrukumiem.
Premjers arī norādījis, ka tiks pārskatīti un pilnveidoti incidentu apziņošanas algoritmi, jo pašreizējā sistēma esot nepilnīga un pārāk lēna.
“Atvainojos valsts vārdā visiem uzņēmējiem un sistēmu lietotājiem, kuriem šī incidenta dēļ ir traucēts darbs un bizness, kā rezultātā tiek radīti zaudējumi vairākos desmitos tūkstošu eiro ik dienu,” paudis Kulbergs.
Lai stiprinātu valsts noturību pret kiberapdraudējumiem, valsts kiberdrošības spēju īstenošanai 2025.gadā tika paredzēti aptuveni 20,37 miljoni eiro, savukārt 2026.gadā – aptuveni 28,21 miljons eiro.
Būtiska loma kiberdrošības stiprināšanā ir 2024.gadā izveidotajam Nacionālajam kiberdrošības centram, kas koordinē valsts kiberdrošības politikas īstenošanu, uzrauga Nacionālā kiberdrošības likuma prasību ieviešanu, koordinē reaģēšanu uz kiberdrošības incidentiem, nodrošina vienoto kontaktpunktu kiberdrošības jautājumos un sadarbojas ar valsts un privātā sektora institūcijām, lai stiprinātu Latvijas kibernoturību. Un šeit rodas jautājums – cik produktīvs ir bijis centra darbs?
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Vajag maksāt baltajiem hakeriem. Latvijā ir problēma, negrib maksāt, vēl sūdz tiesā, kā tas CSDD gadījums, uzskata ka kādam drošība jānodrošina uz entuziasma, kamēr tie kas par to atbildīgi tērē miljonus. Man pietiktu ja par pietiekami nopietnu ievainojamību maksātu 10k – 50k euro. Priekš Latvijas tā būtu adekvāta summa par cilvēka ar specifiskām prasmēm patērēto laiku. Ja par savām ievainojamībām nemaksās Latvija, agri vai vēlu atradīsies kāds kurš maksā. Latvijā ir daudz talantīgu cilvēku, ja izsludinātu atlīdzību par atrastu ievainojamību, sākumā kā minimums 10k – 20k, u.t.t. vietējie cilvēki atrastu, ziņotu. Ievainojamības tiktu salabotas, uzlabotos drošība. Bet kamēr nemaksā, tikmēr… lasīt vēl »
Izglītība vispār ir kaukāds appisiens.
Es gadiem jāju pa RTU datoriem, drukāju uz printeriem. Vel tagad kaukur ir “adminu” paroles. Un viņi neko nevarēj padarīt. Bet viņi taču izsniedz datorspecu “diplōmus”. Tā ir tīrākā krāpniecība, un tā nebeigsies kamēr cilvēki tiks turēti tajā debīlismā. Cilvēkam izaug bērns, viš uzreiz bīda viņu uz kaukādu augstappisienskolu. Ar kādu bļed domu? Kaitē paši saviem bērniem, ibbio.
Vajag maksāt baltajiem hakeriem. Latvijā ir problēma, negrib maksāt, vēl sūdz tiesā, kā tas CSDD gadījums, uzskata ka kādam drošība jānodrošina uz entuziasma, kamēr tie kas par to atbildīgi tērē miljonus. Man pietiktu ja par pietiekami nopietnu ievainojamību maksātu 10k – 50k euro. Priekš Latvijas tā būtu adekvāta summa par cilvēka ar specifiskām prasmēm patērēto laiku. Ja par savām ievainojamībām nemaksās Latvija, agri vai vēlu atradīsies kāds kurš maksā. Latvijā ir daudz talantīgu cilvēku, ja izsludinātu atlīdzību par atrastu ievainojamību, sākumā kā minimums 10k – 20k, u.t.t. vietējie cilvēki atrastu, ziņotu. Ievainojamības tiktu salabotas, uzlabotos drošība. Bet kamēr nemaksā, tikmēr… lasīt vēl »
Izglītība vispār ir kaukāds appisiens.
Es gadiem jāju pa RTU datoriem, drukāju uz printeriem. Vel tagad kaukur ir “adminu” paroles. Un viņi neko nevarēj padarīt. Bet viņi taču izsniedz datorspecu “diplōmus”. Tā ir tīrākā krāpniecība, un tā nebeigsies kamēr cilvēki tiks turēti tajā debīlismā. Cilvēkam izaug bērns, viš uzreiz bīda viņu uz kaukādu augstappisienskolu. Ar kādu bļed domu? Kaitē paši saviem bērniem, ibbio.