Latvija aizņemas 3,5 miljardus eiro drošības stiprināšanai

Foto: Armīns Janiks / Aizsardzības ministrija

Eiropas Savienības (ES) instrumenta “Security Action for Europe” (Eiropas Drošības rīcības fonda – SAFE) finansējumam jākalpo Latvijas militārās industrijas un visas ekonomikas attīstībai, teica Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), parakstot SAFE aizņēmuma līgumu.

SAFE aizņēmuma līgumu, kas paredz Latvijai kopumā piešķirt 3 497 870 000 eiro aizsardzības un drošības spēju stiprināšanai, sestdien svinīgā ceremonijā parakstīja Kulbergs, Eiropas Komisijas (EK) komisārs aizsardzības un kosmosa jautājumos Andrjus Kubiļus, aizsardzības ministrs Raivis Melnis un finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS).

Pirmo finansējuma daļu 524 680 500 eiro apmērā paredzēts saņemt dažu nedēļu laikā pēc līguma parakstīšanas.

Kulbergs uzsvēra, ka šī ir svarīga diena Latvijai un visai Eiropai.

“Šīs valdības prioritāte ir drošība, militāra drošība, un, lai to nodrošinātu, mums ir būtiski jāstiprina savas aizsardzības spējas. Šodien parakstītais SAFE finansējums tieši to nodrošinās,” teica Kulbergs.

Viņš skaidroja, ka SAFE finansējums ļaus attīstīt Latvijas aizsardzības industriju, sekmēs ekonomisko drošību un veicinās savlaicīgu aizsardzības produkcijas pieejamību. Premjers piebilda, ka šis finansējums nenozīmē, ka tiks tikai pirkta dārga militārā tehnika no ārvalstīm, bet šai naudai jākalpo Latvijas militārās industrijas attīstībai un ekonomiskajām interesēm.

“Tā ir aizņemta nauda. Tā ir nauda, kas Latvijai būs jāatgriež. Finanšu resurss uz labiem nosacījumiem, bet jebkurā gadījumā, tas ir aizņēmums. Tas nozīmē, ka tai jākalpo mūsu ekonomikas attīstībai,” uzsvēra Kulbergs.

Ministru prezidents teica, ka, skatoties uz Ukrainas piemēru, redzams, ka ne tikai drosmīgie kareivji un gudrie ģenerāļi ir spējīgi noturēt pretsparu, bet būtisks elements ir militārās industrijas spēja būt inovatīvai.

Ar finansējumu tiks stiprināti Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un robežsardze. Kulbergs uzsvēra, ka šis finansējums nav tikai Aizsardzības ministrijas (AM) kompetencē, bet ir paredzēts arī civilajai aizsardzībai.

Kubiļus pauda pateicību Latvijas valdībai un Ministru prezidentam, ka Latvija ir uzņēmusies šo svarīgo pienākumu par prioritāti izvirzījusi Latvijas aizsardzības stiprināšanu, kas stiprinās arī visas Eiropas militārās spējas.

“Eiropā Latvija ir zināma kā valsts, kas ir ļoti būtiski pavirzījusies uz priekšu dronu tehnoloģiju izstrādē, ražošanā un arī pret dronu aizsardzības sistēmu un spēju stiprināšanā. Tas ir svarīgi ne tikai Latvijas aizsardzībai, bet dos pienesumu Eiropas aizsardzībai,” teica Kubiļus, uzsverot, ka, ražojot dronus Latvijā, tā ir arī iespēja piesaistīt ārvalstu investīcijas no citām valstīm tieši dronu ražošanā.

Kubiļus skaidroja, ka Latvija spēlē ļoti svarīgu lomu Viseiropas aizsardzības projekta realizācijā, jo ir panākta vienošanās par Austrumu flanga uzraudzību, kas aptvers teritoriju no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai, ietverot visas pierobežas valstis.

Kubiļus skaidroja, ka projekts ir ļoti svarīgs Eiropai un ir būtiski, ka Latvija ir uzņēmusies vadību tajā. Nākamnedēļ paredzēts šo projektu apspriest Austrumu flanga samitā, kas norisināsies Gdaņskā Polijā. Kā teica Kubiļus, tur būs iespēja vienoties par tālāku projekta virzību, jo projekts ir svarīgs visai Eiropai.

Melnis uzsvēra, ka šis ir nozīmīgs brīdis Latvijai, jo, parakstot SAFE līgumu, tiek sperts solis tuvāk ātrai un veiksmīgai savu spēju attīstībai.

“Šis līgums ir investīcija mūsu drošībā. Tā ir investīcija ne tikai mūsu Latvijas drošībā, bet visas Eiropas drošībā,” teica aizsardzības ministrs.

Viņš norādīja, ka AM un NBS, kā arī Iekšlietu ministrijai (IeM) būs liela atbildība par līguma saistību izpildi un līdzekļu efektīvu izmantošanu, lai nodrošinātu NBS un ministrijām tos instrumentus un tās sistēmas, kas nepieciešamas, lai sargātu savu valsti.

Melnis teica, ka šie finanšu līdzekļi nodrošinās Latvijai plašāku spēju attīstību, ietverot industrijas attīstību.

“Svarīgi, ka industrija ir mums blakus ikdienā. Tas nodrošinās daudz efektīvāku uzdevumu veikšanu. Mums ir ļoti spēcīga industrija un šis SAFE instruments dos lielāku grūdienu industrijas tālākai attīstībai,” uzsvēra Melnis.

Kučinskis skaidroja, ka šis nav jauns aizdevums, bet tas jau ir ierēķināts budžeta 5%, kas paredzēti aizsardzībai.

Viņš teica, ka šis finansējums dos Latvijai papildu iespējas. Līguma ietvars un šis svinīgais pasākums uzliek ļoti lielus pienākumus gan aizsardzības ministram, gan arī iekšlietu ministram līguma nosacījumu izpildē, viņš piebilda.

SAFE ir ES izveidots finanšu instruments, kas ļauj tās dalībvalstīm aizņemties no EK papildu finanšu resursus kritisko aizsardzības spēju iztrūkumu mazināšanai, kā arī veicina aizsardzības investīciju palielināšanu un Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšanu. Vienlaikus SAFE ir aizdevuma instruments, nevis grants, un tajā pieejamais finansējums ir uzlūkojams kā atbalsta mehānisms aizsardzības vajadzību izpildei, nevis kā budžeta palielinājums.

SAFE instruments tika izveidots, lai palielinātu publiskās investīcijas Eiropas aizsardzības industrijā, nodrošinot ES dalībvalstis ar savlaicīgu aizsardzības ražojumu pieejamību. Saskaņā ar ES Padomes Regulu visiem SAFE instrumenta atbalstītiem iepirkumiem tiek piemērota atvieglota līgumu slēgšanas procedūra, kas ļauj nodrošināt ātrāku pasūtījumu veikšanu Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija jau šobrīd ar ES un Kanādas ražotājiem ir noslēgušas vairākus iepirkuma līgumus, kurus plānots finansēt, izmantojot SAFE instrumenta piešķirto aizņēmumu

Paredzēts, ka visas SAFE ietvaros veiktās militāri tehnisko līdzekļu piegādes tiks īstenotas līdz 2030. gada beigām.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


guest

2 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Jeblonskis
Jeblonskis
6 s. atpakaļ

Cik tagad mums ir parāds ir cik procentos?
24 un…
Bļed nu tik labi sāka un jau sapisās. Cik pagāja Kulbergam? 1 mēnesis? Un jau dirsā.
Jopmaķ…

Parādi nodrošina svešu varu valstī
Parādi nodrošina svešu varu valstī
42 m. atpakaļ

Aizņēmums ir nākotnes nodokļi. Aizņemās vecie, bet jāmaksā būs jaunajiem. Un tagad iztēlojamies hipotētisko X-stundu un hipotētisko agresora iebrukumu. Kāda man, kā jaunam Latvijas vīrietim, varētu būt motivācija karot pret iebrucēju? Lai izcīnītu iespēju maksāt lielākus nodokļus, lai varētu atmaksāt stulbeņu ņemtos aizņēmumus? Es labāk tieku okupēts, lai man nebūtu jāmaksā sveši parādi kurus neesmu nevienu pilnvarojis ņemt. Man ir tikai viena dzīve un netaisos maksāt par citu stulbumu. Vispār valsts vārdā ņemtus aizņēmumus varētu ņemt tikai caur referendumu, nevis kaut kāda 4 gadus pie varas esoša saujiņa cilvēku, kuriem galva nesāp par to kas notiks pēc 4 gadiem un… lasīt vēl »