Imigrācija un drošība Latvijā

ANDIS KUDORS, latvijasdrosiba.lv

Ir cerība, ka imigrācijas kontrole būs tas retais gadījums, kad Latvija mācīsies no citu kļūdām

28. maijā Saeimas sēdē tika prezentēts Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” gala ziņojums, kas tapa, balstoties uz vairāk kā piecu mēnešu intensīvu darbu. Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava (NA) iepazīstināja deputātus ar svarīgākajiem secinājumiem un rekomendācijām, kas ir atainotas vairāk kā simts lappušu garajā tekstā. Viena no domām, kas caurvij ziņojuma tekstu, ir tas, ka imigrācijas jautājums ir jāskata ciešā saiknē ar nacionālo drošību un sabiedrisko kārtību. Akadēmiskajā vidē to dēvē par migration-security nexus (migrācijas un drošības saikne). Ziņojumā iekļauto tēmu loks ir visai plašs, šajā rakstā pieskaršos tikai dažiem aspektiem, izmantojot plašus citātus no ziņojuma. 

Eiropas pašnāvnieciskā empātija 

Izmeklēšanas komisijas ziņojumā lasām:  “Ilggadējā “atvērto durvju” politika ir radījusi sociālu spriedzi vairākās Eiropas valstīs, kurās ir liels ieceļotāju īpatsvars. Sasniedzot augstus imigrācijas rādītājus, kļuva skaidrs, ka daudzi Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas ieceļotāji no valstīm ar izteikti atšķirīgu kultūru un uzvedības normām, nevēlas integrēties Eiropā un pieņemt demokrātijas, cilvēktiesību un universālo vērtību normas.”[1]  

2024. gadā Hamburgā kādā musulmaņu organizētā protestā, vienlaikus ar izteiktajiem iebildumiem “pret vācu anti-islāmisko politiku” tika aicināts ieviest šariata likumu visā Vācijā…[2] Šis notikums nav izņēmums, tā ir jau plaša tendence, proti, daudzi musulmaņu garīdznieki Eiropā uzbūvētajās mošejās un ārpus tām, aicina darīt visu iespējamo, lai islamizētu Eiropu un ieviestu šariata “kārtību”. Kā tas praktiski izpaužas, varat vērot musulmaņu teokrātiskajās valstīs un ISIS darbībā kā šī fenomena ekstrēmākajā versijā. Kas notiek ar sievietēm un meitenēm šādā vidē? Radikālā islāma pārstāvji, nonākot pie varas, aizmirst par jebkādiem solījumiem cilvēktiesību ievērošanā.

Vai zinājāt, ka daļa jauniešu, kuras piedalījās protestos Irānā, tika ieslodzījumā izvarotas reliģisku motīvu dēļ? Daļa radikālo musulmaņu tic, ka, ja neprecēta jauniete nav nevainīga miršanas brīdī, tad viņa netiks Debesīs. Pēc izvarošanas jaunietes tika nogalinātas, bet viņu līķus neatdeva tuviniekiem, lai nebūtu redzami pret viņām izdarītie noziegumi.  Starp citu, ja Hamās saņemtu iespēju dibināt savu valsti Palestīnā, tad valdošais režīms, iespējams, būtu vēl ekstrēmāks par Irānas versiju. Atveriet ausis un paklausieties, ko runā Hamās līderi un viņu atbalstītāji par 2023. gada 7. oktobri! Nu lūk, bet nekas no minētā Eiropas kreisajiem neliekas ievērības cienīgs, un viņi, līdzīgi kā kreiso ideju atbalstītāji Irānā 1979. gadā, ar sirdi un dvēseli iestājas par atvērto durvju politiku Eiropā un aicina nepieļaut islamofobiju, lai kas ar to tiktu domāts. Welcom! (Laipni lūdzam!) 

Eiropiešu lozungs “Nost ar mums!” nozīmē savu tradīciju un vērtību likvidēšanu pašu rokām, jo, ka tikai kāds džihāda sludinātājs nesajustos diskriminēts… Ierobežosim kristiešu tiesības Londonā sludināt Kristus vēsti, bet ļausim islāmisma ideoloģijas kultivētājiem mācīt par šariata nepieciešamību! Un, ja Somijas bijusī iekšlietu ministre, kristiete, luterāņu mācītāja sieva Peivi Resenena publiski (sociālajā platformā) paudīs savu kristīgo pārliecību, tad vajāsim viņu krimināli! Šāda negatīva attieksme pret kristiešiem ir ceļa gatavošana Eiropas islamizācijai. Vieta nepaliks tukša. Savas nacionālās un kultūras identitātes sargāšana ir nacionālās drošības jautājums, par kuru ir jādomā nevis pēc, bet jau pirms islāmticīgo imigrantu masveida ielaišanas vai neielaišanas Latvijā. Pārspīlēti politkorektā Rietumeiropa maksā dārgu cenu par strausa metodi – iebāžam galvu smiltīs un briesmas neredzam, tātad briesmu nav! Un arī šajā jomā vieta nepaliek tukša; kamēr Vācijas pamatstraumes politiķi klusēja par imigrācijas problēmām, par to runāja ar Krieviju koķetējošā AfD (“Alternatīva Vācijai”), tādējādi “strausa politika” ir stiprinājusi Vladimira Putina pozīcijas Vācijā. 

Latvijas situācija 

Legālās imigrācijas kontrole un nelegālās imigrācijas novēršana Latvijā sevišķu uzmanību piedzīvoja, kad Baltkrievijas režīms 2021. gadā uzsāka hibrīdkara īstenošanu, izmantojot pret mums nelegālo imigrantu plūsmu. Komisijas ziņojumā ir pausts: “Valsts robežsardzes izlēmīgā rīcība, atturot no valsts robežas šķērsošanas lielu skaitu ārvalstnieku, ir pasargājusi Latviju no daudz lielāka iespējamā nelegālo imigrantu pieplūduma, kas rastos, ja Ziemeļāfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstīs izplatītos ziņas, ka atturēšana nenotiek.”[3]  

Atceros, kā īsi pirms imigrācijas tēmai veltītā LTV1 radījuma “Kas notiek Latvijā” sākšanās, televīzijas studijā blakus sēdošā NVO aktīviste mani pamācoši uzrunāja. Viņa cerot, ka es būšot saprātīgs, jo esmu tik daudz baudījis demokrātijas labumus… Tas nav vārds vārdā, bet doma bija vienkārša – tie, kuri atbalsta Valsts robežsardzes rīcību, atturot nelegālos imigrantus no prettiesiskas robežas šķērsošanas, ir pret demokrātiju… Nē, cienītā kundze, demokrātija ir jāsargā, citādi to likvidēs tie, kuriem mūsu vērtības nerūp. Nelegāli šķērsot robežu ir likuma pārkāpums, un, vai tad tiesiskums nav Eiropas vērtība? Kreisi orientētie nodarbojas ar pašnāvniecisku empātiju, kuras gala rezultāts būtu Eiropas demokrātijas pašlikvidēšanās. Būtu–, ja mēs sekotu tiem, kuri mīkstčaulīgi izdabā visiem, kuri kaut ko skaļi pieprasa, neiedziļinoties, vai tas ir tiesiski. Izmeklēšanas komisijas secinājumi un rekomendācijas, pie kuru tapšanas aktīvi strādāja NA, ZZS, AS un JV deputāti, dod cerību, ka imigrācijas kontrole tomēr būs tas retais gadījums, kad Latvija mācīsies no citu kļūdām. 

Dokumentu viltošana 

Izmeklēšanas komisija konstatēja, ka ar ieceļošanu un uzturēšanos saistītu dokumentu viltošana ir viens no būtiskiem pārkāpumiem imigrācijas jomā. Regulāri tiek konstatēti  ieceļošanas un uzturēšanās pamatojuma dokumentu viltošanas gadījumi Latvijā. Visbiežāk tiek viltoti izglītības dokumenti, identifikācijas dokumenti un autovadītāja apliecības. “Visbiežāk viltotie dokumenti tiek konstatēti starptautiskajā lidostā, īpaši Šengenas iekšējās robežkontroles laikā, kad Latvija kļūst par tranzīta punktu ceļā uz Rietumeiropu. Personas no trešajām valstīm, tostarp Centrālāfrikas Republikas, Kamerūnas, Somālijas, Sudānas, Kongo, Mali, Indijas, Irānas,  Bangladešas un citām valstīm, mēdz izmantot viltotus Eiropas Savienības dalībvalstu ceļošanas dokumentus, lai apietu robežkontroli un nonāktu galamērķa valstīs. Daļa personu izmanto patvēruma sistēmu kā sekundāru aizsardzības mehānismu – pēc viltojuma atklāšanas tiek iesniegts patvēruma pieteikums, lai izvairītos no tūlītējas izraidīšanas un saglabātu iespēju atrasties ES teritorijā procedūras laikā.” 

Uz Latviju pārcelties gribētāju pieteikumu anketas Indijā bieži aizpilda starpnieku kompānijas pārstāvji, nevis paši vīzas pieteicēji. Turklāt starpnieki iedrošina personas pārsūdzēt vīzu atteikumus, kas palielina Latvijas institūciju administratīvā darba slodzi. Latvijas vēstniecība Indijā ir saskārusies ar gadījumiem, kad vairāki vīzu pieteikumi ir identiski uzrakstīti, turklāt diplomātiskās pārstāvniecības darbinieki konstatē, ka vīzas pretendenta izglītības līmenis neļautu sastādīt dokumentu tādā līmenī. Minētā problēma apgrūtina objektīvu vīzas pieteicēju izvērtēšanu. 

Termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām 

Balstoties uz Uzņēmumu reģistra un citu institūciju sniegtās informācijas, Izmeklēšanas komisija ir konstatējusi, ka TUA izsniegšana uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, gadījumos, kad ārzemnieks veic investīcijas nekustamajā īpašumā, nesniedz gaidītos rezultātus Latvijas ekonomikas attīstībā. Vienlaikus programmu piemērošana joprojām ir saistīta ar administratīvu slogu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskiem un drošības riskiem, tai skaitā drošības pārbaužu apjomu un informācijas pieejamības ierobežojumiem par atsevišķu valstu pilsoņiem. “Izmeklēšanas komisija uzskata, ka līdzšinējās TUA programmas, kas dod iespēju ārvalstu pilsoņiem iegūt uzturēšanās tiesības Latvijā balstoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ieguldot kapitālsabiedrību pamatkapitālā, veicot ieguldījumus Latvijā reģistrētu kredītiestāžu pakārtotajās saistībās vai iegādājoties īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus, ir slēdzamas.” 

Wolt, Bolt un citi 

Kurjerdienestu tēmai mediji ir veltījuši vairāk uzmanības nekā citiem ar imigrāciju saistītiem jautājumiem, jo kurjeri, atšķirībā no nelegālajiem robežas šķērsotajiem, ir ik dienas cilvēku acu priekšā. Izmeklēšanas komisijas ziņojumā nodarbinātības tēmai ir veltīta īpaša uzmanība, gan iebraukušo viesstrādnieku, gan nodarbināto studentu kontekstā. Tika konstatēts, ka Bolt/Wolt aplikācijās pastāv iespēja izmantot citas personas identitāti, strādājot par kurjeru vai šoferi. Ir konstatēti vairāki gadījumi Latvijā un citviet Eiropā, kur personas izīrē savus kontus trešo valstu valstspiederīgajiem. Turklāt, ir konstatēta virkne gadījumu, kad caur aplikācijām strādā personas, kurām nav tiesiskā pamata uzturēties Latvijā. 

Komisija aicina uzņēmumus “Bolt Services Latvia” un “Wolt Latvija” ieviest biometrisko identifikāciju pirms katra pasūtījuma, lai pārliecinātos, ka nenotiek krāpšanās, izmantojot viņu platformas. Turklāt, Bolt/Wolt aplikācijas pieļauj, ka tā kurjeri neveic nodokļu samaksu pilnā apmērā. Ziņojumā ir minēts, ka daļa pašnodarbināto ārvalstu kurjeru dodas prom, pirms iestājas pienākums maksāt nodokļus. Izmeklēšanas komisija rosināja atcelt iespēju saņemt pašnodarbinātā statusu personām, kuras Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju vai vīzu. Nez vai tā ir laba prakse, kurā kurjerpakalpojumu uzņēmumi gūst mantisko labumu, izmantojot pašnodarbinātos kurjerus, bet atsakās uzņemties atbildību par to, vai viņi ievēro likuma prasības. 

Īstie studenti un viltus studenti 

Izglītības eksportam ir sava vieta Latvijas ekonomikas attīstībā. Ir vēlams piesaistīt talantīgus studējošos no citām valstīm, kas dod iespējas augstskolām nopelnīt un veicināt izglītības un zinātnes attīstību. Diemžēl ārvalstu studentu nodarbinātība praksē nereti kļūst par galveno aktivitāti, savukārt studijas – formālu uzturēšanās pamatojumu. “Lai arī trešo valstu studentiem Latvijā nodarbinātības tiesības ir ierobežotas, nosakot maksimālo pieļaujamo darba laiku, tomēr, praksē, noteikto darba stundu limits netiek ievērots to studentu darbā, kas reģistrējušies kā pašnodarbinātie. Rezultātā studenti daudz strādā, neveltot pietiekamu laiku studijām.” 

Lasām ziņojumā: “Valsts drošības dienests un Valsts robežsardze norādīja, ka ikdienas praksē tiek konstatēti studenti, kuri nespēj angļu valodā atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem par savām studijām, augstskolu vai tās atrašanās vietu. […] Sniedzot atbalstu Valsts robežsardzei un Rīgas pašvaldības policijai reidu laikā, VDD darbinieki regulāri sastop personas, kuras strādā par taksometra vadītājiem vai kurjeriem, bet nepārvalda angļu valodu pat minimālā līmenī, lai gan uzrāda Latvijas augstskolu studentu apliecības. Konstatēti arī gadījumi, kad persona nespēj nosaukt pat savas augstskolas atrašanās vietu. VDD iegūtā informācija liecina, ka studentiem noteiktais maksimālais darba stundu skaits praksē tiek plaši pārsniegts.” 

Valsts robežsardzes kapacitāte 

Izmeklēšanas komisija konstatēja, ka kopš migrācijas plūsmas pieauguma 2021. gadā, Valsts robežsardze nav radītas papildus štata vietas imigrācijas problēmu risināšanai. Turklāt robežsardzē 2026. gada sākumā nebija pilnā mērā aizpildītas arī esošās darbavietas. Komsija norādīja: “Ir nepieciešams atbalsts Valsts robežsardzes priekšlikumam par Valsts aizsardzības dienesta (VAD) iziešanu Valsts robežsardzē, kas ļautu nodrošināt robežsardzes specializācijas apguvi un dienestu robežuzraudzības jomā uz ārējās robežas. Tas ļautu robežsardzei piesaistīt rezervistus hibrīduzbrukumu gadījumos. […] Ņemot vērā to, ka atbildīgo iestāžu kapacitātes robežas ir jau sasniegtas pie līdzšinējā imigrācijas apjoma, tad komisija uzskata par lietderīgu noteikt kvotas kopējam trešo valstu pilsoņu skaitam, kas var saņemt uzturēšanas atļaujas vai ilgtermiņa vīzas.” Viens no komisijas secinājumiem par institūciju kapacitāti ir formulēts šādi: “No vienas puses, atsevišķos gadījumos imigrācijas kontroles uzdevumu veikšanai ir jāpalielina institūciju finansējums un jārada jaunas amata vietas. No otras – Izmeklēšanas komisija uzskata, ka ņemot vērā Latvijas demogrāfisko un ekonomisko situāciju, nav iespējams bezgalīgi palielināt atbildīgo dienestu kapacitāti, tāpēc ir jāplāno, kā optimizēt imigrantu plūsmu.” 

Nobeigumā: Mercs un Sīrija 

Nesen Vācijā tikās tās kanclers Frīdrihs Mercs un Sīrijas valsts vadītājs Ahmeds aš Šarā, lai cita starpā pārrunātu iespēju repatriēt aptuveni 800 000 Sīrijas bēgļus un ekonomiskos imigrantus atpakaļ tēvzemē. Mercs norādīja, ka nākamo trīs gadu laikā ap 80,0 % no Vācijā dzīvojošajiem sīriešiem, vajadzētu doties mājās. Sīrijas jaunā vadība vēlas šo procesu ieeļļot ar Vācijas investīcijām kara izpostītajā valstī. Ir apšaubāms, ka visi sīrieši dosies atpakaļ, bet zīmīgs ir pats šādu sarunu fakts, kas pirms gadiem piecpadsmit nebūtu iedomājams. Vācija ir pamatīgi cietusi no atvērto durvju politikas, gan ar sociālo spriedzi, gan lielajiem izdevumiem pabalstu izmaksāšanā, gan ar etniskās noziedzības pieaugumu.  Mums nav jāiet tāds pats ceļš. 

Te apskatīju tikai nelielu daļu, no visa, par ko runāts izmeklēšanas komisijas ziņojumā, katram interesentam ir iespējas izlasīt visu. Noslēgšu rakstu ar citātu no ziņojuma: “Rietumeiropas valstu pieeja trešo valstu ieceļošanas jautājumā skaidri parādīja, ka ne tikai nelegālā imigrācija kā tāda ir problēma, bet arī legāli organizēta, bet nepietiekami kontrolēta darbaspēka kustība, nav labs risinājums demogrāfijas izaicinājumu risināšanā, jo tiek radīti jauni – ar nacionālo drošību un sociālo spriedzi saistīti riski. Vairāku Eiropas valstu imigrācijas regulējuma prakse norāda uz arvien stingrākiem noteikumiem ieceļotāju uzturēšanās statusa iegūšanai, ģimeņu apvienošanai, vērtību un uzvedības normu ievērošana, valodas apguvei un nelegālas uzturēšanās nepieļaušanai. Pēdējos piecos gados Francija, Nīderlande, Dānija un citas valstis ir veikušas vairākas izmaiņas ar imigrāciju saistītos likumus, padarot tos stingrākus. Jaunie noteikumi skar naturalizācijas prasības (valstī pavadītais laiks, u.c.), patvēruma meklētāju vērtēšanu, ģimeņu apvienošanās priekšnosacījumus, valodas zināšanas prasības, nodarbinātības un sociālās palīdzības noteikumus. […] Rietumeiropas valstu imigrācijas noteikumu pastiprināšana rada politiski labvēlīgu situāciju, lai Latvija varētu rīkoties izlēmīgi un pastiprināt legālās imigrācijas kontroli, kā arī lemt par striktiem soļiem nelegālās imigrācijas mazināšanā.” 

[1] Saeima izskata parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu par imigrācijas problēmām. LV portāls, 28.05.2026. https://lvportals.lv/dienaskartiba/390354-saeima-izskata-parlamentaras-izmeklesanas-komisijas-galazinojumu-par-imigracijas-problemam-2026

[2] Hamburg ‘caliphate’ rally prompts calls for punishment, DW, May 1, 2024, https://www.dw.com/en/germany-hamburg-caliphate-rally-prompts-calls-for-punishment/a-68971732

[3] Saeima izskata parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu par imigrācijas problēmām. LV portāls, 28.05.2026. https://lvportals.lv/dienaskartiba/390354-saeima-izskata-parlamentaras-izmeklesanas-komisijas-galazinojumu-par-imigracijas-problemam-2026

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!