Latvija šobrīd ir nonākusi situācijā, kad valsts sektora darbinieku atalgojumam novirzītā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir augstākā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī viena no augstākajām Ziemeļeiropas un OECD valstu vidū. Uz to sociālajā tīklā “X” norādījis ekonomists Jānis Hermanis, atsaucoties uz OECD datiem.
Pēc Hermaņa publicētās informācijas, 2025. gadā Latvijas vispārējās valdības izdevumi darbinieku atlīdzībai sasnieguši 13,1% no IKP. Salīdzinājumam -Igaunijā šis rādītājs ir 12,3%, bet Lietuvā 12,1%.
Grafiks, kurā apkopoti dati kopš 2000. gada, rāda, ka Latvija pašlaik atrodas vēsturiski augstākajā punktā. Vēl pirms desmit gadiem visas trīs Baltijas valstis atradās aptuveni līdzīgā līmenī – ap 10% no IKP, taču pēdējos gados Latvija ir attālinājusies no kaimiņvalstīm, sasniedzot straujāko pieaugumu.
OECD: Latvija starp valstīm ar lielāko publiskā sektora algu slogu
Otrajā Hermaņa publicētajā tvītā redzams OECD salīdzinājums par valdības sektora darbinieku atalgojuma fondu 2024. gadā. Latvija tajā ierindojas starp valstīm ar augstāko rādītāju, apsteidzot virkni turīgāku Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstu.
Tas nenozīmē, ka Latvijas ierēdņi vai skolotāji saņem augstākas algas nekā citur Eiropā. Šis rādītājs atspoguļo kopējo algu fonda attiecību pret ekonomikas apjomu. To ietekmē gan darbinieku skaits publiskajā sektorā, gan atalgojuma līmenis, gan valsts ekonomikas izmērs. OECD jau iepriekš norādījusi, ka Latvijas publiskā sektora algu fonds attiecībā pret IKP pārsniedz OECD vidējo līmeni.
Kas stāv aiz pieauguma?
OECD 2024. gada Latvijas ekonomikas pārskatā secināts, ka salīdzinoši augsto algu fondu nosaka divi faktori – virs OECD vidējā esošs publiskajā sektorā nodarbināto skaits un salīdzinoši augsts atalgojums zemākas kvalifikācijas amatos. Organizācija arī norādījusi, ka Latvijai joprojām ir sadrumstalota pašvaldību un publisko pakalpojumu sistēma, kas veicina lielāku nodarbinātību valsts sektorā.
Savukārt OECD jaunākie dati rāda, ka Latvija pēdējos gados piedzīvojusi vienu no straujākajiem vispārējās valdības nodarbinātības pieaugumiem OECD telpā. Laikā no 2019. līdz 2023. gadam valdības sektorā nodarbināto īpatsvars Latvijā pieaudzis par 4,5 procentpunktiem – vairāk nekā jebkurā citā OECD valstī.
Divas atšķirīgas interpretācijas
Šie dati dod pamatu diviem atšķirīgiem secinājumiem.
No vienas puses, augsts algu fonds var liecināt par pieaugošām valsts uzturēšanas izmaksām un spiedienu uz budžetu. Pasaules Banka norāda, ka pārmērīgi augošs publiskā sektora algu fonds var ierobežot iespējas finansēt citas prioritātes – infrastruktūru, aizsardzību, veselības aprūpi vai investīcijas ekonomikā.
No otras puses, pēdējos gados Latvijā audzis atalgojums skolotājiem, mediķiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem un citām profesijām, kurās ilgstoši tika runāts par nepietiekamu samaksu. Daļa pieauguma tādēļ atspoguļo politisku izvēli mazināt atalgojuma atpalicību un noturēt darbiniekus publiskajā sektorā.
Diskusijas kļūs asākas
Jāņa Hermaņa publicētie dati atkal liek uzdot jautājumus par valsts pārvaldes efektivitāti laikā, kad vienlaikus pieaug prasības palielināt aizsardzības finansējumu un ierobežot budžeta deficītu.
Ja Latvijas ekonomikas izaugsme saglabāsies vāja, bet publiskā sektora algu fonds turpinās augt straujāk par IKP, diskusijas par valsts aparāta optimizāciju, pašvaldību funkciju pārskatīšanu un publisko pakalpojumu efektivitāti, visticamāk, kļūs par vienu no centrālajiem politiskajiem jautājumiem tuvākajos gados.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Nauda ir tik daudz , kā nekad !
Dauņu tautele tā gribēja.
demokrātija.