Latvijas noslēgtais “Rail Baltica” pamattrases būvniecības līgums ir nesamērīgi dārgs salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, un izmaksu atšķirības rada nopietnus jautājumus par projekta efektivitāti, norāda projekta koordinējošā uzņēmuma “RB Rail” pārstāvji. Pēc viņu aplēsēm, Latvijas līguma cena uz vienu kilometru ir aptuveni 66% augstāka nekā Lietuvā.
Kā liecina līdzšinējās aplēses, ietaupījumu potenciāls mērāms desmitos miljonu eiro. Vienlaikus “RB Rail” atzīst, ka bez būtiskām izmaiņām projektēšanā un būvniecības pieejā Latvijai būs grūti nodrošināt projekta īstenošanu pieejamā finansējuma ietvaros.
Jau iepriekš eksperti un uzraugošās institūcijas norādījušas uz “Rail Baltica” izmaksu pieaugumu Baltijas valstīs, tomēr jaunākie salīdzinājumi liecina, ka tieši Latvijas pamattrases līguma izmaksas būtiski pārsniedz Lietuvas un Igaunijas rādītājus. Tādēļ pašlaik tiek vērtētas iespējas pārprojektēt atsevišķus risinājumus un samazināt būvdarbu izmaksas, nezaudējot projekta pamatfunkcionalitāti.
Latvijā “Rail Baltica” pamattrases būvniecības līgums tika noslēgts 2023. gada nogalē, un tā maksimālā līgumcena sasniedz 3,7 miljardus eiro. Līgums paredz aptuveni 230 kilometru garas ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūvi ārpus Rīgas.
Kurš atbildīgs par nesamērīgi dārgo līgumu?
Politisko atbildību par 2023. gada nogalē noslēgto pamattrases būvniecības līgumu primāri būtu jāuzņemas tā laika satiksmes ministram Kasparam Briškenam (P) un viņa vadītajai Satiksmes ministrijai, kas virzīja valdībā lēmumu par līguma slēgšanu. Līguma slēgšanai valdība deva zaļo gaismu 2023. gada 19. decembrī, un pēc koalīcijas sanāksmes par to publiski informēja premjere un satiksmes ministrs.
Tomēr būtu pārāk vienkārši visu atbildību uzvelt tikai Briškenam. “Rail Baltica” problēmas veidojušās daudzu gadu garumā, un projekta pārvaldībā iesaistīti vairāki satiksmes ministri, Satiksmes ministrijas ierēdņi, AS “RB Rail”, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un valdības kopumā. Arī Saeimas izmeklēšanas komisija vairākkārt secinājusi, ka atbildība ir kolektīva un uzkrāta vairāku valdību laikā.
Jums varētu interesēt:
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Pastalas samaksās.
Tur vienkārši iekļauti pret-korupcijas un risku mazināšanas mēri (kontroles, auditi, eksperti utt.). Nu, lai lētāk, ups, tas ir – caurspīdīgāk viss notiek. Tik caurspīdīgi, ka pat nevar redzēt, vai vispār kaut kas notiek.