Zviedrija neizslēdz iespēju, ka Krievija jau tuvākajā laikā varētu mēģināt ieņemt kādu no Baltijas jūras salām, tādējādi pārbaudot NATO reakciju uz šādu provokāciju.
To intervijā britu laikrakstam “The Times” paziņojis Zviedrijas bruņoto spēku komandieris Mikaels Klāsons.
Pēc viņa teiktā, Kremlis varētu sākt neliela mēroga operāciju Baltijas jūrā kaut vai rīt.
Šādas rīcības mērķis būtu atklāt un izmantot plaisas alianses iekšienē, īpaši ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa iepriekš izteiktos draudus samazināt atbalstu Eiropas partneriem, raksta Jauns.lv.
Jābūt modriem
“Mums jābūt modriem un jāattur Krievija no šādām avantūrām, nodrošinot savu klātbūtni stratēģiski svarīgos reģionos ziemeļos un, protams, Baltijas jūrā,” uzsvēra Zviedrijas armijas komandieris.
Zviedrijas bruņotie spēki septembrī publicēja ziņojumu, kurā kā iespējamais Krievijas mērķis tieši minēta Gotlandes sala. Maskava varētu mēģināt to ieņemt, izmantojot jūras vai gaisa desantu. Tomēr Klāsons precizēja, ka Krievijai reģionā ir ievērojami plašākas izvēles iespējas.”Tās mērķis nebūtu liela mēroga operācija, bet drīzāk nolūku demonstrācija. Pēc tam viņi varētu nogaidīt un vērot, kāda būs reakcija politiskajā līmenī,” skaidroja amatpersona.
Apdraudējums tikai pieaugs
Arī Zviedrijas militārais izlūkdienests savā nesenajā ziņojumā brīdinājis, ka Krievijas radītais apdraudējums reģionā tikai pieaugs. Maskava turpina audzēt savu militāro potenciālu Zviedrijas tuvumā un jau tagad ir spējīga dot ierobežota mēroga triecienu.
Izlūkdienests prognozē, ka pēc pieciem gadiem situācija varētu kļūt vēl nopietnāka – Krievija iegūs spējas “īstenot bruņotu uzbrukumu ar mērķi sagrābt plašākas teritorijas un turpmāk nodrošināt kontroli pār jūras un gaisa telpu”.
Klāsons intervijā brīdināja, ka kara noslēgums Ukrainā nenozīmēs mieru Eiropai. Gluži pretēji – Krievija iegūs iespēju pārgrupēties un pārsviest savus resursus uz rietumiem.
“Es neizslēdzu iespēju, ka viņi gatavosies noteikta veida militārai konfrontācijai, lai faktiski atjaunotu ģeopolitisko ietekmi, kas līdzinātos bijušajai Krievijas impērijai vai pat Padomju Savienībai,” piebilda Zviedrijas bruņoto spēku komandieris.
Avots: Jauns.lv
v
Kas šobrīd Zviedrijā notiek, kāda politiskā krīze, skandāls vai vēlēšanu gads? Tā ir uzmanības novēršana no kaut kā ar bailēm. Rakstā nav teikts, kāds Krievijai motīvs to darīt? Propagandisti vēl nav izdomājuši, bet iedzīvotājus var biedēt arī ar ASV, ideja biedēšanai – Trampam Irānā nesanāca, Grenlandi nedabūja, vajadzīga viena ātra viegla uzvara, okupēt Baltiju un atņemt Zviedrijai salu amerikāņiem nesagadās problēmas, vajag tikai izbrautk tikai no savām militārajām bāzēm līdz tuvākajām valdības ēkām un oficiāli pasludināt par uzvarētu karu.